Viedoklis

Ar "Gazprom" lamāšanu nesasildīsies. Kā Latvijā meklē "piekto kolonnu"

© Sputnik / Алексей ДаничевМонеты номиналам десять рублей на газовой плите
Монеты номиналам десять рублей на газовой плите - Sputnik Latvija, 1920, 02.04.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Latvijas sabiedriskie mediji organizējuši "izmeklēšanu" par "Gazproma lobētājiem", kuri gadiem ilgi nav ļāvuši patērētājiem pilnā mērā sajust brīvā tirgus jaukumus savos gāzes un elektrības rēķinos.
RĪGA, 1. aprīlis — Sputnik, Zinaīda Juškeviča. Latvijas sabiedriskie mediji jau 2020. gadā organizēja Pētnieciskās žurnālistikas nodaļu un raidījumu "Atvērtie faili". Tie mundri iesaistījušies "piektās kolonnas" pārstāvju atmaskošanā republikā. Protams, viena no pirmajām akcijām veltīta uzbrukumam "Gazprom" – lai arī koncerns nav sankciju sarakstos, tomēr tam ir šausmīgi garas rokas.
Divus gadus nodaļu vadīja ar Sorosa fondu saistīta kundze – liberālā žurnāla "Ir" autore Anita Brauna. Par cītīgu darbu tagad viņa izpelnījusies Latvijas radio galvenās redaktores amatu. Viņas paspārnē augusi Indra Sprance, Zane Mača, Ģederts Ģelzis. Tagad draudzīgais kolektīvs ieķēries ar zobiem "Gazprom".
Трубопровод Gazela для транспортировки российского газа в ЕС - Sputnik Latvija, 1920, 28.03.2022
Pasaulē
Kad ES varēs atteikties no Krievijas gāzes?
Acīmredzot šie ļaudis nav lasījuši Saeimas deputātu saraksti ar Ekonomikas ministriju par enerģētikas jautājumiem, tāpēc "izmeklēšanā" ierasti atkārtojas mantra par Latvijas energoresursu "neatkarību". Taču minētā sarakste rāda, ka politiķu nežēlīgā cīņa ar "Gazprom" kopš tirgus liberalizācijas 2017. gada 3. aprīlī vedusi vien pie cenu pieauguma, ko korporatīvajā segmentā nosaka spekulanti – valsts regulators šajā segmentā neiejaucas. Cenas auga arī privātajiem, taču pagaidām vēl ne katastrofāli – gala cena mājsaimniecībām, kas izmanto gāzi apkurei no 1. janvāra noteikta 800 eiro apmērā par tūkstoš kubikmetriem, toties firmas jau novembrī maksāja 1200 eiro un vairāk.
Arī ar neatkarību tā ir, kā ir. Desmit pārpircēji tirgo Krievijas gāzi, kas, nāk ne tikai pa taisno – pa maģistrālo cauruļvadu no Izborskas, bet arī pa apkārtceļu, caur Somiju un Igauniju, kā arī no Klaipēdas, kas līdz ar gāzi no Norvēģijas un retumis – arī SDG no Amerikas aktīvi pieņēma Krievijas "Novatek" kuģus.
"Izmeklētāji" stāsta: katru reizi, pērkot degvielu vai gāzi, latvijieši ar savu eiro papildina "kasi", no kuras tiek finansēta militārā operācija Ukrainā. Gaišie prāti gan neaicina cilvēkus tūlīt atteikties maksāt, kāpt ārā no traktora un stāties pie zirga vilkta arkla, izslēgt apkuri mājās, toties meklē vainīgos. Proti, "Krievijas aģentus".

