https://sputniknewslv.com/20220223/krievija-atgriezas-20590871.html
Krievija atgriežas
Krievija atgriežas
Sputnik Latvija
Kijevai Donbass nebija vajadzīgs – jau 2015. gadā Porošenko bija gatavs atdot to Krievijai. Iespējams, republiku atzīšana ir liela dāvana Kijevai? 23.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-23T17:44+0200
2022-02-23T17:44+0200
2022-02-23T17:44+0200
viedoklis
krievija
ukraina
donbass
konflikts
drošība
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/16/20570338_0:323:3065:2047_1920x0_80_0_0_e6dfc7a42990ee3a109512bbe508305f.jpg
Vēsturiskajā 21. februārī starp svarīgākajiem notikumiem jāmin pirmā publiskā Drošības padomes sēde, Vladimira Putina uzruna, kā arī Doņeckas un Luganskas tautas republiku atzīšana līdz ar sadarbības līgumu parakstīšanu. No tiem galvenā, protams, bija prezidenta uzruna. Ievērojiet, Putins ne tikai atklāja savu soļu loģiku un iemeslus. Viņš runāja par to, kas ir Krievija. Viņš vērsās ne tikai pie Krievijas pilsoņiem, bet arī – to viņš uzsvēra īpaši – tautiešiem Ukrainā, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs.Tā bija ne tikai runa par DTR un LTR atzīšanu, lai arī tas bija galvenais iemels un galvenais lēmums, ko Putins pieņēma 21. februārī. Nē, viņš izskaidroja arī krievu attieksmi pret Ukrainu, pret notikumiem Ukrainā.Pret Ukrainu, kas ir ne tikai kaimiņvalsts, tā ir "mūsu vēstures, kultūras, garīgās telpas neatņemama daļa", mūsu draugi un tuvinieki:"Kopš seniem laikiem vēsturisko senkrievu zemju iedzīvotāji dienvidaustrumos sevi sauca par krieviem, par pareizticīgajiem. Tā bija gan līdz XVII gadsimtam, kad daļa šo teritoriju atgriezās Krievijas valstī, gan vēlāk."Mūsdienu Ukrainu, atgādināja Putins, "visā pilnībā radīja Krievija, precīzāk sakot, boļševistiskā, komunistiskā Krievija". Tostarp, arī uz pašas Krievijas zemju rēķina, kam vispār nav nekādas saiknes ar Malorossiju (proti, Ukrainu). Mākslīgais veidojums saņēma neatkarību 1991. gadā, pie tam ne tāpēc, ka cīnījās par to, bet tāpēc, ka PSKP vadības negudrā politika, "paviršās un populistiskās pļāpas par demokrātiju un gaišo nākotni" (Putins nolēma nenosaukt Gorbačovu vārdā) sašūpoja vienoto valsti, vispirms izprovocējot nacionālisma un separātisma uzplūdums, pēc tam – arī valsts sabrukumu.Krievija atzina arī šo jauno realitāti. Taču ko mēs redzam tagad, kad pagājuši trīsdesmit gadi? Ka Ukraina ir pārvērtusies par instrumentu svešās spēlēs pret Krieviju, par "koloniju ar marionešu režīmu", kā teica Putins, ko piedevām "iespējams izmantot kā avangarda placdarmu uzbrukumam Krievijai":"Ja to būtu padzirdējuši mūsu priekšteči, viņi tam nenoticētu. Arī mums negribas tam ticēt," – šie Putina vārdi liecina par viņa atbildības sajūtu krievu tautas priekšā visā tās kopumā: mūsu senčiem, mums pašiem un mūsu pēctečiem. Neiedomājama lieta – krievus izmanto pret krieviem, krievu zemju vienu daļu izmanto, lai apdraudētu otru. Tā ir absolūti nepieņemama situācija jebkurai tautai, kur nu vēl krieviem, kuri tik daudz spēku un laika veltījuši, lai savāktu kopā savas zemes un savu tautu aizsardzībai no svešzemju iekarotājiem.Krievijai kategoriski nepieņemama ir Ukrainas atlantizācija, un Putins vēlreiz apstiprināja: mēs pieprasām, lai Rietumi atteiktos no paplašināšanās austrumu virzienā. Cīņā ar Rietumiem par Ukrainu Putins gandrīz astoņus gadus neatzina republikas, kas nošķēlās no pēcmaidana Ukrainas, cerībā, ka