https://sputniknewslv.com/20220418/britu-zinatnieki-gatavojas-kodolkaram-soreiz-viniem-var-ticet-21452373.html
Britu zinātnieki gatavojas kodolkaram. Šoreiz viņiem var ticēt
Britu zinātnieki gatavojas kodolkaram. Šoreiz viņiem var ticēt
Sputnik Latvija
Briti skaļāk par citiem bļauj "zaglis, zaglis!" – un jau iepriekš uzveļ vainu Maskavai. Bet pēc tam apgalvos – nu, paskat vien, mēs tak brīdinājām. 18.04.2022, Sputnik Latvija
2022-04-18T18:19+0300
2022-04-18T18:19+0300
2022-04-18T18:19+0300
viedoklis
lielbritānija
viltus ziņas
krievija
ukraina
speciālā operācija
kodolieroči
provokācija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/14/18/141828_0:183:3505:2154_1920x0_80_0_0_0bdb691a5fe7cd3fee4868cbeaba3e04.jpg
Britu zinātniekiem ir mazpamanāma, tomēr pārsteidzoša loma pašreizējā globālajā haosā, atzīmēja RIA Novosti autore Viktorija Ņikiforova. Pirmkārt, mēs par viņiem jokojam – tas palīdz mazināt stresu. Otrkārt, viņi pastāvīgi slēdz "Kad mēs visi nomirsim?" tipa derības. Pie tam rodas sajūta, ka dažiem patiešām kaut kas zināms.Pērnvasar mēs rakstījām par izcilo britu zinātnieku Martinu Rīsu. Jau pirms divdesmit gadiem Anglijas pērs, barons un karaliskais astronoms piedāvāja derības par to, ka 2020. gada beigās vismaz miljons cilvēkus uz Zemes mirs epidēmijā, ko radīs vīrusa noplūde no laboratorijas.2017. gadā amerikāņu lingvists Stīvens Pinkers pieņēma izaicinājumu un lika 400 dolārus pret. Šodien zinām, ka Pinkers zaudēja. Koronavīrusa pandēmija aiznesa daudz lielāku skaitu dzīvību.Savukārt tagad cits britu zinātnieks – modes vēsturnieks Nils Fērgusons – paziņoja pasaulei, ka pērnruden pabijis Kijevā, novērtējis situāciju un tagad piedāvā līdzīgas derības. Viņš apgalvo, ka līdz 2029. gada beigām karā – konvencionālajā vai kodolkarā – ies bojā vismaz miljons cilvēku.Fērgusona derības pieņēma tas pats Stīvens Pinkers, un rodas iespaids, ka viņš jau var teikt ardievas savai naudiņai.Īpašu spriedzi Fērgusona derībās rada vārdi par kodolkatastrofu, kā arī fakts, ka ideja viņam ienākusi prātā, staigājot pa Kijevu. Varbūt visi šie eksperimenti ir tikai liela prāta spēle, ko nogurdinājusi jaunāko saprāta brāļu vērošana? Cilvēknīšana, "postapa" poēzija, nekas vairāk?Taču paskatīsimies, kā īstenojās Martina Rīsa pareģojums par nāvējošu pandēmiju. 2012. gadā viņš nodibināja Eksistenciālo risku pētījumu centru (CSER). Viņš uzskatīja globālu pandēmiju par galveno risku civilizācijai un reklamēja tēmu pašā augstākajā līmenī. CSER aktīvi sadarbojās ar rietumvalstu aizsardzības resoriem.Apmēram šajā pašā laikā vēl viens britu zinātnieks – zoologs Pīters Dašaks – sāka koronavīrusa rediģēšanas eksperimentus. Drīz viņš atrada finansējumu ASV militārajos resoros un kompānijā Google. Viņa eksperimentu rezultāts visiem labi zināms. kad viena britu zinatnieka konstruētais vīruss izlauzās brīvībā, PR atbalstu viņam sniedza cits britu zinātnieks. "Nu re, mēs tak teicām, - gandarīti konstatēja CSER pēc Covid-19 pandēmijas sākuma. – Mēs taču jūs brīdinājām."Nils Fērgusons tomēr nav nekāds brīvmākslinieks. Viņš sāka karjeru ar glaimīgām grāmatām un filmām par Rotšildu dinastiju. Savos vēsturiskajos pētījumos viņš tik nikni attaisnoja britu imperiālismu, ka viebās pat viņa tautieši: Fērgusona darbi lika domāt, ka briti savās kolonijās nesuši tikai progresu un uzplaukumu, nevis badu