https://sputniknewslv.com/20220223/nave-saskana-ar-likumu-ciktal-poliju-novedis-konflikts-ar-eiropu-20584056.html
Nāve saskaņā ar likumu. Ciktāl Poliju novedīs konflikts ar Eiropu
Nāve saskaņā ar likumu. Ciktāl Poliju novedīs konflikts ar Eiropu
Sputnik Latvija
Varšavas un Briseles attiecības nokaitējas. Polija sadumpojusies pret Eiropas vērtībām un atzinusi, ka tās likumi ir augstāki nekā ES Līguma normas. 23.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-23T09:52+0200
2022-02-23T09:52+0200
2022-02-23T09:52+0200
viedoklis
polija
andžejs duda
eiropas savienība
eiropas komisija
aborti
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/02/16/20584030_0:159:3076:1889_1920x0_80_0_0_703415317e21510984d7d5e0ed0a71ea.jpg
Eiropas Komisija draud ar tiesu sankcijām miljardiem eiro apmērā. Taču Polija nav gatava kompromisam – tā apsūdz Eiropas Savienību par okupāciju un impērisku politiku. Vai iespējama šķiršanās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Jermakovs."Jūs par visu atbildēsiet"Čestonhovas pilsētas iedzīvotāja Agneška, grūtniece, kas gaidīja dvīņus, decembra vidū zaudēja vienu no bērniem. Radinieki pastāstīja, ka mediķi atteikušies operēt. Dažas dienas vēlāk gāja bojā otrs auglis, bet sievieti viņsaulē aiznesa sepse. Viņa bija 37 gadus veca.2020. gadā Polijā pieņēma stingrāku likumu par abortiem, neskatoties uz plašiem protestiem visā valstī. Operācija atļauta incesta vai izvarošanas gadījumā, kā arī situācijā, ja mātes veselībai draud briesmas. Pat nopietna embrija patoloģija nav pietiekams pamats grūtniecības pārtraukšanai.Mediķi cenšas nodrošināties, bīstoties no kriminālvajāšanas. Tāpēc pat sievietes, kam ir pamats prasīt legālu operāciju, nevar to panākt. Arī slimnīcā, kur aizgāja viņsaulē Agneška, mediķi attaisnoja: "Ārsta rīcībā ņemtas vērā tikai rūpes par pacienti un viņas bērniem."Tomēr ārstus sabiedrībā nemaz nevaino, dusmas aizdod konservatīvā valdība. Aktīvistes atkal izgājušas ielās ar plakātiem – viņas stāsta, ka dzemdību nami tiekot pataisīti par spīdzināšanas kamerām. "Mēs gribam izvilkt jūs no kabinetiem un tūlīt pat iesēdināt aiz restēm. Mēs piespiedīsim jūs maksāt par savu rīcību," sola "Poļu sieviešu streiku kustība". Šaubu nav – runa ir par valdošo partiju "Likums un taisnība". Agneška ir jau otrais ierobežojumu upuris. Pērn pēc augļa bojāejas sepses dēļ mira 30 gadus vecā Izabella. Arī toreiz notika plaši mītiņi. "Mēs saņēmām simtiem elektronisko vēstuļu no sievietēm. Viņas baidās. Dažas raksta, ka nekad nelaidīs pasaulē bērnu, citas – ka brauks dzemdēt uz ārzemēm," stāsta Kristīna Kakpura, Pulijas sieviešu un ģimenes plānošanas federācijas direktore. Pie tam dzimstība republikā ir viena no zemākajām Eiropā un nekādi nepalielinās.Strīds par miljonuSkandalozais likums veido nelielu daļu Varšavas lielajā strīdā ar Briseli. Eiroierēdņus kaitina arī citas konservatīvisma izpausmes Polijā, piemēram, attieksme pret seksuālajām minoritātēm. 