Kijeva, cenšoties salīgt mieru ar tām, vismaz ārēja spiediena rezultātā mainīs savu vektoru, sāks iekšējas reformas, atteiksies no pārvēršanās par antikrieviju. Jau sen cerība bija gandrīz iluzora, tomēr Maskava joprojām mēģināja panākt, lai Rietumi atzītu mūsu intereses Ukrainā, piekristu tās neitrālajam statusam un neizmantotu valsti kā instrumentu spiedienam pret mums.Visus šos gadus Donbass dzīvoja nenoteiktībā – tas nebaidījās, ka Krievija to pametīs (tas būtu neiespējami), taču neatzīto republiku sociālo ekonomiskais stāvoklis bija ļoti smags. Jā, Krievija tām palīdzēja, tomēr tā bija izdzīvošana, nevis dzīve.Oficiāla republiku atzīšana ļaus atsākt normālu dzīvi – Donbasa ekonomika tika atjaunota saiknē ar Krieviju. No Ukrainas puses tām nekas vairs nedraud – parakstītie līgumi par draudzību un savstarpēju palīdzību jebkuras ukraiņu provokācijas padarīs par pašnāvību. Tomēr Putins katram gadījumam brīdināja: "Mēs pieprasām nekavējoties pārtraukt karadarbību tiem, kas sagrābuši un notur varu Kijevā. Pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo tālāko asinsizliešanu pilnībā gulsies uz Ukrainas teritorijā valdošā režīma sirdsapziņas."Ko darīt ar pārējo Ukrainu? Kijevai Donbass nebija vajadzīgs – jau 2015. gadā Porošenko bija gatavs atdot to Krievijai. Iespējams, republiku atzīšana ir liela dāvana Kijevai? Tur skan arī tādi viedokļi: viss, tagad mēs esam brīvi no iekšējiem konfliktiem, mūs var uzņemt NATO. Nē, nevar, jo Krievija ne tikai šaubās par Ukrainu kā subjektu ar valsts statusu (nerunājot jau par Kijevas varu), - "stabils valstiskums Ukrainā joprojām nav izveidojies", teica Putins, turklāt Krievija neatsakās no savām prasībām Rietumiem – atteikties no plāniem uzņemt valsti aliansē. Nekāda Ukraina nevar būt NATO sastāvā – Krievijas acīs tas nav apspriežams jautājums.Lieta tāda, ka Ukraina ir Krievija, lai arī patlaban tā eksistē kā neatkarīga (taču ne no Rietumu ietekmes) valsts. Krievu zemes nekad nekļūs par placdarmu draudiem Krievijai. Rietumi nevar ignorēt šo vienkāršo domu. Var jau, protams, mēģināt neievērot mūsu brīdinājumus, tomēr rodas iespaids, ka par anglosakšu valstis neiedrīkstēsies tā rīkoties.Tagad Rietumi, protams, reaģēs uz atzīšanu ar krasu nosodījumu un sašutumu, bet nopietnu sankciju nebūs. Toties būs jauns histērijas raunds par krievu nenovēršamo iebrukumu – tagad tā sauks Doņeckas un Luganskas teritoriju atkarošanu. Lielu daļu Doņeckas un Luganskas apgabalu, kas pasludināja republikas, tagad kontrolē Ukraina. Kas tagad liegs Maskavai palīdzēt abām republikām atkarot savas teritorijas, kad tās bruņotie spēki tiks dislocēti Donbasā?Neviens un nekas, izņemot atbildības sajūtu krievu tautas priekšā robežas abās pusēs. Šī sajūta raksturīga Putinam un krieviem – valsts instinkts, kas pa tīro izdeldēts tagadējai ukraiņu elitei.Nekas, tikai savas tautas mīlestība, cieņa pret senčiem un zināšanas par savu vēsturi. Tās ir krieviem, ne Kijevas pagaidu varai.Nekas, tikai nevēlēšanās liet brāļu asinis un dziļš riebums pret pilsoņu karu, lai arī tas būtu divu valstu karš.Tāpēc Krievija nelies apmuļķoto, taču nevainīgo brāļu asinis, tomēr neliks mierā tos, kuri joprojām vēlas Ukrainu pataisīt par antikrieviju. Ne tikai Kijevā vien – arī Rietumos. Doņecka un Luganska ir atgriezušās mājās. Tālāk – pārējā Ukraina. Vēsturiskajā perspektīvā, protams, tomēr vēsture top mūsu acu priekšā.