un teroru.Protams, ar tādu fundamentu zem kājām viņš ātri nonāca ASV, naturalizējās un sāka apdziedāt amerikāņu imperiālismu, sajūsminājās par tādiem valsts terorisma aktiem kā iebrukumi Irākā, Afganistānā, Lībijā."Mums Rietumos ir labi sēdēt ar savām algām un bagāto dzīvi un spriedelēt, ka, sak, ir neētiski pārkāpt kādu tur suverenitāti, - viņš klāstīja par karu Irākā 2003. gadā – Bet, ja runa ir par brīvības dāvāšanu cilvēkiem, (..) viņu dzīves līmeņa celšanu (..), tad suverenitāte ir jāizmet to prāta." Interesanti, kā tur ir ar to dzīves līmeni? Pacēla?"Algots neoimperiālistiskās mafijas loceklis," stādījās priekšā Fērgusons, un nav iemesla viņam neticēt. Viņš lasa lekcijas vadošajās universitātēs ASV, saņem visas iespējamās prēmijas, ieņem līdera vietu reitingos. Viņam klājas labi.Fērgusons ir teicami apguvis mūsdienu propagandas tendences: viņš nerosina neko darīt (piemēram, ASV sākt nežēlīgu karu pret visu pārējo pasauli), tikai konstatē, ka tas ir neizbēgams. Sak, tāda statistika viņam iznākusi. Un, ja tā apgāž viņa secinājumus, jo ļaunāk statistikai. Es prognozēju, ka būs karš un mirs miljons cilvēku. Un viss. Re, pat derības esmu noslēdzis.Interesanti, ka Fērgusona nesenā (negribas likt lietā vārdu "pēdējā") grāmata saucas "Pastardiena: katastrofas politika". Tās tēma ir tāda pati: epidēmijas, trūkums un bads novedīs pie pasaules kara, un mēs visi nomirsim. Šajā kontekstā Pentagonam vajagot piešķirt vēl vairāk naudas – tas skan zemtekstā. Tad ASV varēšot parūpēties par savu drošību un izrēķināties ar saviem ienaidniekiem. "Sagādājiet, velni, zārkus, tūlīt šaušu!"Starp citu, interesanti, ka jau 2020. gada janvārī Fērgusons bija Davosā un arī tur apsolīja pasaulei globālu pandēmiju ar lokdauniem un ekonomisko krīzi tuvākajā nākotnē. It kā viņš būtu skaidri zinājis.Stāstot par savām derībām, Fērgusons neslēpj, ka karš – konvencionālais vai kodolkarš – notiks, viņa ieskatā, bijušās Ukrainas teritorijā un itin labi var pāraugt līdz trešajam pasaules karam. Viņš analizē Krievijas specoperācijas gaitu un aplēš variantus.Viņš gaužas, ka ekonomiskās sankcijas nav devušas efektu. Rublis atjaunojis agrāko kursu, un Kremlis var turpināt specoperāciju. Kā būtu ar "galma apvērsumu"? Fērgusons piekrīt, ka amerikāņu elite vēlas "atbrīvoties no Putina".Baidens, pēc viņa domām, cer, ka specoperācijas izgāšanās un sankcijas novedīs pie plašas politiskās krīzes Maskavā, kas būs pielīdzināma vien Padomju Savienības sabrukumam.Te nu Putins, nobijies no apvērsuma, - Fērgusons turpina fantazēt, - liks lietā Ukrainā taktiskos kodolieročus. Kāpēc? Kāda tam jēga? Tādas nianses britu zinātnieku neinteresē. Izmantos un visi. Tādi jau ir tie krievi. Gluži kā ar koronavīrusu: to izstrādāja britu zinātnieki, bet atbildību par pandēmiju uzvēla ķīniešiem. Un nevienu tas neizbrīna.Ņemot vērā britu milzīgo pieredzi informācijas karā, Fērgusona derības var uzskatīt par savlaicīgu attaisnojumu Rietumu provokācijai ar ķīmiskajiem vai kodolieročiem Ukrainā. Briti skaļāk par citiem bļauj "zaglis, zaglis!" – un jau iepriekš uzveļ vainu Maskavai. Bet pēc tam apgalvos – nu, paskat vien, mēs tak brīdinājām.Kad Maskava mēģina brīdināt par tādu notikumu pavērsienu, britu zinātniekiem jau gatavs iemīļotais pretarguments: "Jūs paši!"Speciālists aizsardzības politikas jautājumos Kentons Vaits no Rīdingas