Pagātnes traumētie

Noniecinot realitāti, kas pat bez aizjūras ekspertiem skaidri rāda Latvijas energoresursu avotus, "izmeklētāji" atsaucas uz "Agates Demarais publikāciju "prestižajā" izdevumā "The Economist", kura konstatējusi, ka visā pilnībā no Krievijas gāzes atkarīga Latvija un Čehija, galvgalī atrodoties arī Ungārija, Slovākija, Itālija un Vācija, toties nav pamanījusi Igauniju, Lietuvu un Poliju.
"Viļņošanās enerģētikas ekspertu vidū varbūt nebūtu sākusies, ja ne traumatiskās pagātnes pieredzes," sūkstās izmeklēšanas žanra meistari.
Диспетчерская Latvijas Gāze - Sputnik Latvija, 1920, 28.03.2022
Latvijā
"Latvijas gāze" nespēs maksāt par Krievijas gāzi rubļos
Nē, traumējošā pagātne nebūt nav tā, ka Krievijas zinātnieki un inženieri atrada Latvijas smilšakmeņa ūdensnesējslāņos laukumiņu, kas piemērots 2,3 miljardu kubikmetru gazes glabāšanai. Ne arī fakts, ka šis laukums nodrošināts ar simt urbumiem, kompresoru cehu iesūknēšanai un izsūknēšanai, attīrīšanas staciju un citām nepieciešamajām inženiertehniskajām būvēm.
Traumējošā pagātne neskar arī 90. gadus kad Latvijas Republika saņēma dāvanā visu gāzes saimniecību, kad uz padomju uzņēmuma bāzes radītās kompānijas "Latvijas gāze"vadītājam, profesionālim ar 30 gadu pieredzi Adrianam Dāvim izdevās vienoties ar kolēģiem Krievijā par to, ka viņi joprojām piegādās gāzi, neskatoties uz augošajiem parādiem, ka neieviesa pasaules cenas uzreiz. Pateicoties viņam, Latvija nav salusi nevienu vienīgu ziemu, nav sēdējusi ar "buržuikām" dzīvokļis, kā tas notika, piemēra, Kaukāzā.
Traumējošā pagātne nerunā arī par parādiem apkrautās "Latvijas gāzes" privatizāciju, kad Krievijas "Gazprom" un Vācijas "Ruhrgas International GmbH" samaksāja valsts kasē 80 miljonus eiro, nosakot kompānijai dabasgāzes iegādes, transportēšanas, glabāšanas un sadales monopolu Latvijā līdz 2017. gada 3. aprīlim – uz 20 gadiem. Šī darījuma rezultātā iedzīvotāji visus 20 gadus dzīvoja prognozējamas enerģētikas apstākļos.
Taču "izmeklētāji" apvērš faktus kājām gaisā un klāsta, ka valsti traumējuši viltīgie lobiji, kas it kā esot ļāvuši "Gazprom" ilgu laiku būt vienīgajam piegādātājam. "Latvija ārkārtīgi aizkavēja Baltijas tirgus liberalizēto darbību. Mēs to labi atceramies. Tā bija viena no mūsu... Nu, tas tāds kauna traips Latvijas politiskajā vēsturē," komentēja enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, kurš pēdējos 25 gadus to vien dara, kā klīst no vienas diskusijas uz otru ar saviem kožu apgrauztajiem profesionālajiem slēdzieniem. Arī tagad viņu klausās, muti pavēruši, un pat neiepīkstas, ka par privatizācijas līguma pārkāpumu Latvija būtu dabūjusi pa mici gan no krieviem, gan vāciešiem. Starp citu, abas kompānijas 1997.-2011.gg. ieguldīja "Latvijas gāzes" modernizācijā 500 miljonus eiro. Vēl tikpat daudz ietaupījuši vietējie patērētāji, jo "Gazprom" veselus desmit gadus izlīdzināja cenas līdz Eiropas līmenim.
Vitrāža  - Sputnik Latvija, 1920, 20.03.2022
Viedoklis
Zvērīgs kapitālisms: cik Latvijā maksā tirgus ekonomika
Lobijiem pārmet, ka pēc Rīgas TES rekonstrukcijas tās pielāgotas darbam ar gāzi. Atgādināsim: iepriekš siltumelektrostacijas galvaspilsētā izmantoja ogles un kūdru (tādz bloks bija arī TES-1 Čiekurkalnā). Kādu tad degvielu vajadzēja izmantot "zaļā skatījuma" ietvaros? Malku? Jau projektēšanas laikā aprēķināja, ka būs grūti ievest tādu malkas apjomu caur Rīgas centru. Pat "Rīgas Siltums", kas izmanto malku daudz mazākā daudzumā, ātri noripoja līdz importam no Baltkrievijas. Bet tur tā ir "toksiska un totalitāra", saka viszinošie sorosīti...
Elektroģenerācijai ar gāzes palīdzību ir vēl viens aspekts – to var ātri ieslēgt un tā ļauj valsts "Latvenergo" smelt gardu krējumu no ziemeļvalstu tirgus, pārdodot preci pieprasījuma apogejā. Kā zināms, 2010. gadu vidū "Latvenergo" par pārmeta, ka tas reti slēdzot iekšā savas stacijas, vasarā labprātāk pārdod elektroenerģiju no Krievijas, ko Latvija bez traucēkļiem saņēma no energoloka BRELL (Baltkrievija-Krievija-Igaunija-Latvija-Lietuva).

