https://sputniknewslv.com/20220331/dmitrijs-medvedevs-noverteja-kodolkara-risku-21157510.html
Dmitrijs Medvedevs novērtēja kodolkara risku
Dmitrijs Medvedevs novērtēja kodolkara risku
Sputnik Latvija
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli par pastāvīgiem kodolkoflikta draudiem. 31.03.2022, Sputnik Latvija
2022-03-31T12:27+0300
2022-03-31T12:27+0300
2022-03-31T12:27+0300
krievijā
krievija
pasaulē
kodoltrieciens
politika
ģeopolitika
draudi
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0a/18/14560622_0:0:2981:1677_1920x0_80_0_0_85dd832a1593a685d3ebd876bad5eb4b.jpg
RĪGA, 31. marts — Sputnik. Neviens nevēlas nekādu karu, tomēr kodolkonflikta draudi pastāv vienmēr, paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs intervijā RIA Novosti."Neviens nevēlas nekādu karu, kur nu vēl kodolkaru – tas apdraud visu cilvēces civilizācijas pastāvēšanu. Šajā aspektā taisnība ir analītiķiem, kuri uzskata, iespējams, mazliet ciniski, ka kodolieroču izstrāde novērsusi milzum daudzus konfliktus XX un XXI gadsimtā. Tā ir. Patiešām, tā ir," teica Medvedevs un piezīmēja: "Tāpēc acīmredzams, ka draudi pastāv vienmēr.""Kā bijušais virspavēlnieks es ļoti labi apzinos tās mērogus, turklāt visiem mūsu cilvēkiem zināms, ka NATO valstu kodolieroču mērķi ir objekti mūsu valsts teritorijā, bet mūsu šāviņi notēmēti pret mērķiem, kas dislocēti Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču tāda ir dzīve. Tāpēc to vajag vienmēr paturēt prātā un īstenot atbildīgu politiku," atzīmēja politiķis.Medvedevs atsauca atmiņā 1962. gada Karību krīzi, kas "atvēsinājusi galvas visiem – ASV, NATO, Padomju Savienības valdībai, Varšavas līguma valstīm.""Tad patiešām bija aukstais karš, tagad, manuprāt, situācija ir zināmā mērā sliktāka nekā tolaik, jo tajā periodā mūsu oponenti necentās ar tādu niknumu novest situāciju Padomju Savienībā līdz baltkvēlei," norādīja Medvedevs.Piemēram, paskaidroja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, neieviesa sankcijas pret rūpniecības vai lauksaimniecības nozarēm, kur nu vēl individuālos ierobežojošos pasākumus."Nevienam ne prātā neienāca ieviest sankcijas pret Brežņevu, Podgorniju un Kosiginu. Viņi, protams, saprata, ka tas ir bezjēdzīgi, tāpat kā tagad, bet toreiz vismaz pietika prāta tā nerīkoties. Tagad visi atrodas neērtā stāvoklī. Sagrūztas sankcijas, bet kaut kā sarunāties vajag, vismaz tāpēc, lai novērstu dažādas nevēlamas sekas, ieskaitot tik briesmīgas, kā, pieņemsim, Krievijas un NATO konflikts. It kā pret visiem ieviestas sankcijas, visi atrodas kaut kādos sarakstos," viņš secināja.24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.Rietumvalstis atbildei ieviesa virkni jaunu sankciju pret Krieviju, Eiropā sākās skaļākas diskusijas par nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas eksportētajiem energoresursiem.
https://sputniknewslv.com/20220313/tramps-bridinaja-par-tresa-pasaules-kara-risku-20882457.html
https://sputniknewslv.com/20220215/kodoldraudi-melnas-juras-regiona-kapec-vajadziga-nato-kontingents-rumanija-20454283.html
https://sputniknewslv.com/20211108/pentagons-sadumpojies-pret-baidenu-uz-speles-likts-kodolkars-19104086.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
krievija, pasaulē, kodoltrieciens, politika, ģeopolitika, draudi
krievija, pasaulē, kodoltrieciens, politika, ģeopolitika, draudi
Dmitrijs Medvedevs novērtēja kodolkara risku
Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs pauda viedokli par pastāvīgiem kodolkoflikta draudiem.