universitātes uzskata, ka "ekstremālos apstākļos" krievi varot uzspridzināt nelielu kodolbumbu savā teritorijā un apsūdzēt par to NATO. Skan vājprātīgi? Taču, ja savlaicīgi sākt iepotēt tādu domu cilvēkiem pasaulē, šķiet, viņi neizbrīnīsies. Ne tādas vien lietas redzētas.No vienas puses, laiks it kā vēl ir. Fērgusons savas derības noslēdza uz laiku līdz 2029. gada beigām. No otras puses, viņš pats atgādina auditorijai, ka interese par Ukrainu neizbēgami dziest. Ir tāds informācijas cikls četru nedēļu garumā: tā beigās publika zaudē interesi par jebkuru tēmu, lai kā to kurinātu.Piemēram, noslēdzies pirmais specoperācijas mēnesis, un pasaules sabiedrība piemirsusi Ukrainu. Visi ķērās pie Vila Smita un viņa kautiņa "Oskara" ceremonijā. Vai viņam vajadzēja sadot pa purnu savam rases brālim, vai vajadzētu viņu par to "atcelt" vai varbūt tomēr nevajag? Globāls jautājums, kā nu ne. Bet te britu zinātnieki... tfū! – reklāmisti iemetuši pasaules informācijas laukā melus par Buču. Sabiedrība atkal negribīgi atgriezās pie Ukrainas tēmas.Taču pēc trim vai četrām nedēļām publikas uzmanība atkal vājināsies. Tā pievērsīsies sadzīves tēmām – maizes, elektrības un benzīna cenu pieaugumam. Rodas jautājums – vai tik tajā brīdī britu zinātnieki formas tērpos nesarīkos kaut kādu incidentu ar kodoliekārtu? Mūs taču jau brīdināja.
https://sputniknewslv.com/20220410/politruks-melo-rietumos-vel-aizvien-loti-pieprasitas-gebelsa-metodes-21332293.html
https://sputniknewslv.com/20220314/amerikanu-kareivji-izmantoja-ukrainus-bioierocu-parbaudei-krievija-bija-nakama-20886015.html
https://sputniknewslv.com/20210711/koronaviruss-ir-lielisks-asv-veselu-gadu-klusejusas-par-bistamiem-eksperimentiem-17538678.html
https://sputniknewslv.com/20220331/dmitrijs-medvedevs-noverteja-kodolkara-risku-21157510.html
https://sputniknewslv.com/20190602/Harvardas-profesors-zurnalisti-ilgojas-pec-kara-11711795.html
https://sputniknewslv.com/20211108/pentagons-sadumpojies-pret-baidenu-uz-speles-likts-kodolkars-19104086.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/14/18/141828_194:0:3309:2336_1920x0_80_0_0_365fe887e0bbce04841d0ffe8f434500.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Viktorija Ņikiforova
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/15/17667713_6:0:1066:1060_100x100_80_0_0_fe07b2e9a4715ab30b93482ea24a8c3a.jpg
lielbritānija, viltus ziņas, krievija, ukraina, speciālā operācija, kodolieroči, provokācija
lielbritānija, viltus ziņas, krievija, ukraina, speciālā operācija, kodolieroči, provokācija
Britu zinātniekiem ir mazpamanāma, tomēr pārsteidzoša loma pašreizējā globālajā haosā, atzīmēja RIA Novosti autore Viktorija Ņikiforova. Pirmkārt, mēs par viņiem jokojam – tas palīdz mazināt stresu. Otrkārt, viņi pastāvīgi slēdz "Kad mēs visi nomirsim?" tipa derības. Pie tam rodas sajūta, ka dažiem patiešām kaut kas zināms. Pērnvasar mēs
rakstījām par izcilo britu zinātnieku Martinu Rīsu. Jau pirms divdesmit gadiem Anglijas pērs, barons un karaliskais astronoms piedāvāja derības par to, ka 2020. gada beigās vismaz miljons cilvēkus uz Zemes mirs epidēmijā, ko radīs vīrusa noplūde no laboratorijas.
2017. gadā amerikāņu lingvists Stīvens Pinkers pieņēma izaicinājumu un lika 400 dolārus pret. Šodien zinām, ka Pinkers zaudēja. Koronavīrusa pandēmija aiznesa daudz lielāku skaitu dzīvību.
