Viedoklis

"Nonāksim pie katastrofas". Vai Eiropai un Ķīnai vajadzīgas sankcijas pret Krieviju

© Sputnik / Екатерина Соловьева / Pāriet pie fotobankasСклад труб для строительства газопровода "Северный поток - 2" в порту города Засниц в Германии
Склад труб для строительства газопровода Северный поток - 2 в порту города Засниц в Германии - Sputnik Latvija, 1920, 11.03.2022
Sekot līdzi rakstam
Yandex newsTelegram
Jaunas sankcijas parādās ik dienas – pret Krieviju vērsts bezprecedenta spiediens. Un Vašingtona aicina spert aizvien stingrākus soļus.
Tikai Eiropa nav gatava piegriezt skrūves – tas sāpīgi skars pašas ES ekonomiku. Ķīna patiesībā nemaz neplāno iet kopsolī, tāpat kā Turcija. Tomēr Pekina ir noraizējusies par Rietumu pretpasākumiem un ar Krieviju sadarbojas piesardzīgi, portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Jermakovs.

Palicis mazākums

Ieviesti jau 5,5 tūkstoši sankciju – vairāk nekā pret Irānu, Sīriju un Ziemeļkoreju. Puse no tām – pēc Doņeckas un Luganskas Tautas Republiku atzīšanas. Visaktīvāk rīkojas šķietami neitrālā Šveice. Vašingtona pieprasa vienotu fronti, pat no valstīm, kas nav iestājušās NATO. Valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulande 8. martā paziņoja: "Mēs vēršamies ar spiedienu pret katru valsti, ar kuru runājam, ne tikai prezidenta, valsts sekretāra un Valsts departamenta līmenī. Tostarp – arī pret valstim, kas līdz šim no sankcijām atturējušās." Taču pagaidām pat Eiropa nevēlas pastiprināt pasākumus. ES kompānijas un finanšu institūti ir gadu desmitiem strādājuši, lai apgūtu Krievijas tirgu. Attiecību saraušana nozīmē milzīgus zaudējumus. Daudzas korporācijas no ASV, ES, Kanādas un Japānas apliecina: neaizejam, tikai apturam darbību. Piemēram, IKEA un McDonalds pagaidām sūta darbiniekus (desmitiem tūkstošu cilvēku) apmaksātā atvaļinājumā.
Танкер-газовоз для перевозки сжиженного природного газа (СПГ) - Sputnik Latvija, 1920, 10.03.2022
Viedoklis
Eiropa meklē iespējas samazināt sankciju nodarītos zaudējumus. Sanāk slikti
Daži atturas no politiskiem izlēcieniem, piemēram, japāņu apģērbu ražotājs "Uniqlo". Tā prezidents Tadašio Janajs teica: "Mūsu preces ir vitāli nepieciešamas. Krievijas tautai ir tādas pašas tiesības uz dzīvību kā mums." Tiesa, tas ir rets izņēmums vispārējā ainā.

"Eiropu gaida grūtības"

Izejvielu cenas aug, un Vašingtonas partneri cenšas izvairīties no galējībām. Baltais nams un ierēdņi Briselē aicina atteikties no Krievijas piegādātajiem ogļūdeņražiem, taču ES nesteidz.
"Francija nav tik lielā mērā atkarīga no Krievijas gāzes, taču, ja Maskava pārtrauks piegādes, Eiropu nākamziem gaida lielas grūtības," atzīmēja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Vācijas kanclers Olafs Šolcs uzsvēra, ka energoresursi ir ārpus sankcijām. Nīderlandes premjerministrs Marks Rite brīdina: "Nevajag provocēt nekontrolējamus riskus Eiropā, aiz tās robežām un Ukrainā. Jāturpina darbs ar Krievijas enerģētiku." "Trešā daļa mūsu naftas importa nāk no Krievijas. Ja mēs to pārtrauksim, rīt apstāsies viss transports," norādīja Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka.
Embargo nav gatava arī Ungārija, kas jau iepriekš atkāpās no Briseles "ģenerālās līnijas". "Sankciju paplašināšana enerģētikas sektorā nes lielākos draudus forintam un ungāru tautai. Tas, kurš to lūdz, grib piespiest mūs maksāt par šo karu. Ungārijas valdība neatbalstīs tādu soli nevienā starptautiskā forumā," apliecināja finanšu ministrs Mihajs Varga.
Флаги России и ЕС - Sputnik Latvija, 1920, 09.03.2022
Pasaulē
Goldmoney Holding: ES sankcijas nekaitēs Krievijai
Serbija ir ES kandidātvalsts. Taču prezidents Aleksandrs Vučičs nav pievienojies sankcijām pret Krieviju, lai arī – viņš pats to atzina – Rietumi uzsākuši "neredzētu spiedienu".
Eiropa lēmumus pieņem pārlieku emocionāli, bet sankcijas ir stāsts par to, kā kož kodējam, konstatēja Eiropas parlamenta deputāts Tjerī Mariani. "Krieviju gaisa smagi laiki, taču tā atgūsies un pat nostiprināsies dažās nozarēs. Ja mēs paiesimies vēl tālāk un apturēsim gāzes un naftas piegādes, mēs nonāksim pie katastrofas," viņs brīdināja un atgādināja: izejvielas kotējas dolāros, bet eiro ir novājējis attiecībā pret amerikāņu valūtu.
Starp citu, Brent cenas 9. martā sasniedza 125,18 dolārus par barelu – diennakts laikā tās augušas gandrīz par 15 punktiem.