RĪGA, 31. marts — Sputnik. Neviens nevēlas nekādu karu, tomēr kodolkonflikta draudi pastāv vienmēr, paziņoja Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs intervijā
RIA Novosti.
"Neviens nevēlas nekādu karu, kur nu vēl kodolkaru – tas apdraud visu cilvēces civilizācijas pastāvēšanu. Šajā aspektā taisnība ir analītiķiem, kuri uzskata, iespējams, mazliet ciniski, ka kodolieroču izstrāde novērsusi milzum daudzus konfliktus XX un XXI gadsimtā. Tā ir. Patiešām, tā ir," teica Medvedevs un piezīmēja: "Tāpēc acīmredzams, ka draudi pastāv vienmēr."
"Kā bijušais virspavēlnieks es ļoti labi apzinos tās mērogus, turklāt visiem mūsu cilvēkiem zināms, ka NATO valstu kodolieroču mērķi ir objekti mūsu valsts teritorijā, bet mūsu šāviņi notēmēti pret mērķiem, kas dislocēti Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču tāda ir dzīve. Tāpēc to vajag vienmēr paturēt prātā un īstenot atbildīgu politiku," atzīmēja politiķis.
Medvedevs atsauca atmiņā 1962. gada Karību krīzi, kas "atvēsinājusi galvas visiem – ASV, NATO, Padomju Savienības valdībai, Varšavas līguma valstīm."
"Tad patiešām bija aukstais karš, tagad, manuprāt, situācija ir zināmā mērā sliktāka nekā tolaik, jo tajā periodā mūsu oponenti necentās ar tādu niknumu novest situāciju Padomju Savienībā līdz baltkvēlei," norādīja Medvedevs.
Piemēram, paskaidroja Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks, neieviesa sankcijas pret rūpniecības vai lauksaimniecības nozarēm, kur nu vēl individuālos ierobežojošos pasākumus.
"Nevienam ne prātā neienāca ieviest sankcijas pret Brežņevu, Podgorniju un Kosiginu. Viņi, protams, saprata, ka tas ir bezjēdzīgi, tāpat kā tagad, bet toreiz vismaz pietika prāta tā nerīkoties. Tagad visi atrodas neērtā stāvoklī. Sagrūztas sankcijas, bet kaut kā sarunāties vajag, vismaz tāpēc, lai novērstu dažādas nevēlamas sekas, ieskaitot tik briesmīgas, kā, pieņemsim, Krievijas un NATO konflikts. It kā pret visiem ieviestas sankcijas, visi atrodas kaut kādos sarakstos," viņš secināja.
24. februārī Krievija sāka speciālu militāro operāciju Ukrainā. Valsts prezidents Vladimirs Putins paskaidroja, ka tā sākta ar mērķi aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus saskaras ar Kijevas režīma ņirgāšanos un genocīdu. Viņš uzsvēra, ka šiem nolūkiem plānota Ukrainas demilitarizācija un denacifikācija, nepieciešams tiesāt visus kara noziedzniekus, kuri atbildīgi par asiņainajiem noziegumiem pret Donbasa mierīgajiem iedzīvotājiem.
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Bruņotie spēki vēršas tikai pret militāro infrastruktūru un Ukrainas armiju, civiliedzīvotājus nekas neapdraud. Ar Krievijas karavīru atbalstu uzbrukumu turpina Doņeckas un Luganskas tautas republiku grupējumi. Taču nav ne runas par Ukrainas okupāciju, uzsvēra Putins.
Rietumvalstis atbildei ieviesa virkni jaunu sankciju pret Krieviju, Eiropā sākās skaļākas diskusijas par nepieciešamību mazināt atkarību no Krievijas eksportētajiem energoresursiem.