Savukārt tagad cits britu zinātnieks – modes vēsturnieks Nils Fērgusons – paziņoja pasaulei, ka pērnruden pabijis Kijevā, novērtējis situāciju un
tagad piedāvā līdzīgas derības. Viņš apgalvo, ka līdz 2029. gada beigām karā – konvencionālajā vai kodolkarā – ies bojā vismaz miljons cilvēku.
Fērgusona derības pieņēma tas pats Stīvens Pinkers, un rodas iespaids, ka viņš jau var teikt ardievas savai naudiņai.
Īpašu spriedzi Fērgusona derībās rada vārdi par kodolkatastrofu, kā arī fakts, ka ideja viņam ienākusi prātā, staigājot pa Kijevu. Varbūt visi šie eksperimenti ir tikai liela prāta spēle, ko nogurdinājusi jaunāko saprāta brāļu vērošana? Cilvēknīšana, "postapa" poēzija, nekas vairāk?
Taču paskatīsimies, kā īstenojās Martina Rīsa pareģojums par nāvējošu pandēmiju. 2012. gadā viņš nodibināja Eksistenciālo risku pētījumu centru (CSER). Viņš uzskatīja globālu pandēmiju par galveno risku civilizācijai un reklamēja tēmu pašā augstākajā līmenī. CSER aktīvi sadarbojās ar rietumvalstu aizsardzības resoriem.
Apmēram šajā pašā laikā vēl viens britu zinātnieks – zoologs Pīters Dašaks – sāka koronavīrusa rediģēšanas eksperimentus. Drīz viņš atrada finansējumu ASV militārajos resoros un kompānijā Google. Viņa eksperimentu rezultāts visiem labi zināms. kad viena britu zinatnieka konstruētais vīruss izlauzās brīvībā, PR atbalstu viņam sniedza cits britu zinātnieks. "Nu re, mēs tak teicām, - gandarīti
konstatēja CSER pēc Covid-19 pandēmijas sākuma. – Mēs taču jūs brīdinājām."
Nils Fērgusons tomēr nav nekāds brīvmākslinieks. Viņš sāka karjeru ar glaimīgām grāmatām un filmām par Rotšildu dinastiju. Savos vēsturiskajos pētījumos viņš tik nikni attaisnoja britu imperiālismu, ka viebās pat viņa tautieši: Fērgusona darbi lika domāt, ka briti savās kolonijās nesuši tikai progresu un uzplaukumu, nevis badu un teroru.
Protams, ar tādu fundamentu zem kājām viņš ātri nonāca ASV, naturalizējās un sāka apdziedāt amerikāņu imperiālismu, sajūsminājās par tādiem valsts terorisma aktiem kā iebrukumi Irākā, Afganistānā, Lībijā.
"Mums Rietumos ir labi sēdēt ar savām algām un bagāto dzīvi un spriedelēt, ka, sak, ir neētiski pārkāpt kādu tur suverenitāti, - viņš
klāstīja par karu Irākā 2003. gadā – Bet, ja runa ir par brīvības dāvāšanu cilvēkiem, (..) viņu dzīves līmeņa celšanu (..), tad suverenitāte ir jāizmet to prāta." Interesanti, kā tur ir ar to dzīves līmeni? Pacēla?
"Algots neoimperiālistiskās mafijas loceklis," stādījās priekšā Fērgusons, un nav iemesla viņam neticēt. Viņš lasa lekcijas vadošajās universitātēs ASV, saņem visas iespējamās prēmijas, ieņem līdera vietu reitingos. Viņam klājas labi.
Fērgusons ir teicami apguvis mūsdienu propagandas tendences: viņš nerosina neko darīt (piemēram, ASV sākt nežēlīgu karu pret visu pārējo pasauli), tikai konstatē, ka tas ir neizbēgams. Sak, tāda statistika viņam iznākusi. Un, ja tā apgāž viņa secinājumus, jo ļaunāk statistikai. Es prognozēju, ka būs karš un mirs miljons cilvēku. Un viss. Re, pat derības esmu noslēdzis.
Kopumā iznāk humāni noformēt amerikāņu intervences, stilīgi, skaisti, ar neparastiem reklāmas paņēmieniem. Amerikāņu militārās rūpniecības komplekss aplaudē, kājās stāvot.