2019. gadā desmitiem valsts pilsētu kļuva par "zonu bez LGBT". Eiropas komisija draudēja ar tiesu un sodu.Līdzīgas pretenzijas izteiktas arī Ungārijai, piedevām iesaldēti granti 7,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada septembrī dažas vojevodistes atcēla "brīvās zonas", Varšava apgalvoja, ka tādas nekad neesot bijušas.Vienlaikus Briseli kaitina tiesu varas statuss, kas pakļauta parlamenta vairākumam. ES apgalvo, ka tā ir politiskās aizbildnības pazīme, pilsoņiem nav tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā.Varšava oficiāli pasludināja nacionālo likumu virsvaru pār ES tiesiskajām normām. Tāpēc oktobrī Brisele pieprasīja naudas sodu 1 miljona eiro apmērā dienā. Tas ir bezprecedenta gadījums.Tiesa, nav gan zināms, vai Brisele soda naudu iekasēs pilnā apjomā. Pagaidām nekas netiek maksāts. Tāpēc EK bloķējusi apmēram 55 miljardus eiro, kas paredzēti cīņai ar pandēmijas sekām Polijā. Decembrī sākās tiesas process pret Polijas likumu virsvaru pār Eiropas normām.It kā Polija padevās. 3. februārī prezidents Andžejs Duda iesniedza Seimā likumprojektu par tiesnešu disciplinārās palātas likvidāciju, kas tik ļoti kaitina Briseli. "Tas ir instruments ekonomiskās atjaunošanas līdzekļu atbloķēšanai," skaidroja prezidents. Citas domstarpības ar Briseli Duda nepieminēja. Taču, ja likums par tiesnešu statusu tiks apstiprināts, eiroierēdņi varētu pieprasīt tālākos soļus.Cīņa ar "okupantiem"Polijas valdībā liels skaits politiķu iebilst pret pārlieku ciešu eirointegrāciju. Publiskie izteikumi ir aizvien agresīvāki.Piemēram, partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis negatīvi novērtēja Vācijas jaunās valdības darbības: Berlīne cenšoties pakļaut poļus, atņemt viņiem pašnoteikšanās tiesības. intervijā "Gazeta Polska" viņš paziņoja: nebūt ne visas valstis vēlas, lai "uz ES pamatiem tiktu radīts ceturtais reihs." Brisele, viņa ieskatā, "var brīvi interpretēt Eiropas likumdošanu un, pēc būtības, izdarīt no tās uzurpatoriskus slēdzienus".Tiesa, politiķis piebilda: viņš nenovelk paralēles ar nacismu – runa nav par Trešo reihu, bet gan par Svēto Romas impēriju.Mareks Suski, viens no valdošās partijas līderiem, izteicās līdzīgi: Polija cīnīšoties ar "okupantu", tāpat kā agrāk ar nacistiem un komunistisko režīmu. "Brisele sūta pavēlniekus, kuri cenšas nospiest mūs uz ceļiem, lai mēs kļūtu par Vācijas štatu, nevis brīvo poļu lepno valsti," viņš dusmojās.Pārmetumus eiroierēdņiem - arī plenārsēdē Strasbūrā – ne vienu vien reizi teicis arī premjerministrs Mateušs Moraveckis.Tas viss ļoti nepatīk opozīcijai. "Man radies iespaids, ka nesen Moravecka kungam radušās zināmas grūtības ar angļu valodu vai viņš sajucis prātā," Twitter tīklā konstatēja Polijas ekspremjers, tagadējais EP deputāts Mareks Belka.Granti par lojalitātiŠajā fonā sākušās runas par Polijas iespējamu izstāšanos no ES. Pat izdomāts termins – "Polexit". Kačinska vietnieks Rišards Terleckis brīdināja par kaut kādiem "radikāliem lēmumiem". "Briti parādīja, ka