https://sputniknewslv.com/20220128/asv-un-nato-megina-noverst-uzmanibu-no-drosibas-problemam-20188533.html
ASV un NATO mēģina novērst uzmanību no drošības problēmām
ASV un NATO mēģina novērst uzmanību no drošības problēmām
Sputnik Latvija
Uz Maskavas ierosinājumiem globālās drošības jautājumos kolektīvie Rietumi atbildēja nekonstruktīvi – formāli un agresīvu. Tas jau bija sagaidāms. 28.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-28T14:08+0200
2022-01-28T14:08+0200
2022-01-29T21:37+0200
viedoklis
krievija
asv
nato
drošība
ģeopolitika
politika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/1b/20185411_0:57:3018:1755_1920x0_80_0_0_a97cad7dc8cda58f5d20f7580d42219a.jpg
Krievijas tālākā militāri politiskā un militāri tehniskā atbilde ASV un NATO ir absolūti neprognozējama. Taču amerikāņu eksperimentu nelaimīgais upuris – Ukraina – nekļūs par Austrumu un Rietumu cīņas lauku, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.No 2021. gada 15. decembra, kad Krievija iesniedza Savienotajām Valstīm un NATO līgumu projektus par līdztiesīgas drošības garantijām Vašingtonā un Briselē vairāk nekā 40 dienas domāja par atbildi, saskaņoja viedokļus sabiedroto lokā. Galu galā 26. janvārī viņi tikai atkārtoja ierastās un pašiem ērtās tēzes un tukšos draudus Krievijai, Abhāzijai, Dienvidosetijai, Baltkrievijai un Piedņestrai. Pie tam "partneri" palūdza Krievijas ĀM nepublicēt savas atbildes. Tas liecina, ka viņu pozīcijas ir nestabilas un izteikumi nepārliecinoši "jaunas Jaltas nebūs" vai "krievi, padodieties!" stilā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar pieļāva, ka dokumentu saturs drīz vien kļūs zināms sabiedrībai.ASV un NATO centieni sašaurināt globālās drošības problēmas līdz Krievijas "eskalācijai" ap Ukrainu izskatās primitīvi un bezperspektīvi. Vašingtonas sabiedrotie šajā fonā pārcieš eksistenciālu nesaskaņotības krīzi, proti, rūpējas par savām nacionālajām interesēm. Izrādās, dažām Eiropas valstīm ir intereses enerģētikas un finanšu nozarē, kuru dēļ, pēc Izlūkošanas un globālo attiecību centra direktora Džošua S. Huminski domām, tās būšot vieglāk ietekmējamas no Maskavas puses, un tas apgrūtina konfrontāciju ar Krieviju.Kolektīvo Rietumu nodoms apspriest ar Maskavu atsevišķus stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas un militāro manevru pārskatāmības jautājumus, protams, priecē, tomēr globālajai drošības sistēmai ar to nepietiek. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 26. janvārī paziņoja: "Krievijai jāizved savi bruņotie spēki no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, kur tie dislocēti bez šo valstu piekrišanas." Šiem izteikumiem nav nekādas saiknes ar ģeopolitisko realitāti un alianses ģeogrāfisko areālu.Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Abhāzija un Dienvidosetija nav Gruzijas daļas, Krimas pussala no 2014. gada ir Krievijas teritorija, turklāt KF mierneši Piedņestrā atrodas saskaņā ar daudzpusēju vienošanos, ar ko NATO nav nekāda sakara.Vienlaikus 26. janvārī Krievija ir saņēmusi lielāku brīvību militāri politiskai un militāri tehniskai atbildei uz ASV un NATO draudiem, turklāt dažādos planētas punktos. Domāju, tuvāko mēnešu laikā gaidāms visa šī stāsta pasakains turpinājums.Ja nu rīt sāksies karšRietumi kategoriski nevēlas ņemt vērā Krievijas pozīciju. Nepiekāpīgā Vašingtona paredz Ziemeļatlantijas alianses tālāku paplašināšanos pēcpadomju teritorijā. Neskatoties uz Vācijas un Francijas pretestību, Brisele audzē ārvalstu spēku klātbūtni Austrumeiropā (Rumānijā, Polijā, Baltijas