https://sputniknewslv.com/20220425/ano-prognoze-globalu-badu-un-trukumu-vai-tas-skars-ari-latviju-21554197.html
ANO prognozē globālu badu un trūkumu. Vai tas skars arī Latviju?
ANO prognozē globālu badu un trūkumu. Vai tas skars arī Latviju?
Sputnik Latvija
Labības deficīts un pārtikas trūkums ietekmēs miljoniem cilvēku visā pasaule, uzskata ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs. 25.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-25T10:25+0300
2022-04-25T10:25+0300
2022-04-25T10:25+0300
pasaulē
pasaulē
ano
pārtika
produkti
cenas
ekonomika
krīze
lauksaimniecība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/04/13/21474333_0:63:2501:1469_1920x0_80_0_0_e5c2491186be4c61bf657be2151795f1.jpg
RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Apvienoto Nāciju Organizācija brīdina: ostu slēgšana Melnajā jūrā var izprovocēt globālu pārtikas katastrofu, kas vedīs pie bada, masu migrācijas un politiskās nestabilitātes pasaulē, vēsta "New York Times".Atzīmēts, ka noliktavās Ukrainā ir papilnam labības, kas parasti palīdz pabarot 400 miljonus cilvēku visā pasaulē, taču piegādes ķēdītes traucētas, un ostas nevar normāli strādāt.ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs uzskata, ka pārtikas piegādes problēmas radījusi dienvidu ostu – Odesas, Černomorskas, Dienvidu un Nikolajevas ostas slēgšana Melnās jūras krastā.Viņš pavēstīja, ka ANO pārtikasa programmas operatīvie izdevumi auguši par 71 miljonu dolāru mēnesī: "Tas nozīmē, ka mēs ēdināsim par 4-5 miljoniem cilvēku mazāk gadā tikai izdevumu augšanas dēļ."Satraucošāks ir ilgtermiņa izaicinājums globālajiem pārtikas tirgiem.Viņš pauda pārliecību, ka lauksaimnieki Ukrainā vēl aizvien var savākt ražu, kas palīdzēs paēdināt trūkumcietējus pasaulē, ja tuvākajā laikā situācija valstī stabilizēsies, taču ne gadījumā, ja ostas valsts dienvidos un kuģniecības maršruti Melnajā jūrā būs slēgti.Bizlijs aicināja G7 valstu līderus un citu valstu valdības atjaunot ražošanu neizmantotajās lauksaimniecības platībās, lai kompensētu Ukrainas pārtikas krājumu zudumu, tomēr brīdināja, ka pārtikas trūkums pasaules tirgos un tālāks pārtikas cenu pieaugums nozīmētu katastrofu trūcīgajās valstīs.Vai pārtikas krīze skars arī Latviju?Latvijas Zemkopības ministrija mierinaiedzīvotājus, apliecinot, ka vietējie zemnieki audzē vairāk labības, nekā valsts iedzīvotāji var apēst. Proti, bads Latvijā nav gaidāms.Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) apgalvo: graudu ražošana Latvijā veido vairāk nekā 300% no valsts patēriņa.Lielāko labības produkcijas apjomu (70%) veido ziemas kvieši. Pērn tika gandrīz sasniegta 3 milj. tonnu atzīme – 4. labākā raža vēsturē.Latvija labības tirgū ir "neliela eksporta valsts", taču minerālmēslojums uzrāda cenu rekordus. Jau pirms karadarbības sākuma, pērnā gada nogalē minerālmēslojumu cenas pieauga par 75%, augu aizsardzības līdzekļi – par 18%, dīzeļdegviela – par 35%.Pērn Latvija importēja no Krievijas 52% no valsts izmantotā minerālmēslojuma. No ES valstīm tika ievests 31% minerālmēslu.
https://sputniknewslv.com/20220405/cirks-ir-liels-tikai-maizites-var-pietrukt-vai-pasaulei-draud-bada-dumpji-21250649.html
https://sputniknewslv.com/20220404/lauksaimniecibas-produktu-cenas-latvija-aug-pateretajus-gaida-nepatikams-gads-21227453.html
https://sputniknewslv.com/20220329/eiropa-gatavojas-badam-21138388.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaulē, ano, pārtika, produkti, cenas, ekonomika, krīze, lauksaimniecība
pasaulē, ano, pārtika, produkti, cenas, ekonomika, krīze, lauksaimniecība
ANO prognozē globālu badu un trūkumu. Vai tas skars arī Latviju?
Labības deficīts un pārtikas trūkums ietekmēs miljoniem cilvēku visā pasaule, uzskata ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs.
RĪGA, 25. aprīlis — Sputnik. Apvienoto Nāciju Organizācija brīdina: ostu slēgšana Melnajā jūrā var izprovocēt globālu pārtikas katastrofu, kas vedīs pie bada, masu migrācijas un politiskās nestabilitātes pasaulē, vēsta "New York Times".
Atzīmēts, ka noliktavās Ukrainā ir papilnam labības, kas parasti palīdz pabarot 400 miljonus cilvēku visā pasaulē, taču piegādes ķēdītes traucētas, un ostas nevar normāli strādāt.
ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bizlijs uzskata, ka pārtikas piegādes problēmas radījusi dienvidu ostu – Odesas, Černomorskas, Dienvidu un Nikolajevas ostas slēgšana Melnās jūras krastā.
Viņš pavēstīja, ka ANO pārtikasa programmas operatīvie izdevumi auguši par 71 miljonu dolāru mēnesī: "Tas nozīmē, ka mēs ēdināsim par 4-5 miljoniem cilvēku mazāk gadā tikai izdevumu augšanas dēļ."
Satraucošāks ir ilgtermiņa izaicinājums globālajiem pārtikas tirgiem.
Viņš pauda pārliecību, ka lauksaimnieki Ukrainā vēl aizvien var savākt ražu, kas palīdzēs paēdināt trūkumcietējus pasaulē, ja tuvākajā laikā situācija valstī stabilizēsies, taču ne gadījumā, ja ostas valsts dienvidos un kuģniecības maršruti Melnajā jūrā būs slēgti.
Bizlijs aicināja G7 valstu līderus un citu valstu valdības atjaunot ražošanu neizmantotajās lauksaimniecības platībās, lai kompensētu Ukrainas pārtikas krājumu zudumu, tomēr brīdināja, ka pārtikas trūkums pasaules tirgos un tālāks pārtikas cenu pieaugums nozīmētu katastrofu trūcīgajās valstīs.
Vai pārtikas krīze skars arī Latviju?
Latvijas Zemkopības ministrija
mierinaiedzīvotājus, apliecinot, ka vietējie zemnieki audzē vairāk labības, nekā valsts iedzīvotāji var apēst. Proti, bads Latvijā nav gaidāms.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) apgalvo: graudu ražošana Latvijā veido vairāk nekā 300% no valsts patēriņa.
Lielāko labības produkcijas apjomu (70%) veido ziemas kvieši. Pērn tika gandrīz sasniegta 3 milj. tonnu atzīme – 4. labākā raža vēsturē.
Latvija labības tirgū ir "neliela eksporta valsts", taču minerālmēslojums uzrāda cenu rekordus. Jau pirms karadarbības sākuma, pērnā gada nogalē minerālmēslojumu cenas pieauga par 75%, augu aizsardzības līdzekļi – par 18%, dīzeļdegviela – par 35%.
Pērn Latvija importēja no Krievijas 52% no valsts izmantotā minerālmēslojuma. No ES valstīm tika ievests 31% minerālmēslu.
