Viedoklis

Ar krievu kultūras atcelšanu vien ir par maz. Vajag vēl apzagt

© DIMITAR DILKOFF / AFPФинские пограничники
Финские пограничники - Sputnik Latvija, 1920, 06.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Somijas muitas dienests apstiprināja: uz Krieviju sūtītā krava – Krievijai piederoši mākslas darbi – ir aizturēta.
Tam par iemeslu – ES ieviestās sankcijas.
"Muita apturējusi robežkontroles punktā "Vālimā" trīs kravas, par kurām radušās aizdomas – uz tām, iespējams, attiecas ES sankcijas. Muita sākusi šo gadījumu izmeklēšanu," vēsta ziņu aģentūras.
Tagad visiem būs skaidrs: krievu mūziķu atcelšana, krievu rakstnieku atcelšana, krievu dejotāju atcelšana, krievu teātru atcelšana – tas nav vien aizliegums uzstāties un pasludināšana par persona non grata vienkārši tāpēc, ka viņi dzimuši un auguši Krievijā.
To kungu acīs, kas tagad stājas pretī mūsu valstij publiskajā telpā, krievu kultūras atcelšana nozīmē arī mūsu valstij piederošā nacionālā mantojuma konfiskācija, portālā RIA Novosti konstatēja Jeļena Karajeva.
Runa var būt pat gleznām, vērtīgiem foliantiem, manuskriptiem, partitūrām, juvelieru šedevriem (starp citu, mūsu muzeju kolekcijās ir vienīgi šedevri), - absolūti viss, jebkurš priekšmets, jebkurš artefakts, ja tā provenansā vai glabāšanās vietā minēta Russian Federation, šo priekšmetu var konfiscēt.
Пианист Денис Мацуев в финале Всероссийского конкурса юных талантов Синяя птица на телеканале Россия - Sputnik Latvija, 1920, 08.03.2022
Viedoklis
Rietumi pūlas "atcelt" krievu kultūru
Kautro attaisnošanos, sak, muitnieki nolēmuši pārbaudīt, varbūt tas vienkārši ir antikvariāts", var uzskatīt par nenozīmīgu.
Kopš brīža, kad somu muitnieks nolems, vai uzskatīt par "antikvariātu" Engra audeklu "Grāfa Gurjeva portrets" no Ermitāžas kolekcijas, Kanovas skultūru "Amūrs" (arī no Ermitāžas kolekcijas), mums jāsaprot, ka sākušās mūsu mantojuma medības. Ka mūs dzen pretī mednieku slēpnim kā vilkus un pasludina ārpus likuma.
Pēterburgā vajadzēja atgriezties eksponātiem, kas pēc itāļu muzeju kuratoru lūguma piedalījās izstādē "Grand Tour. Sapnis pat Itāliju – no Venēcijas līdz Pompejām". Tā notika Milānā.
Jau marta sākumā, sekojot franču kolēģu piemēram (viņi vērsās pie Kremļa muzeja vadības ar lūgumu atdot priekšmetus, ko Luvra un citi muzeji aizdeva Maskavai, krievu mākslas zinātnieki, protams, visu nekavējoties atdeva, eksponāti tika nogādāti Francijas diplomātiskās misijas teritorijā, izstādes atklāšana tika atlikta), arī Ermitāžas darbinieki tieši tāpat palūdza atdot eksponātus.
Ģedimina tornis - Sputnik Latvija, 1920, 27.02.2022
Baltijā
Akmens laikmeta rusofobijas klubs nesnauž: izcēlies Lietuvas kultūras ministrs
Itāļi pasūkstījās, ka nākšoties pirms laika slēgt ekspozīciju, jo neesot iespējams aizlāpīt tematisko caurumu, nezaudējot jēgu un koncepciju. Krievi argumentus uzklausīja, saprata kolēģu viedokli un piekrita pagaidīt līdz beigām. Tagadējā aina vēl nenozīmē drāmu – tas ir jāsaprot. Tas ir drāmas prologs. Brīdis, kad pārbauda – interesanti, kā viņi reaģēs? Vai noklusēsim, nobīsimies, vai pieprasīsim atdot visu un tūlīt pat.
