https://sputniknewslv.com/20220215/der-spiegel-atklaja-kadu-labumu-asv-gus-krievijas-kara-pret-ukrainu-20455032.html
Der Spiegel atklāja, kādu labumu ASV gūs Krievijas "karā" pret Ukrainu
Der Spiegel atklāja, kādu labumu ASV gūs Krievijas "karā" pret Ukrainu
Sputnik Latvija
Vācu izdevums "Der Spiegel" konstatēja, ka militārajā histērijā ap Ukrainu vainojami sašķidrinātās gāzes pārdevēji. 15.02.2022, Sputnik Latvija
2022-02-15T11:59+0200
2022-02-15T11:59+0200
2022-02-16T22:03+0200
pasaulē
pasaule
asv
ukraina
ziemeļu straume 2
gāze
sdg
enerģētika
eiropas savienība
cenas
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/08/0f/14212568_0:156:2049:1308_1920x0_80_0_0_cb138fcd3600118bb38e956c30c1d108.jpg
RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Rietumvalstu mediju publikācijas par nekādi neapstiprinātajām baumām, kas saistītas ar "Krievijas iebrukumu Ukrainā" – tas ir mēģinājums "uzsēdināt" Eiropu uz sašķidrinātās dabasgāzes "adatas" no ASV, raksta "Der Spiegel".Raksta autore Inese Cetla atzīmēja, ka Krievijai naidīgās histērijas fonā amerikāņu fosilo energonesēju nozarē "valda teicams noskaņojums", jo tai izdevies SDG piegādēs apsteigt tiešos konkurentus, bet ziņas par Maskavas un Kijevas drīzo karu iebiedē Eiropas valstis un liek kavēt "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumu."Krievijas spēku mobilizācijā pie Ukrainas robežas galvenais enerģētiskais beneficiārs ir ASV. Decembrī ASV kļuva par lielāko SDG eksportētāju pasaulē, apsteidzot Kataru un Austrāliju. Kompānija "Rystad" vērtēja, ka piegādes Eiropai no novembra līdz decembrim pieaugušas par 75%, un rezultātā eiropieši kļuvuši par lielākajiem pircējiem presei, ko Trampa administrācija tolaik patētiski dēvēja par "amerikāņu brīvības molekulām," paskaidroja žurnāliste un piebilda, ka ASV iepriekšējā prezidenta prasības atbrīvoties no krievu "enerģētiskā grūsta" šokēja Vāciju, stāsta RIA Novosti.Cetla atgādināja, ka jau pirms Džo Baidena uzvaras vēlēšanās vācu ekspertu attieksme pret SDG bija pavēsa."ES pārstāvji rakstīja The Wall Street Journal, ka, saskaņā ar viņu aplēsēm, gāze no Krievijas ir daudz lētāka, bet pēc tam anonīmi pieļāva: "Šķiet, Trampa stratēģijas mērķis ir piespiest mūs pirkt dārgāko amerikāņu gāzi," viņa atzīmēja.Žurnāliste minēja arī piemēru – lobiju savienības "LNG Allies" vadītāja Freda Hatčinsona izteikumus par to, ka Vašingtona ir ieinteresēta, lai Maskavas nebūtu ne visā Eiropas, ne – it īpaši – Vācijas enerģētiskajā tirgū."Krievijas koncerns "Gazprom" pamatoti kritizē Eiropu par to, ka tā likusi pārlieku lielas cerības uz īstermiņa tūlītējo darījumu tirgu ar tā nestabilajām cenām," atzina Hatčinsons.Taču, viņš piebilda, problēmu var atrisināt ilgtermiņa līgumu parakstīšana nevis ar Maskavu, bet gan ar citiem partneriem, pareizāk sakot, - ar amerikāņu kompānijām.Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņoja, ka ASV administrācija joprojām iebilst pret Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektu un sola nepieļaut tā ekspluatācijas sākumu, palielinoties spriedzei Ukrainā.Vašingtona jau sen kritizē Krievijas gāzesvadu, norādot, ka tas it kā pastiprināšot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.Kremlis savukārt norādīja, ka komerciālais projekts ir izdevīgs ES, un aicināja neminēt to jebkādas politizācijas kontekstā. Maskava uzsvēra, ka plāno turpināt gāzes tranzītu caur Ukrainu.Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" – divi cauruļvadi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā, kas izvilkts no Krievijas uz Eiropu. Projektu sertificē Vācijas regulators. Pagaidām process apturēts, jo gaida nepieciešamo dokumentāciju. Kad regulators izstrādās lēmuma projektu, būs vajadzīgs Eiropas komisijas viedoklis. Slēdziena sagatavošanas procesā struktūra plāno konsultēties ar Ukrainu.Šajā fonā gāzes cenas Eiropas tirgū kopš pērnā gada vasaras vairākkārt pieaugušas. Eiropas valstu valdības pārmet Krievijai centienus provocēt enerģētisko krīzi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka tās ir muļķības, un atgādināja, ka vairākkārt ierosinājis Briselei saglabāt izejvielu piegādes ilgtermiņa līgumus, bet Eiropas komisija pieprasīja cenu veidošanu pēc tirgus principiem, un šo lēmumu dēļ veidojusies krīze.