valstīs).Stoltenbergs nesen atzīmēja: "Gatavojamies ļaunākajam variantam. Mēs palielinām savu spēku gatavību, mēs paplašinām savu klātbūtni, arī Baltijas un Melnās jūras rajonos. Turp tiks nosūtīts lielāks skaits kuģu un kara lidmašīnu."ASV administrācija pūlas pārrakstīt vai anulēt Montrē konvenciju. ASV kongresmeņi aicina paātrināt tanku M1A2 Abrams piegādes Polijai – "aizsardzībai no Krievijas". Vašingtona un Londona aktīvi piegādā Kijevai prettanku raķešu kompleksus Javelin un SMAW-D. Čehija "pielādē" Ukrainu ar lielkalibra lādiņiem. Tā kara spoks Eiropā un Ziemeļamerikā kļūst aizvien reālāks un aptaustāmāks.Rietumi tuvina bruņotu sadursmi ar Krieviju. Iespējas globālās drošības problēmu diplomātiskai noregulēšanai nenovēršami sašaurinās. Spriežot par gaidāmā konflikta intensitāti, mērogiem, ģeogrāfiju, ASV un NATO vadītāji nespēj novērtēt eskalācijas realitāti – ne "ap Ukrainu", bet gan ar "lēmumu pieņemšanas centriem" Vašingtonā un Briselē.Likmes ģeopolitiskajā spēlē ir augstas kā vēl nekad, "bise karājas pie sienas" un, saskaņā ar scenāriju, trešajā cēlienā kādam ir jāmirst. Tikai nekur nav teikts, ka tas notiks Eiropā.Kongresmene Mārdžorija Grīna no Republikāņu partijas uzskata, ka amerikāņi var iet bojā kodolkarā ar Krieviju tāpēc, ka Ukrainas rīcībā ir kompromitējoša informācija par Hanteru Baidenu (prezidenta dēlu).Lai nu būtu, kā būdams, fakts, ka ASV un NATO pārkāpj globālās drošības principus, rada globāla konflikta priekšnoteikumus. Krievija – spēcīga kodolvalsts – spēj parūpēties par savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanu, uz laiku pabīdot malā reģionālās (Ukrainas) problēmas. Vācija jau paziņoja: ir neiespējami ignorēt Krievijas intereses, tā ir pārāk spēcīga.Koordināšu sistēmaKrievija ne mazākajā mērā nevēlas konfrontāciju ar kaimiņiem vai KDLO paplašināšanu līdz ASV robežām. Tomēr amerikāņu mēģinājumi dēmonizēt Krieviju ir metode NATO valstu saliedēšanai, amerikāņu bruņojuma pārdošanas apjomu pieauguma nodrošināšanai un dalības iemaksu izsišanai no Eiropas.Tāpēc izdevums "Breaking Defense" stāsta lasītājiem: "Krievijas pieeja Eiropai balstās uz mērķa politiski sašķelt aliansi, strādāt ar atsevišķām valstīm un uzrīdīt vienu otrai. Tur, kur jādemonstrē vienotība, Berlīne un Parīze pastiprina Maskavas nostādni par to, ka NATO ir papīra tīģeris un tajā pietrūkst vienotības.Jāpatur prātā, kādu spērienu "tīģeris" saņēma no talibiem pēc 20 gadus ilgas karadarbības Afganistānā. Tikpat sakauti NATO spēki iziet no Irākas.Iepriekš "aizsardzības" alianse bez ANO sankcijas sāka uzlidojumus Dienvidslāvijai, Lībijai un Sīrijai. Arī Gruzijas agresiju 2008. gadā un bruņoto apvērsumu Kijevā 2014. gadā organizēja Vašingtona. Pēdējās divās epizodēs Krievija tikai reaģēja uz draudiem un nevarēja rīkoties citādi.Daži novērotāji uzskata, ka Krievija demonstratīvi veic spēku pirmskara izvēršanu mācību formātā. Iepriekš avīze "Washington Post" atzīmēja: "Maskava izvirza nepārprotami neizpildāmas prasības tikai tālab, lai... radītu ieganstu iespējamai karadarbībai, kad šīs prasības tiks noraidītas."Domāju, lācim nevajag kaunēties no saviem nagiem, ja kaimiņi taigā nekaunīgi kāpj uz kakla. Ja alianse pārkāps Maskavas novilktās "sarkanās līnijas", Austrumeiropā 2022. gadā neizbēgami sāksies militārs konflikts, kas jebkurā gadījumā nebeigsies par labu ASV un NATO.Ne velti 55 Demokrātiskās partijas deputāti no Pārstāvju palātas un Senāta 26. janvārī aicināja ASV prezidentu Džo Baidenu izsludināt stratēģiju, kas liedz pielietot kodolieročus pirmajiem, uzturēt pārrunas ar Krieviju