Interesanti, ka Fērgusona nesenā (negribas likt lietā vārdu "pēdējā") grāmata saucas "Pastardiena: katastrofas politika". Tās tēma ir tāda pati: epidēmijas, trūkums un bads novedīs pie pasaules kara, un mēs visi nomirsim. Šajā kontekstā Pentagonam vajagot piešķirt vēl vairāk naudas – tas skan zemtekstā. Tad ASV varēšot parūpēties par savu drošību un izrēķināties ar saviem ienaidniekiem. "Sagādājiet, velni, zārkus, tūlīt šaušu!"
Starp citu, interesanti, ka jau 2020. gada janvārī Fērgusons bija Davosā un arī tur
apsolīja pasaulei globālu pandēmiju ar lokdauniem un ekonomisko krīzi tuvākajā nākotnē. It kā viņš būtu skaidri zinājis.
Stāstot par savām derībām, Fērgusons neslēpj, ka karš – konvencionālais vai kodolkarš – notiks, viņa ieskatā, bijušās Ukrainas teritorijā un itin labi var pāraugt līdz trešajam pasaules karam. Viņš analizē Krievijas specoperācijas gaitu un
aplēš variantus.
Viņš gaužas, ka ekonomiskās sankcijas nav devušas efektu. Rublis atjaunojis agrāko kursu, un Kremlis var turpināt specoperāciju. Kā būtu ar "galma apvērsumu"? Fērgusons piekrīt, ka amerikāņu elite vēlas "atbrīvoties no Putina".
Baidens, pēc viņa domām, cer, ka specoperācijas izgāšanās un sankcijas novedīs pie plašas politiskās krīzes Maskavā, kas būs pielīdzināma vien Padomju Savienības sabrukumam.
Te nu Putins, nobijies no apvērsuma, - Fērgusons turpina fantazēt, - liks lietā Ukrainā taktiskos kodolieročus. Kāpēc? Kāda tam jēga? Tādas nianses britu zinātnieku neinteresē. Izmantos un visi. Tādi jau ir tie krievi. Gluži kā ar koronavīrusu: to izstrādāja britu zinātnieki, bet atbildību par pandēmiju uzvēla ķīniešiem. Un nevienu tas neizbrīna.
Ņemot vērā britu milzīgo pieredzi informācijas karā, Fērgusona derības var uzskatīt par savlaicīgu attaisnojumu Rietumu provokācijai ar ķīmiskajiem vai kodolieročiem Ukrainā. Briti skaļāk par citiem bļauj "zaglis, zaglis!" – un jau iepriekš uzveļ vainu Maskavai. Bet pēc tam apgalvos – nu, paskat vien, mēs tak brīdinājām.
Kad Maskava mēģina brīdināt par tādu notikumu pavērsienu, britu zinātniekiem jau gatavs iemīļotais pretarguments: "Jūs paši!"
Speciālists aizsardzības politikas jautājumos Kentons Vaits no Rīdingas universitātes
uzskata, ka "ekstremālos apstākļos" krievi varot uzspridzināt nelielu kodolbumbu savā teritorijā un apsūdzēt par to NATO. Skan vājprātīgi? Taču, ja savlaicīgi sākt iepotēt tādu domu cilvēkiem pasaulē, šķiet, viņi neizbrīnīsies. Ne tādas vien lietas redzētas.
No vienas puses, laiks it kā vēl ir. Fērgusons savas derības noslēdza uz laiku līdz 2029. gada beigām. No otras puses, viņš pats atgādina auditorijai, ka interese par Ukrainu neizbēgami dziest. Ir tāds informācijas cikls četru nedēļu garumā: tā beigās publika zaudē interesi par jebkuru tēmu, lai kā to kurinātu.
Piemēram, noslēdzies pirmais specoperācijas mēnesis, un pasaules sabiedrība piemirsusi Ukrainu. Visi ķērās pie Vila Smita un viņa
kautiņa "Oskara" ceremonijā. Vai viņam vajadzēja sadot pa purnu savam rases brālim, vai vajadzētu viņu par to "atcelt" vai varbūt tomēr nevajag? Globāls jautājums, kā nu ne. Bet te britu zinātnieki... tfū! – reklāmisti iemetuši pasaules informācijas laukā melus par Buču. Sabiedrība atkal negribīgi atgriezās pie Ukrainas tēmas.
Taču pēc trim vai četrām nedēļām publikas uzmanība atkal vājināsies. Tā pievērsīsies sadzīves tēmām – maizes, elektrības un benzīna cenu pieaugumam. Rodas jautājums – vai tik tajā brīdī britu zinātnieki formas tērpos nesarīkos kaut kādu incidentu ar kodoliekārtu? Mūs taču jau brīdināja.