https://sputniknewslv.com/20220222/nav-redzama-velme-vienoties-ukraina-turpina-donbasa-apsaudes-20575721.html
https://sputniknewslv.com/20220219/izsludinata-masu-evakuacija-kas-notiek-donecka-un-gorlovka-20526428.html
https://sputniknewslv.com/20220221/aizturets-ukrainas-agents-atklaja-kijevas-planus-iebrukumam-donbasa-20540432.html
https://sputniknewslv.com/20220203/luganska-bridina-ukraina-gatavo-inscenetus-sizetus-par-krievijas-uzbrukumu-20267237.html
donbass
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Pjotrs Akopovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/10/17612666_0:0:150:150_100x100_80_0_0_9c036ec8f9af2ae69d1702a6a79d7510.jpg
krievija, ukraina, donbass, konflikts, drošība
krievija, ukraina, donbass, konflikts, drošība
Vēsturiskajā 21. februārī starp svarīgākajiem notikumiem jāmin pirmā publiskā Drošības padomes sēde, Vladimira Putina uzruna, kā arī Doņeckas un Luganskas tautas republiku atzīšana līdz ar sadarbības līgumu parakstīšanu. No tiem galvenā, protams, bija prezidenta uzruna. Ievērojiet, Putins ne tikai atklāja savu soļu loģiku un iemeslus. Viņš runāja par to, kas ir Krievija. Viņš vērsās ne tikai pie Krievijas pilsoņiem, bet arī – to viņš uzsvēra īpaši – tautiešiem Ukrainā, portālā RIA Novosti stāsta Pjotrs Akopovs. Tā bija ne tikai runa par DTR un LTR atzīšanu, lai arī tas bija galvenais iemels un galvenais lēmums, ko Putins pieņēma 21. februārī. Nē, viņš izskaidroja arī krievu attieksmi pret Ukrainu, pret notikumiem Ukrainā.
Pret Ukrainu, kas ir ne tikai kaimiņvalsts, tā ir "mūsu vēstures, kultūras, garīgās telpas neatņemama daļa", mūsu draugi un tuvinieki:
"Kopš seniem laikiem vēsturisko senkrievu zemju iedzīvotāji dienvidaustrumos sevi sauca par krieviem, par pareizticīgajiem. Tā bija gan līdz XVII gadsimtam, kad daļa šo teritoriju atgriezās Krievijas valstī, gan vēlāk."
Mūsdienu Ukrainu, atgādināja Putins, "visā pilnībā radīja Krievija, precīzāk sakot, boļševistiskā, komunistiskā Krievija". Tostarp, arī uz pašas Krievijas zemju rēķina, kam vispār nav nekādas saiknes ar Malorossiju (proti, Ukrainu). Mākslīgais veidojums saņēma neatkarību 1991. gadā, pie tam ne tāpēc, ka cīnījās par to, bet tāpēc, ka PSKP vadības negudrā politika, "paviršās un populistiskās pļāpas par demokrātiju un gaišo nākotni" (Putins nolēma nenosaukt Gorbačovu vārdā) sašūpoja vienoto valsti, vispirms izprovocējot nacionālisma un separātisma uzplūdums, pēc tam – arī valsts sabrukumu.
Krievija atzina arī šo jauno realitāti. Taču ko mēs redzam tagad, kad pagājuši trīsdesmit gadi? Ka Ukraina ir pārvērtusies par instrumentu svešās spēlēs pret Krieviju, par "koloniju ar marionešu režīmu", kā teica Putins, ko piedevām "iespējams izmantot kā avangarda placdarmu uzbrukumam Krievijai":
"Ja to būtu padzirdējuši mūsu priekšteči, viņi tam nenoticētu. Arī mums negribas tam ticēt," – šie Putina vārdi liecina par viņa atbildības sajūtu krievu tautas priekšā visā tās kopumā: mūsu senčiem, mums pašiem un mūsu pēctečiem. Neiedomājama lieta – krievus izmanto pret krieviem, krievu zemju vienu daļu izmanto, lai apdraudētu otru. Tā ir absolūti nepieņemama situācija jebkurai tautai, kur nu vēl krieviem, kuri tik daudz spēku un laika veltījuši, lai savāktu kopā savas zemes un savu tautu aizsardzībai no svešzemju iekarotājiem.