Briseles birokrātijas diktatūra viņus neapmierina, pagriezās un aizgāja," viņš atgādināja.Arī ES jau ne vienu vien reizi brīdinājusi: ilgstošais strīds draud ar lieliem zaudējumiem. Lai arī atbilstoša tiesiskā mehānisma nav. Hipotētisko Polexit var iniciēt vienīgi Varšava, taču gandrīz 90% poļu vēlas būt apvienotās Eiropas pilsoņi.Uzmanība jāpievērš arī tieslietu ministra Zbigņeva Zebro viedoklim – viņš ieteica pārtraukt maksājumus ES budžetā. To republikā uzskata par radikālu. "Tomēr ministrs, lai arī nav valdošās partijas loceklis, strādā tās frakcijā, tāpēc partijai "Likums un taisnība" ir aptuveni desmit papildu deputāti Seimā, - atgādināja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Staņislavs Kuvaldins. – Tāpēc valdība ņem vērā Zebro viedokli."Vienlaikus republikai nav izdevīgs finansiālais konflikts ar Eiropu. Ja ES uzvarēs tiesā pret nacionālo likumu virsvaru, juridiskie mehānismi ļaus Briselei atsaukt grantus.ES konservē Poliju, kaitē progresīvo zinātņietilpīgo nozaru attīstībai. Uz republiku pārcelta daļa ražotņu no Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, un peļņa aizplūst uz ārzemēm. Arī agrāriji ir neapmierināti: Rietumeiropa nepieņem viņu preces, - tā piegādā pati savējās. Nesen lauksaimnieki jau organizēja protesta akciju – bloķēja autoceļus piecdesmit apdzīvotās vietās.No otras puses, ārvalstu rūpnīcas nodrošina desmitiem tūkstošu darba vietu, turklāt ES iegulda lielus līdzekļus ceļu tīkla, transporta un ostu infrastruktūras nozarēs.Patlaban Polijas ekonomika jūtas pietiekami labi, taču bez Briseles naudas nāktos savilkt jostu. Bet valdošajai partijai ir jārūpējas par elektorāta atbalstu.Tiesības uz taisnīgumuAttieksme pret "Likumu un taisnību" Polijā nav viennozīmīga – sabiedrība ir sašķelta. 2020. gada prezidenta vēlēšanās "LuT" kandidāts Andžejs Duda tikai par 2% apsteidza Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski. Nabadzīgākie austrumu reģioni un lauku iedzīvotāji atbalsta konservatorus. Lielo pilsētu un valsts rietumu reģionu iedzīvotāji – liberāļus.Centrālās un Austrumeiropas valstu speciālists Vadims Truhačovs atgādināja: parlamenta un prezidenta vēlēšanu laikā daudz poļi strādāja Rietumeiropā un, iespējams, nenobalsoja. "Tikai Lielbritānijā vien bija 800 tūkstoši – 2% iedzīvotāju. Nav zināms, vai viņi atbalstītu "LuT" vai Dudu," teica politologs.Nākamgad ieplānotas Seima vēlēšanas. "Likums un taisnība" nav vienīgā konservatīvā partija valstī, un tās oponenti neatbalsta konfrontāciju ar ES. "Pilsoniskā platforma" ar elektorātu lielpilsētās un Vācijas kaimiņu rajonos kļuva liberālāka un zaudēja daļu vēlētāju, - stāsta Truhačobs. – Tos varētu pievākt Polijas zemnieku partija – konservatīva, taču proeiropeiska."Ja "LuT" zaudēs līdera vietu Seimā, strīds ar Briseli beigsies par ļaunu konservatoriem. Ja viņi noturēs pozīcijas, EK nepalaidīs "grožus vaļīgāk". Par kādu cenu tiks panākts neizbēgamais kompromiss ar ES? Tas atkarīgs no poļu vēlētājiem.