un Ķīnu, apturēt jaunās spārnotās kodolraķetes izstrādi un mazas jaudas lādiņu W76-2 izvietošanu uz SBR "Trident II D5".Laikā, kad Krievijas Jūras kara flote gatavojas raķešu šaušanas mācībām 250 km attālumā no Lielbritānijas krastiem, valsts aizsardzības ministrs Bens Volless piesardzīgi ziņoja par pārrunām ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu Maskavā.Savukārt amerikāņu mākslīgi radītajā krīzē Ukrainā nav pieļaujami kareivīgi izteikumi vai NATO bruņojuma piegādes. Austrumeiropas iespējamā afganizācija sāpīgi skars plašās militārās avantūras organizatorus Vašingtonā un Briselē.No malas ir labāk redzams – Ķīnas ārlietu ministrs Vans I tālruņa sarunā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu atgādināja: situācijas normalizācijai Kijevai vajag tikai atgriezties pie Minskas protokolu ievērošanas.ASV un to sabiedrotajiem Eiropā neizdosies globālās drošības problēmu slēpt aiz Ukrainas epizodes, reducēt Krievijas konkrētos ierosinājumus. No otras puses, Ukraina jau gadu desmitiem ir amerikāņu demokrātijas un Rietumu vērtību antireklāma, pusdulla un stagnācijā grimstoša "Āfrika" Eiropas centrā.Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko
https://sputniknewslv.com/20220127/vel-kars-nav-sacies-kapec-krievija-parbauda-cinas-gatavibu-20173376.html
https://sputniknewslv.com/20220126/mediji-stasta-asv-var-nosutit-uz-eiropu-tukstosiem-karaviru-20144410.html
https://sputniknewslv.com/20220125/nato-audzes-militaro-klatbutni-austrumeiropas-valstis-20143768.html
https://sputniknewslv.com/20220125/nedrosibas-garantijas-kapec-nato-saasina-pecpadomju-problematiku-20142274.html
https://sputniknewslv.com/20220123/asv-valsts-departaments-atbildejis-uz-ideju-par-krievijas-kodolierociem-baltkrievija-20119189.html
https://sputniknewslv.com/20220122/asv-plano-karot-ar-krieviju-lidz-pedejam-ukrainim-20111149.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e6/01/1b/20185411_14:0:2745:2048_1920x0_80_0_0_cd91d50e2db9c143cb7bf901f9df9a77.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Aleksandrs Hroļenko
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/732/57/7325799_58:3:158:103_100x100_80_0_0_24107f259e3e0b401e38432bac0d70cb.jpg
krievija, asv, nato, drošība, ģeopolitika, politika
krievija, asv, nato, drošība, ģeopolitika, politika
ASV un NATO mēģina novērst uzmanību no drošības problēmām
14:08 28.01.2022 (atjaunots: 21:37 29.01.2022) Uz Maskavas ierosinājumiem globālās drošības jautājumos kolektīvie Rietumi atbildēja nekonstruktīvi – formāli un agresīvu. Tas jau bija sagaidāms.
Krievijas tālākā militāri politiskā un militāri tehniskā atbilde ASV un NATO ir absolūti neprognozējama. Taču amerikāņu eksperimentu nelaimīgais upuris – Ukraina – nekļūs par Austrumu un Rietumu cīņas lauku, stāsta militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
No 2021. gada 15. decembra, kad Krievija iesniedza Savienotajām Valstīm un NATO līgumu projektus par līdztiesīgas drošības garantijām Vašingtonā un Briselē vairāk nekā 40 dienas domāja par atbildi, saskaņoja viedokļus sabiedroto lokā. Galu galā 26. janvārī viņi tikai atkārtoja ierastās un pašiem ērtās tēzes un tukšos draudus Krievijai, Abhāzijai, Dienvidosetijai, Baltkrievijai un Piedņestrai. Pie tam "partneri" palūdza Krievijas ĀM nepublicēt savas atbildes. Tas liecina, ka viņu pozīcijas ir nestabilas un izteikumi nepārliecinoši "jaunas Jaltas nebūs" vai "krievi, padodieties!" stilā. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs vakar pieļāva, ka dokumentu saturs drīz vien kļūs zināms sabiedrībai.