https://sputniknewslv.com/20220131/francija-draud-ar-sankcijam-pret-ziemelu-straumi-2-20218155.html
https://sputniknewslv.com/20220118/asv-apsteigusas-visus-cina-pret-ekologiju-20050972.html
https://sputniknewslv.com/20220209/savienotajas-valstis-aug-atkariba-no-krievijas-20358912.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaule, asv, ukraina, ziemeļu straume 2, gāze, sdg , enerģētika, eiropas savienība, cenas
pasaule, asv, ukraina, ziemeļu straume 2, gāze, sdg , enerģētika, eiropas savienība, cenas
Der Spiegel atklāja, kādu labumu ASV gūs Krievijas "karā" pret Ukrainu
11:59 15.02.2022 (atjaunots: 22:03 16.02.2022) Vācu izdevums "Der Spiegel" konstatēja, ka militārajā histērijā ap Ukrainu vainojami sašķidrinātās gāzes pārdevēji.
RĪGA, 15. februāris — Sputnik. Rietumvalstu mediju publikācijas par nekādi neapstiprinātajām baumām, kas saistītas ar "Krievijas iebrukumu Ukrainā" – tas ir mēģinājums "uzsēdināt" Eiropu uz sašķidrinātās dabasgāzes "adatas" no ASV, raksta "Der Spiegel".
Raksta autore Inese Cetla atzīmēja, ka Krievijai naidīgās histērijas fonā amerikāņu fosilo energonesēju nozarē "valda teicams noskaņojums", jo tai izdevies SDG piegādēs apsteigt tiešos konkurentus, bet ziņas par Maskavas un Kijevas drīzo karu iebiedē Eiropas valstis un liek kavēt "Ziemeļu straumes 2" ekspluatācijas sākumu.
"Krievijas spēku mobilizācijā pie Ukrainas robežas galvenais enerģētiskais beneficiārs ir ASV. Decembrī ASV kļuva par lielāko SDG eksportētāju pasaulē, apsteidzot Kataru un Austrāliju. Kompānija "Rystad" vērtēja, ka piegādes Eiropai no novembra līdz decembrim pieaugušas par 75%, un rezultātā eiropieši kļuvuši par lielākajiem pircējiem presei, ko Trampa administrācija tolaik patētiski dēvēja par "amerikāņu brīvības molekulām," paskaidroja žurnāliste un piebilda, ka ASV iepriekšējā prezidenta prasības atbrīvoties no krievu "enerģētiskā grūsta" šokēja Vāciju, stāsta
RIA Novosti.
Cetla atgādināja, ka jau pirms Džo Baidena uzvaras vēlēšanās vācu ekspertu attieksme pret SDG bija pavēsa.
"ES pārstāvji rakstīja The Wall Street Journal, ka, saskaņā ar viņu aplēsēm, gāze no Krievijas ir daudz lētāka, bet pēc tam anonīmi pieļāva: "Šķiet, Trampa stratēģijas mērķis ir piespiest mūs pirkt dārgāko amerikāņu gāzi," viņa atzīmēja.
Žurnāliste minēja arī piemēru – lobiju savienības "LNG Allies" vadītāja Freda Hatčinsona izteikumus par to, ka Vašingtona ir ieinteresēta, lai Maskavas nebūtu ne visā Eiropas, ne – it īpaši – Vācijas enerģētiskajā tirgū.
"Krievijas koncerns "Gazprom" pamatoti kritizē Eiropu par to, ka tā likusi pārlieku lielas cerības uz īstermiņa tūlītējo darījumu tirgu ar tā nestabilajām cenām," atzina Hatčinsons.
Taču, viņš piebilda, problēmu var atrisināt ilgtermiņa līgumu parakstīšana nevis ar Maskavu, bet gan ar citiem partneriem, pareizāk sakot, - ar amerikāņu kompānijām.
Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki paziņoja, ka ASV administrācija joprojām iebilst pret Krievijas gāzesvada "Ziemeļu straume 2" projektu un sola nepieļaut tā ekspluatācijas sākumu, palielinoties spriedzei Ukrainā.
Vašingtona jau sen kritizē Krievijas gāzesvadu, norādot, ka tas it kā pastiprināšot Eiropas atkarību no Krievijas gāzes.
Kremlis savukārt norādīja, ka komerciālais projekts ir izdevīgs ES, un aicināja neminēt to jebkādas politizācijas kontekstā. Maskava uzsvēra, ka plāno turpināt gāzes tranzītu caur Ukrainu.
Gāzesvads "Ziemeļu straume 2" – divi cauruļvadi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru apjomā gadā, kas izvilkts no Krievijas uz Eiropu. Projektu sertificē Vācijas regulators. Pagaidām process apturēts, jo gaida nepieciešamo dokumentāciju. Kad regulators izstrādās lēmuma projektu, būs vajadzīgs Eiropas komisijas viedoklis. Slēdziena sagatavošanas procesā struktūra plāno konsultēties ar Ukrainu.
Šajā fonā gāzes cenas Eiropas tirgū kopš pērnā gada vasaras vairākkārt pieaugušas. Eiropas valstu valdības pārmet Krievijai centienus provocēt enerģētisko krīzi. Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzsvēra, ka tās ir muļķības, un atgādināja, ka vairākkārt ierosinājis Briselei saglabāt izejvielu piegādes ilgtermiņa līgumus, bet Eiropas komisija pieprasīja cenu veidošanu pēc tirgus principiem, un šo lēmumu dēļ veidojusies krīze.