https://sputniknewslv.com/20220210/ek-sakusi-ieturet-naudas-sodus-ko-polija-atsakas-nomaksat-20378432.html
https://sputniknewslv.com/20211129/polija-gatava-finanset-migrantu-atgriesanos-dzimtene-19393319.html
https://sputniknewslv.com/20211228/kurs-ir-visienesigakais-valstu-reitings-pec-ieguldijuma-lieluma-es-ekonomika-19802352.html
https://sputniknewslv.com/20220129/nobiedesim-krieviju-ar-rekiniem-poli-vilusies-par-amerikanu-tanku-piegadi-20203772.html
https://sputniknewslv.com/20211229/ta-ir-katastrofa-polija-bistas-par-izslegsanu-no-eiropas-savienibas-19819386.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
polija, andžejs duda , eiropas savienība, eiropas komisija , aborti
polija, andžejs duda , eiropas savienība, eiropas komisija , aborti
Nāve saskaņā ar likumu. Ciktāl Poliju novedīs konflikts ar Eiropu
Varšavas un Briseles attiecības nokaitējas. Polija sadumpojusies pret Eiropas vērtībām un atzinusi, ka tās likumi ir augstāki nekā ES Līguma normas.
Eiropas Komisija draud ar tiesu sankcijām miljardiem eiro apmērā. Taču Polija nav gatava kompromisam – tā apsūdz Eiropas Savienību par okupāciju un impērisku politiku. Vai iespējama šķiršanās? Par to portālā RIA Novosti stāsta Dmitrijs Jermakovs. "Jūs par visu atbildēsiet"
Čestonhovas pilsētas iedzīvotāja Agneška, grūtniece, kas gaidīja dvīņus, decembra vidū zaudēja vienu no bērniem. Radinieki pastāstīja, ka mediķi atteikušies operēt. Dažas dienas vēlāk gāja bojā otrs auglis, bet sievieti viņsaulē aiznesa sepse. Viņa bija 37 gadus veca.
2020. gadā Polijā pieņēma stingrāku likumu par abortiem, neskatoties uz plašiem protestiem visā valstī. Operācija atļauta incesta vai izvarošanas gadījumā, kā arī situācijā, ja mātes veselībai draud briesmas. Pat nopietna embrija patoloģija nav pietiekams pamats grūtniecības pārtraukšanai.
Mediķi cenšas nodrošināties, bīstoties no kriminālvajāšanas. Tāpēc pat sievietes, kam ir pamats prasīt legālu operāciju, nevar to panākt. Arī slimnīcā, kur aizgāja viņsaulē Agneška, mediķi attaisnoja: "Ārsta rīcībā ņemtas vērā tikai rūpes par pacienti un viņas bērniem."
Tomēr ārstus sabiedrībā nemaz nevaino, dusmas aizdod konservatīvā valdība. Aktīvistes atkal izgājušas ielās ar plakātiem – viņas stāsta, ka dzemdību nami tiekot pataisīti par spīdzināšanas kamerām. "Mēs gribam izvilkt jūs no kabinetiem un tūlīt pat iesēdināt aiz restēm. Mēs piespiedīsim jūs maksāt par savu rīcību," sola "Poļu sieviešu streiku kustība". Šaubu nav – runa ir par valdošo partiju "Likums un taisnība". Agneška ir jau otrais ierobežojumu upuris. Pērn pēc augļa bojāejas sepses dēļ mira 30 gadus vecā Izabella. Arī toreiz notika plaši mītiņi. "Mēs saņēmām simtiem elektronisko vēstuļu no sievietēm. Viņas baidās. Dažas raksta, ka nekad nelaidīs pasaulē bērnu, citas – ka brauks dzemdēt uz ārzemēm,"
stāsta Kristīna Kakpura, Pulijas sieviešu un ģimenes plānošanas federācijas direktore. Pie tam dzimstība republikā ir viena no zemākajām Eiropā un nekādi nepalielinās.
Skandalozais likums veido nelielu daļu Varšavas lielajā strīdā ar Briseli. Eiroierēdņus kaitina arī citas konservatīvisma izpausmes Polijā, piemēram, attieksme pret seksuālajām minoritātēm. 2019. gadā desmitiem valsts pilsētu kļuva par "zonu bez LGBT". Eiropas komisija draudēja ar tiesu un sodu.