ASV un NATO centieni sašaurināt globālās drošības problēmas līdz Krievijas "eskalācijai" ap Ukrainu izskatās primitīvi un bezperspektīvi. Vašingtonas sabiedrotie šajā fonā pārcieš eksistenciālu nesaskaņotības krīzi, proti, rūpējas par savām nacionālajām interesēm. Izrādās, dažām Eiropas valstīm ir intereses enerģētikas un finanšu nozarē, kuru dēļ, pēc Izlūkošanas un globālo attiecību centra direktora Džošua S. Huminski domām, tās būšot vieglāk ietekmējamas no Maskavas puses, un tas apgrūtina konfrontāciju ar Krieviju.
Kolektīvo Rietumu nodoms apspriest ar Maskavu atsevišķus stratēģiskā bruņojuma ierobežošanas un militāro manevru pārskatāmības jautājumus, protams, priecē, tomēr globālajai drošības sistēmai ar to nepietiek. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs 26. janvārī paziņoja: "Krievijai jāizved savi bruņotie spēki no Ukrainas, Gruzijas un Moldovas, kur tie dislocēti bez šo valstu piekrišanas." Šiem izteikumiem nav nekādas saiknes ar ģeopolitisko realitāti un alianses ģeogrāfisko areālu.
Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, Abhāzija un Dienvidosetija nav Gruzijas daļas, Krimas pussala no 2014. gada ir Krievijas teritorija, turklāt KF mierneši Piedņestrā atrodas saskaņā ar daudzpusēju vienošanos, ar ko NATO nav nekāda sakara.
Vienlaikus 26. janvārī Krievija ir saņēmusi lielāku brīvību militāri politiskai un militāri tehniskai atbildei uz ASV un NATO draudiem, turklāt dažādos planētas punktos. Domāju, tuvāko mēnešu laikā gaidāms visa šī stāsta pasakains turpinājums.
Rietumi kategoriski nevēlas ņemt vērā Krievijas pozīciju. Nepiekāpīgā Vašingtona paredz Ziemeļatlantijas alianses tālāku paplašināšanos pēcpadomju teritorijā. Neskatoties uz Vācijas un Francijas pretestību, Brisele audzē ārvalstu spēku klātbūtni Austrumeiropā (Rumānijā, Polijā, Baltijas valstīs).
Stoltenbergs nesen atzīmēja: "Gatavojamies ļaunākajam variantam. Mēs palielinām savu spēku gatavību, mēs paplašinām savu klātbūtni, arī Baltijas un Melnās jūras rajonos. Turp tiks nosūtīts lielāks skaits kuģu un kara lidmašīnu."
ASV administrācija pūlas pārrakstīt vai anulēt Montrē konvenciju. ASV kongresmeņi aicina paātrināt tanku M1A2 Abrams piegādes Polijai – "aizsardzībai no Krievijas". Vašingtona un Londona aktīvi piegādā Kijevai prettanku raķešu kompleksus Javelin un SMAW-D. Čehija "pielādē" Ukrainu ar lielkalibra lādiņiem. Tā kara spoks Eiropā un Ziemeļamerikā kļūst aizvien reālāks un aptaustāmāks.
Rietumi tuvina bruņotu sadursmi ar Krieviju. Iespējas globālās drošības problēmu diplomātiskai noregulēšanai nenovēršami sašaurinās. Spriežot par gaidāmā konflikta intensitāti, mērogiem, ģeogrāfiju, ASV un NATO vadītāji nespēj novērtēt eskalācijas realitāti – ne "ap Ukrainu", bet gan ar "lēmumu pieņemšanas centriem" Vašingtonā un Briselē.
Likmes ģeopolitiskajā spēlē ir augstas kā vēl nekad, "bise karājas pie sienas" un, saskaņā ar scenāriju, trešajā cēlienā kādam ir jāmirst. Tikai nekur nav teikts, ka tas notiks Eiropā.
Kongresmene Mārdžorija Grīna no Republikāņu partijas uzskata, ka amerikāņi var iet bojā kodolkarā ar Krieviju tāpēc, ka Ukrainas rīcībā ir kompromitējoša informācija par Hanteru Baidenu (prezidenta dēlu).