Krievijai kategoriski nepieņemama ir Ukrainas atlantizācija, un Putins vēlreiz apstiprināja: mēs pieprasām, lai Rietumi atteiktos no paplašināšanās austrumu virzienā. Cīņā ar Rietumiem par Ukrainu Putins gandrīz astoņus gadus neatzina republikas, kas nošķēlās no pēcmaidana Ukrainas, cerībā, ka Kijeva, cenšoties salīgt mieru ar tām, vismaz ārēja spiediena rezultātā mainīs savu vektoru, sāks iekšējas reformas, atteiksies no pārvēršanās par antikrieviju. Jau sen cerība bija gandrīz iluzora, tomēr Maskava joprojām mēģināja panākt, lai Rietumi atzītu mūsu intereses Ukrainā, piekristu tās neitrālajam statusam un neizmantotu valsti kā instrumentu spiedienam pret mums.
Visus šos gadus Donbass dzīvoja nenoteiktībā – tas nebaidījās, ka Krievija to pametīs (tas būtu neiespējami), taču neatzīto republiku sociālo ekonomiskais stāvoklis bija ļoti smags. Jā, Krievija tām palīdzēja, tomēr tā bija izdzīvošana, nevis dzīve.
Oficiāla republiku atzīšana ļaus atsākt normālu dzīvi – Donbasa ekonomika tika atjaunota saiknē ar Krieviju. No Ukrainas puses tām nekas vairs nedraud – parakstītie līgumi par draudzību un savstarpēju palīdzību jebkuras ukraiņu provokācijas padarīs par pašnāvību. Tomēr Putins katram gadījumam brīdināja: "Mēs pieprasām nekavējoties pārtraukt karadarbību tiem, kas sagrābuši un notur varu Kijevā. Pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo tālāko asinsizliešanu pilnībā gulsies uz Ukrainas teritorijā valdošā režīma sirdsapziņas."
Ko darīt ar pārējo Ukrainu? Kijevai Donbass nebija vajadzīgs – jau 2015. gadā Porošenko bija gatavs atdot to Krievijai. Iespējams, republiku atzīšana ir liela dāvana Kijevai? Tur skan arī tādi viedokļi: viss, tagad mēs esam brīvi no iekšējiem konfliktiem, mūs var uzņemt NATO. Nē, nevar, jo Krievija ne tikai šaubās par Ukrainu kā subjektu ar valsts statusu (nerunājot jau par Kijevas varu), - "stabils valstiskums Ukrainā joprojām nav izveidojies", teica Putins, turklāt Krievija neatsakās no savām prasībām Rietumiem – atteikties no plāniem uzņemt valsti aliansē. Nekāda Ukraina nevar būt NATO sastāvā – Krievijas acīs tas nav apspriežams jautājums.
Lieta tāda, ka Ukraina ir Krievija, lai arī patlaban tā eksistē kā neatkarīga (taču ne no Rietumu ietekmes) valsts. Krievu zemes nekad nekļūs par placdarmu draudiem Krievijai. Rietumi nevar ignorēt šo vienkāršo domu. Var jau, protams, mēģināt neievērot mūsu brīdinājumus, tomēr rodas iespaids, ka par anglosakšu valstis neiedrīkstēsies tā rīkoties.
Tagad Rietumi, protams, reaģēs uz atzīšanu ar krasu nosodījumu un sašutumu, bet nopietnu sankciju nebūs. Toties būs jauns histērijas raunds par krievu nenovēršamo iebrukumu – tagad tā sauks Doņeckas un Luganskas teritoriju atkarošanu. Lielu daļu Doņeckas un Luganskas apgabalu, kas pasludināja republikas, tagad kontrolē Ukraina. Kas tagad liegs Maskavai palīdzēt abām republikām atkarot savas teritorijas, kad tās bruņotie spēki tiks dislocēti Donbasā?
Neviens un nekas, izņemot atbildības sajūtu krievu tautas priekšā robežas abās pusēs. Šī sajūta raksturīga Putinam un krieviem – valsts instinkts, kas pa tīro izdeldēts tagadējai ukraiņu elitei.
Nekas, tikai savas tautas mīlestība, cieņa pret senčiem un zināšanas par savu vēsturi. Tās ir krieviem, ne Kijevas pagaidu varai.
Nekas, tikai nevēlēšanās liet brāļu asinis un dziļš riebums pret pilsoņu karu, lai arī tas būtu divu valstu karš.
Tāpēc Krievija nelies apmuļķoto, taču nevainīgo brāļu asinis, tomēr neliks mierā tos, kuri joprojām vēlas Ukrainu pataisīt par antikrieviju. Ne tikai Kijevā vien – arī Rietumos. Doņecka un Luganska ir atgriezušās mājās. Tālāk – pārējā Ukraina. Vēsturiskajā perspektīvā, protams, tomēr vēsture top mūsu acu priekšā.