Līdzīgas pretenzijas izteiktas arī Ungārijai, piedevām iesaldēti granti 7,2 miljardu eiro apmērā. 2021. gada septembrī dažas vojevodistes atcēla "brīvās zonas", Varšava apgalvoja, ka tādas nekad neesot bijušas.
Vienlaikus Briseli kaitina tiesu varas statuss, kas pakļauta parlamenta vairākumam. ES apgalvo, ka tā ir politiskās aizbildnības pazīme, pilsoņiem nav tiesību uz efektīvu aizsardzību tiesā.
Varšava oficiāli pasludināja nacionālo likumu virsvaru pār ES tiesiskajām normām. Tāpēc oktobrī Brisele pieprasīja naudas sodu 1 miljona eiro apmērā dienā. Tas ir bezprecedenta gadījums.
Tiesa, nav gan zināms, vai Brisele soda naudu iekasēs pilnā apjomā. Pagaidām nekas netiek maksāts. Tāpēc EK bloķējusi apmēram 55 miljardus eiro, kas paredzēti cīņai ar pandēmijas sekām Polijā. Decembrī sākās tiesas process pret Polijas likumu virsvaru pār Eiropas normām.
It kā Polija padevās. 3. februārī prezidents Andžejs Duda iesniedza Seimā likumprojektu par tiesnešu disciplinārās palātas likvidāciju, kas tik ļoti kaitina Briseli. "Tas ir instruments ekonomiskās atjaunošanas līdzekļu atbloķēšanai," skaidroja prezidents. Citas domstarpības ar Briseli Duda nepieminēja. Taču, ja likums par tiesnešu statusu tiks apstiprināts, eiroierēdņi varētu pieprasīt tālākos soļus.
Polijas valdībā liels skaits politiķu iebilst pret pārlieku ciešu eirointegrāciju. Publiskie izteikumi ir aizvien agresīvāki.
Piemēram, partijas "Likums un taisnība" līderis Jaroslavs Kačinskis negatīvi novērtēja Vācijas jaunās valdības darbības: Berlīne cenšoties pakļaut poļus, atņemt viņiem pašnoteikšanās tiesības.
intervijā "Gazeta Polska" viņš paziņoja: nebūt ne visas valstis vēlas, lai "uz ES pamatiem tiktu radīts ceturtais reihs." Brisele, viņa ieskatā, "var brīvi interpretēt Eiropas likumdošanu un, pēc būtības, izdarīt no tās uzurpatoriskus slēdzienus".
Tiesa, politiķis piebilda: viņš nenovelk paralēles ar nacismu – runa nav par Trešo reihu, bet gan par Svēto Romas impēriju.
Mareks Suski, viens no valdošās partijas līderiem, izteicās līdzīgi: Polija cīnīšoties ar "okupantu", tāpat kā agrāk ar nacistiem un komunistisko režīmu. "Brisele sūta pavēlniekus, kuri cenšas nospiest mūs uz ceļiem, lai mēs kļūtu par Vācijas štatu, nevis brīvo poļu lepno valsti," viņš dusmojās.
Pārmetumus eiroierēdņiem - arī plenārsēdē Strasbūrā – ne vienu vien reizi teicis arī premjerministrs Mateušs Moraveckis.
Tas viss ļoti nepatīk opozīcijai. "Man radies iespaids, ka nesen Moravecka kungam radušās zināmas grūtības ar angļu valodu vai viņš sajucis prātā," Twitter tīklā konstatēja Polijas ekspremjers, tagadējais EP deputāts Mareks Belka.
Šajā fonā sākušās runas par Polijas iespējamu izstāšanos no ES. Pat izdomāts termins – "Polexit". Kačinska vietnieks Rišards Terleckis brīdināja par kaut kādiem "radikāliem lēmumiem". "Briti parādīja, ka Briseles birokrātijas diktatūra viņus neapmierina, pagriezās un aizgāja," viņš atgādināja.