Lai nu būtu, kā būdams, fakts, ka ASV un NATO pārkāpj globālās drošības principus, rada globāla konflikta priekšnoteikumus. Krievija – spēcīga kodolvalsts – spēj parūpēties par savu ģeopolitisko mērķu sasniegšanu, uz laiku pabīdot malā reģionālās (Ukrainas) problēmas. Vācija jau paziņoja: ir neiespējami ignorēt Krievijas intereses, tā ir pārāk spēcīga.
Krievija ne mazākajā mērā nevēlas konfrontāciju ar kaimiņiem vai KDLO paplašināšanu līdz ASV robežām. Tomēr amerikāņu mēģinājumi dēmonizēt Krieviju ir metode NATO valstu saliedēšanai, amerikāņu bruņojuma pārdošanas apjomu pieauguma nodrošināšanai un dalības iemaksu izsišanai no Eiropas.
Tāpēc izdevums "Breaking Defense" stāsta lasītājiem: "Krievijas pieeja Eiropai balstās uz mērķa politiski sašķelt aliansi, strādāt ar atsevišķām valstīm un uzrīdīt vienu otrai. Tur, kur jādemonstrē vienotība, Berlīne un Parīze pastiprina Maskavas nostādni par to, ka NATO ir papīra tīģeris un tajā pietrūkst vienotības.
Jāpatur prātā, kādu spērienu "tīģeris" saņēma no talibiem pēc 20 gadus ilgas karadarbības Afganistānā. Tikpat sakauti NATO spēki iziet no Irākas.
Iepriekš "aizsardzības" alianse bez ANO sankcijas sāka uzlidojumus Dienvidslāvijai, Lībijai un Sīrijai. Arī Gruzijas agresiju 2008. gadā un bruņoto apvērsumu Kijevā 2014. gadā organizēja Vašingtona. Pēdējās divās epizodēs Krievija tikai reaģēja uz draudiem un nevarēja rīkoties citādi.
Daži novērotāji uzskata, ka Krievija demonstratīvi veic spēku pirmskara izvēršanu mācību formātā. Iepriekš avīze "Washington Post" atzīmēja: "Maskava izvirza nepārprotami neizpildāmas prasības tikai tālab, lai... radītu ieganstu iespējamai karadarbībai, kad šīs prasības tiks noraidītas."
Domāju, lācim nevajag kaunēties no saviem nagiem, ja kaimiņi taigā nekaunīgi kāpj uz kakla. Ja alianse pārkāps Maskavas novilktās "sarkanās līnijas", Austrumeiropā 2022. gadā neizbēgami sāksies militārs konflikts, kas jebkurā gadījumā nebeigsies par labu ASV un NATO.
Ne velti 55 Demokrātiskās partijas deputāti no Pārstāvju palātas un Senāta 26. janvārī aicināja ASV prezidentu Džo Baidenu izsludināt stratēģiju, kas liedz pielietot kodolieročus pirmajiem, uzturēt pārrunas ar Krieviju un Ķīnu, apturēt jaunās spārnotās kodolraķetes izstrādi un mazas jaudas lādiņu W76-2 izvietošanu uz SBR "Trident II D5".
Laikā, kad Krievijas Jūras kara flote gatavojas raķešu šaušanas mācībām 250 km attālumā no Lielbritānijas krastiem, valsts aizsardzības ministrs Bens Volless piesardzīgi ziņoja par pārrunām ar Krievijas aizsardzības ministru Sergeju Šoigu Maskavā.
Savukārt amerikāņu mākslīgi radītajā krīzē Ukrainā nav pieļaujami kareivīgi izteikumi vai NATO bruņojuma piegādes. Austrumeiropas iespējamā afganizācija sāpīgi skars plašās militārās avantūras organizatorus Vašingtonā un Briselē.
No malas ir labāk redzams – Ķīnas ārlietu ministrs Vans I tālruņa sarunā ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu atgādināja: situācijas normalizācijai Kijevai vajag tikai atgriezties pie Minskas protokolu ievērošanas.
ASV un to sabiedrotajiem Eiropā neizdosies globālās drošības problēmu slēpt aiz Ukrainas epizodes, reducēt Krievijas konkrētos ierosinājumus. No otras puses, Ukraina jau gadu desmitiem ir amerikāņu demokrātijas un Rietumu vērtību antireklāma, pusdulla un stagnācijā grimstoša "Āfrika" Eiropas centrā.
Lasiet militārā analītiķa Aleksandra Hroļenko kanālu Telegram https://t.me/AKhrolenko