https://sputniknewslv.com/20220125/nato-audzes-militaro-klatbutni-austrumeiropas-valstis-20143768.html
NATO audzēs militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs
NATO audzēs militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs
Sputnik Latvija
Ziemeļatlantijas alianse sūtīs kuģus un lidmašīnas uz Austrumeiropu, ņemot vērā situāciju Ukrainā. 25.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-25T17:40+0200
2022-01-25T17:40+0200
2022-01-25T17:40+0200
pasaulē
nato
austrumeiropa
drošība
f-35
bruņotie spēki
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1150/95/11509559_0:107:2048:1259_1920x0_80_0_0_8a181cb2978f229251e4aee5c8ad7773.jpg
RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. NATO iecerējusi paplašināt militāro klātbūtni Austrumeiropā, ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies Ukrainā, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz alianses paziņojumu."NATO sabiedroto spēki pāriet gatavības režīmā un nosūta papildu kuģus un kara lidmašīnas uz dislokācijas vietām Austrumeiropā, tādējādi pastiprinot savaldīšanu un aizsardzību, turpinoties Krievijas spēku audzēšanai Ukrainā un tās tuvumā," teikts paziņojumā.Ziemeļatlantijas alianse plāno sekojošus soļus:Janvārī sākās Krievijas pārrunas ar ASV un NATO pārstāvjiem. Tajās galvenais jautājums bija alianses atteikšanās no tālākas paplašināšanās austrumu virzienā un bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām. Maskava pieprasīja NATO atteikties no bijušās PSRS valstu uzņemšanas aliansē, kā arī maza un vidēja darbības rādiusa raķešu dislokācijas Eiropā.Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pēc pārrunām atzīmēja, ka oponenti nav gatavi piekrist pārrunu galvenajam punktam – alianses nepaplašināšanai uz austrumiem. Šobrīd Maskava gaida oficiālu rakstisku Vašingtonas atbildi uz saviem ierosinājumiem drošības garantiju aspektā.21. janvārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, pēc kuras ministrs precizēja: atbildi uz ierosinājumiem Maskava cer saņemt šonedēļ.Vakar ASV Valsts departaments deva atļauju vēstniecības Ukrainā darbinieku ģimenes locekļiem un palīgpersonālam pamest valsti, kā arī ieteica amerikāņiem, kuri šobrīd uzturas Ukrainā, pārdomāt iespējas pamest valsti patstāvīgi.Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova pieļāva Rietumu liela mēroga provokācijas Ukrainā. Atzīmēts, ka iespējamas gan informatīvas, gan militāras akcijas.
https://sputniknewslv.com/20220125/latvijas-arlietu-ministrs-aicina-audzet-nato-spekus-austrumu-flanga-20142120.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
nato, austrumeiropa, drošība, f-35, bruņotie spēki
nato, austrumeiropa, drošība, f-35, bruņotie spēki
NATO audzēs militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs
Ziemeļatlantijas alianse sūtīs kuģus un lidmašīnas uz Austrumeiropu, ņemot vērā situāciju Ukrainā.
RĪGA, 25. janvāris – Sputnik. NATO iecerējusi paplašināt militāro klātbūtni Austrumeiropā, ņemot vērā situāciju, kāda izveidojusies Ukrainā, vēsta
RIA Novosti, atsaucoties uz alianses paziņojumu.
"NATO sabiedroto spēki pāriet gatavības režīmā un nosūta papildu kuģus un kara lidmašīnas uz dislokācijas vietām Austrumeiropā, tādējādi pastiprinot savaldīšanu un aizsardzību, turpinoties Krievijas spēku audzēšanai Ukrainā un tās tuvumā,"
teikts paziņojumā.
Ziemeļatlantijas alianse plāno sekojošus soļus:
Dānija sūta fregati uz Baltiju un četrus iznīcinātājus F-16 uz Lietuvu;
Spānija sūta kuģus un pārdomā iespējas nosūtīt iznīcinātājus uz Bulgāriju;
Francija informēja, ka ir gatava pārvietot militārās vienības uz Rumāniju;
Nīderlande sūta divus iznīcinātājus F-35 uz Bulgāriju un ievieš kaujas gatavību sauszemes spēkos;
ASV izvērtē iespējas paplašināt militāro klātbūtni alianses austrumu flangā.
Janvārī sākās Krievijas pārrunas ar ASV un NATO pārstāvjiem. Tajās galvenais jautājums bija alianses atteikšanās no tālākas paplašināšanās austrumu virzienā un bruņojuma dislokācijas pie Krievijas robežām. Maskava pieprasīja NATO atteikties no bijušās PSRS valstu uzņemšanas aliansē, kā arī maza un vidēja darbības rādiusa raķešu dislokācijas Eiropā.
Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs pēc pārrunām atzīmēja, ka oponenti nav gatavi piekrist pārrunu galvenajam punktam – alianses nepaplašināšanai uz austrumiem. Šobrīd Maskava gaida oficiālu rakstisku Vašingtonas atbildi uz saviem ierosinājumiem drošības garantiju aspektā.
21. janvārī Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs tikās ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, pēc kuras ministrs precizēja: atbildi uz ierosinājumiem Maskava cer saņemt šonedēļ.
Vakar ASV Valsts departaments deva atļauju vēstniecības Ukrainā darbinieku ģimenes locekļiem un palīgpersonālam pamest valsti, kā arī ieteica amerikāņiem, kuri šobrīd uzturas Ukrainā, pārdomāt iespējas pamest valsti patstāvīgi.
Iepriekš Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova pieļāva Rietumu liela mēroga provokācijas Ukrainā. Atzīmēts, ka iespējamas gan informatīvas, gan militāras akcijas.