Arī ES jau ne vienu vien reizi brīdinājusi: ilgstošais strīds draud ar lieliem zaudējumiem. Lai arī atbilstoša tiesiskā mehānisma nav. Hipotētisko Polexit var iniciēt vienīgi Varšava, taču gandrīz 90% poļu
vēlas būt apvienotās Eiropas pilsoņi.
Uzmanība jāpievērš arī tieslietu ministra Zbigņeva Zebro viedoklim – viņš ieteica pārtraukt maksājumus ES budžetā. To republikā uzskata par radikālu. "Tomēr ministrs, lai arī nav valdošās partijas loceklis, strādā tās frakcijā, tāpēc partijai "Likums un taisnība" ir aptuveni desmit papildu deputāti Seimā, - atgādināja KZA Starptautiskās ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Staņislavs Kuvaldins. – Tāpēc valdība ņem vērā Zebro viedokli."
Vienlaikus republikai nav izdevīgs finansiālais konflikts ar Eiropu. Ja ES uzvarēs tiesā pret nacionālo likumu virsvaru, juridiskie mehānismi ļaus Briselei atsaukt grantus.
ES konservē Poliju, kaitē progresīvo zinātņietilpīgo nozaru attīstībai. Uz republiku pārcelta daļa ražotņu no Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, un peļņa aizplūst uz ārzemēm. Arī agrāriji ir neapmierināti: Rietumeiropa nepieņem viņu preces, - tā piegādā pati savējās. Nesen lauksaimnieki jau organizēja protesta akciju – bloķēja autoceļus piecdesmit apdzīvotās vietās.
No otras puses, ārvalstu rūpnīcas nodrošina desmitiem tūkstošu darba vietu, turklāt ES iegulda lielus līdzekļus ceļu tīkla, transporta un ostu infrastruktūras nozarēs.
Patlaban Polijas ekonomika jūtas pietiekami labi, taču bez Briseles naudas nāktos savilkt jostu. Bet valdošajai partijai ir jārūpējas par elektorāta atbalstu.
Attieksme pret "Likumu un taisnību" Polijā nav viennozīmīga – sabiedrība ir sašķelta. 2020. gada prezidenta vēlēšanās "LuT" kandidāts Andžejs Duda tikai par 2% apsteidza Varšavas mēru Rafalu Tšaskovski. Nabadzīgākie austrumu reģioni un lauku iedzīvotāji atbalsta konservatorus. Lielo pilsētu un valsts rietumu reģionu iedzīvotāji – liberāļus.
Centrālās un Austrumeiropas valstu speciālists Vadims Truhačovs atgādināja: parlamenta un prezidenta vēlēšanu laikā daudz poļi strādāja Rietumeiropā un, iespējams, nenobalsoja. "Tikai Lielbritānijā vien bija 800 tūkstoši – 2% iedzīvotāju. Nav zināms, vai viņi atbalstītu "LuT" vai Dudu," teica politologs.
Nākamgad ieplānotas Seima vēlēšanas. "Likums un taisnība" nav vienīgā konservatīvā partija valstī, un tās oponenti neatbalsta konfrontāciju ar ES. "Pilsoniskā platforma" ar elektorātu lielpilsētās un Vācijas kaimiņu rajonos kļuva liberālāka un zaudēja daļu vēlētāju, - stāsta Truhačobs. – Tos varētu pievākt Polijas zemnieku partija – konservatīva, taču proeiropeiska."
Ja "LuT" zaudēs līdera vietu Seimā, strīds ar Briseli beigsies par ļaunu konservatoriem. Ja viņi noturēs pozīcijas, EK nepalaidīs "grožus vaļīgāk". Par kādu cenu tiks panākts neizbēgamais kompromiss ar ES? Tas atkarīgs no poļu vēlētājiem.