Ciešanas ap termināļiem

"Gazprom" lobijiem sabiedrisko mediju "izmeklētāji" uzveļ vainu par neuzcelto Baltijas gāzes termināli, ko bija gatava līdzfinansēt Eiropas Komisija. "Kaimiņvalstis latviešiem vienkārši neuzticējās," saka žurnālisti.
Dīvaini, kāpēc daudzpieredzējusī Anita Brauna neatsauca atmiņā, ka ne jau Latvija kautiņā par termināli bija galvenā izaicinātāja. 2011.-2012. gg. savus uzņemumus gribēja būvēt arī somi ar igauņiem (līdz 4 miljardu kubikmetru jaudu, kad patēriņš Igaunijā sastāda 500 miljonus) un lietuvieši (ar 2-3 miljardus kubikmetru jaudu, pašiem patērējot 3 miljardus). Bolivārs nespētu panest divus, tāpēc ziemeļniekiem un dienvidniekiem vajadzēja vienoties. Nekas neiznāca. Arī Latvija loloja savu projektu, tomēr rindā pēc eironaudas tā bija pēdējā.
Газовая плита - Sputnik Latvija, 1920, 09.03.2022
Latvijā
Gāzes cena trīskāršosies aprīlī: Latvijā sāk izjust sankciju sekas
Galu galā ideju izpostīja banāla sāncensība, nevis lobiju viltības.
Taču "finansists" Ģirts Rungainis, kurš gatavs jebkurā raidījumā spriest par jebkuru tēmu, no kurām neko nesajēdz, pakalpīgi apstiprināja: "Ir jāsaprot, ka tā ir mūsu pašu nolaidība un mērķtiecīga šo "Gazprom" un Krievijas čekistu līdzdalībnieku Latvijā sadarbība, kāpēc mums nav izdevies realizēt, piemēram, termināli. Kāpēc neizdevās realizēt? Jo savā laikā tie paši leiši un igauņi vienkārši pateica – jums šo lietu šeit vada un nosaka "Latvijas gāze" un tās Krievijas ietekmes aģenti."
Rungainis nav žurnālists, viņam nevajadzēs par savām fantāzijām atbildēt pēc likuma. Toties "izmeklētāji" viņu uzskata par autoritāti. Viņiem šķita garlaicīgi pašiem pārbaudīt faktus.
Vēlmē spriedelējumus pieskaņot saņemtajam uzdevumam viņi klāsta par nepārprotamas muļķības.
Par to, ka SDG terminālis Klaipēdā "ļāva iegūt neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm ne tikai Lietuvai, bet arī Latvijai". Lieta tāda, ka Lietuva šobrīd pat nav Baltijas-Somijas gāzes tirgus loceklis – tā prasa kosmisku maksu par sava termināļa pakalpojumiem. Šis apstāklis, nevis "Gazprom" lobijs neļauj piepildīties sapnim.
Piedevām gāze no termināļa vidēji bija par 25-30% dārgāka nekā pa cauruļvadiem piegādātā. Tāpēc pat Lietuva to vairāk izmantoja kā "Gazprom" šantāžas līdzekli, nevis gāzes neatkarības instrumentu. Par "Novatek" piegādēm jau stāstījām.
Vēja ģeneratori  - Sputnik Latvija, 1920, 28.02.2022
Latvijā
Vai Latvijas vējš nomainīs Krievijas gāzi?
Tomēr "eksperts" Juris Ozoliņš klāsta par kaut kādām "aktīvām" plūsmām no termināļa uz Lietuvu un gāzes atsūknēšanu no Inčukalna pretējā virzienā. Pie tam "The Economist" tabula nerāda, ka Latvija patērē tikai Krievijas gāzi. Latvijas Ekonomikas ministrija nonāk pie tāda slēdziena, ņemot vērā faktus, bet eksperts Ozoliņš spītīgi bļauj, ka viņš tam netic.
Starp citu, gāzi no Krievijas patērē ne tikai Latvija, - arī Somija, Igaunija un... Lietuva. Ar visu savu termināli, kura "alternatīvās" piegādes līdzinās statistiskajai kļūdai.
Ozoliņš gudri iegalvo, ka liela nozīme esot savienojumam ar Somiju un Inčukalna PGK. Nevienam tak nav ne jausmas, ka abās vietās vienīgais dabasgāzes piegādātājs ir Krievija.
Interesanti, ka visu "izmeklēšanas šedevra" argumentu pamatā likti pieņēmumi un sapņi, nevis cipari. Patiešām šajā žanrā var sasniegt neredzētus augstumus.
Ziņu lente
0