Ja to nesaprotam, muitnieku rīcība, kuri nakts vidū apturēja automašīnas ar mūsu nacionālo mantojumu, izskatās, it kā viņi būtu aizturējuši kravas mašīnu ar kausēto sieru. Ja ilūzijas gaisīs, kļūs skaidrs, ka tagad jebkurš Krievijai piederošs mākslas darbs ārzemēs ir potenciāls konfiskācijas objekts.
Redziet, ja Ermitāžas eksponāts var dabūt "antikvariāta" statusu, par tādu pašu antikvariātu muitnieks noteikti var uzskatīt Faberžē darināto Lieldienu olu (izstādē Londonā patlaban aplūkojami trīs ģeniālā juveliera šedevri), Sezanna gleznu un Van Goga audekli (gandrīz divi simti gleznu šobrīd atrodas Parīzē, Francijā, kuras prezidents jau klāsta, ka atbalstot "jaunu sankciju pakotni pret Krieviju").
Mēs visu laiku gaidām. Mēs visu laiku ceram. Tā ir ļoti krieviska ieraža – gaidīt, kad mūs sāks uzskatīt par līdztiesīgiem dialogā. Cerēt, ka mūsu bažas un satraukumu par savu drošību sapratīs un izvērtēs, ka būs gatavi to apspriest ar mums.
Doņeckas un Luganskas iedzīvotāji priecājās par LTR un DTR atzīšanu - Sputnik Latvija, 1920, 23.02.2022
Viedoklis
Krievija atgriežas
Un, protams, mēs ticam un ceram, ka mums atdos mūsu mantojumu. Tāpat, kā vienmēr esam atdevuši mēs. Starp citu, saviem bijušajiem ienaidniekiem. Mēs atdevām saviem bijušajiem ienaidniekiem viņu nacionālo mantojumu. Ko izglābām un restaurējām.
Un mēs nekad neesam neko par to prasījuši.
Šodien Rietumu kultūras, Rietumu kultūras vērtību pasaule, kas atiezusi zobus, ir piemirsusi (jo mēs viņiem to neatgādinājām), ka viņi Krievijai ir parādā gandrīz visu.
Krievu tirgoņi tērēja simtiem, tūkstošiem franku tagad par ģēnijiem atzīto franču mākslinieku atbalstam. Toreiz, XIX un XX gadsimtu mijā, viņu vārdi nebija zināmi nevienam. Sezanna, Renuāra, Monē, Matīsa vārdi neko nenozīmēja. It īpaši viņu tautiešiem. Krievu tirgoņi burtiski izvilka viņus no trūkuma. Krievu tirgoņi izcirta viņiem ceļu pretī mūžīgai slavai un fantastiskām summām par viņu darbiem.
Krievu impresārijs, dzimis Permām uzdāvināja Rietumiem baletu. Gan klasisko, gan moderno, jo Sergeja Djagiļeva trupa, viņa domubiedri, viņa kolēģi vienkārši ņēma un radīja baleta teātrus un horeogrāfijas skolas visā pasaule. No Rietumiem līdz Austrumiem, no Ziemeļiem līdz Dienvidiem.
Скифский меч - экспонат выставки Скифское золото в Амстердаме, возвращенный на Украину - Sputnik Latvija, 1920, 28.10.2021
Viedoklis
Strīda zelts: skitu dārgumus atdod Ukrainai, nevis Krimai
Starp citu, tāpēc jau tik smieklīgi izskatās Lozannas jauniešu baleta konkursa vadības atteikšanās pieņemt sacensībām jauno dejotāju pieteikumus no Krievijas. Kur būtu Lozanna, tās balets un pats Moriss Bežārs, ja ne krievs – Djagiļevs?
Mēs dāsni dāvājām pasaulei visu, kas mums bija, mēs mācījām pasaulei, ko zinājām un pratām paši. Mēs nezinājām ne nieka par licencēm, par autortiesībām, par "tirāžas maksu" un honorāriem. Mēs nepelnījām naudu uz mākslas rēķina, jo uzskatījām to par brīvu vietu visiem, lai tik būtu talants un centība.
Mūsu acīs kultūra un tās vērtības ir universālas, vienotas un nedalāmas, tāpēc tām nav cenas naudas izteiksmē.
Mums svarīgāka ir to tikumiskā nozīme. Un mēs nevienam neļausiem to apšaubīt. Kultūru mēs uzskatām par republikas mantojumu, tāpēc darīsim visu, lai atgūtu savu mantojumu. Lai tas atgrieztos Krievijā. Atgrieztos mājās.
Ziņu lente
0