Briesmīga ietekme

Turcija neplāno nekādas sankcijas. Vēl vairāk, Redžeps Tajips Erdogans vēlētos ieņemt mierneša lomu Krievijas un Ukrainas konfliktā. Izdevums "Milliyet" pastāstīja, ka viņš nosaucis sevi par Krievijas un Ukrainas ārlietu ministru tikšanās iniciētāju, kas notika 10. martā forumā Antālijā.
ASV prezidents Džo Baidens - Sputnik Latvija, 1920, 08.03.2022
Pasaulē
ASV aizliedz Krievijas energoresursu importu
Turki iepērk saulespuķu eļļu, kas strauji augusi cenā – tās galvenie piegādātāji bija Krievija un Ukraina.
"Ir ļoti grūti aizvietot Krievijas naftu pasaules tirgū," uzsvēra enerģētikas un dabas resursu ministra vietnieks Alparslans Bairaktars. Viņa ieskatā, Rietumu sankcijas briesmīgi ietekmēs visus.
Tomēr Ankara jau guvusi priekšrocības pēc Krievijas un Eiropas savstarpējās gaisa telpas slēgšanas. Stambula kļuvusi par aviācijas centru, "Turkish Airlines" ir viens no lidojumu ierobežojumu galvenajiem beneficiāriem.

Krievijas draugi

Ķīna nosodīja sankcijas pret Krieviju. Valsts pastāvīgais pārstāvis ANO Čžans Czjuns pauda bažas par Rietumu politiku: "Tas draud ar katastrofālām humanitārajām sekām un nodara kaitējumu citām valstīm."
Krievijas rublis - Sputnik Latvija, 1920, 08.03.2022
Krievijā
Krievija apstiprinājusi nedraudzīgo valstu sarakstu. Latvija ir to starpā
Ārlietu ministrs Vans I uzsvēra, ka attiecības ar Maskavu ir vienas no svarīgākajām. No otras puses, Pekina raizējas par spiedienu. ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo jau piedraudējusi.
Krievijas ārējā preču apgrozījumā uz Ķīnu pienākas gandrīz 20%. Tomēr pirmie nepatīkamie signāli jau ir. Piemēram, automašīnu nomas gigants "DiDi Chuxing" pastāstīja, ka aiziet no valsts, lai arī vēlāk lēmumu grozīja. Aizņēmumus darījumu segšanai ar Krievijas izejvielu eksportētājiem vairs neizsniedz Bank of China un Industrial & Commercial Bank of China (ICBC) ārzonas nodaļas, raksta Bloomberg.
Pekinai jau bijusi negatīva pieredze, apejot amerikāņu ierobežojumus. Vašingtona ieviesa sankcijas pret Huawei Technologies Co un ZTE par sadarbību ar Irānu. Huawei finanšu direktore Mena Vančžou pat nonāca mājas arestā Vankūverā.
"Ķīnai, tāpat kā Krievijai nepatīk starptautiskā sistēma, ko vada ASV. Taču Pekinas materiālā palīdzība Rietumu sankciju apstākļos būs minimāla," avīzei "South China Morning Post" paziņoja Janmejs Se un Dans Vans no analītiskās kompānijas "Gavekal Dragonomics".
ASV Senāts  - Sputnik Latvija, 1920, 06.03.2022
Viedoklis
Rietumu dullums nāk par labu Krievijai
Galvenais noieta tirgus Ķīnai ir ASV un Eiropa, paskaidroja polittehnologs Konstantins Kalačovks. "Pekina nedomā riskēt, tur skaitīs naudu. Sji Dziņpins teica, ka vēlas pievērsties nevis ārējiem tirgiem, bet gan iekšzemes patēriņam. Taču pagaidām tas nav gluži iespējams, tāpēc Ķīna rīkojas ļoti piesardzīgi," sprieda eksperts. Pekina diezin vai metīsies glābt Krieviju.
Vienlaikus Erdoganam vajadzīgas noteiktas preferences Kaukāzā un Melnās jūras reģionā, vismaz ietekmes sfēras pastiprināšana. "Patiesībā Turcija nekad nav bijusi Krievijas sabiedrotā, - atgādināja Kalačovs. – Ankarai vajadzīga Krievijas tūristu, nekustamo īpašumu pircēju nauda, kā arī nafta un gāze. Un amerikāņus tur ne īpaši mīl: Erdogans uzskata, ka tieši Vašingtona ir saistīta ar valsts apvērsuma mēģinājumu 2016. gadā."
"Eiropas un ASV kompāniju paziņojumi par darbības apturēšanu vai aiziešanu no valsts ir tikai žesti, kas demonstrē lojalitāti ASV un ES kursam. Patiesībā jau neviens nedomā zaudēt ienākumus," norādīja ekonomists Leonīds Hazanovs.
Viņš atgādināja: piemēram, McDonalds peļņa 2020. gadā sastādīja 19,2 miljardus dolāru, no tiem gandrīz pusotrs – Krievijā. McDonalds neatteiksies no tādas naudas. Tāpat kā citas korporācijas.
Здание министерства иностранных дел РФ на Смоленской-Сенной площади в Москве - Sputnik Latvija, 1920, 05.03.2022
Pasaulē
Krievijas ĀM pastāstīja, kā ASV šantažē un iebiedē valstis
Ziņu lente
0