https://sputniknewslv.com/20220123/laba-daudz-nevajag-kapec-krievija-pardod-asv-valsts-paradu-20118560.html
Laba daudz nevajag: Kāpēc Krievija pārdod ASV valsts parādu
Laba daudz nevajag: Kāpēc Krievija pārdod ASV valsts parādu
Sputnik Latvija
Jau ir skaidrs, ka abu valstu attiecības atkal saasinājās un Vašingtona draud Maskavai ar kārtējiem ierobežojumiem: sola "atslēgt" no SWIFT vai nu ieviest... 23.01.2022, Sputnik Latvija
2022-01-23T13:12+0200
2022-01-23T13:12+0200
2022-01-23T22:57+0200
viedoklis
krievija
asv
sankcijas
finanses
dolārs
ģeopolitika
swift
politika
ekonomika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1253/83/12538363_0:160:3073:1888_1920x0_80_0_0_dacff6eaa15ba895193e7d0d128aa384.jpg
Centrālā banka atkal strauji samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās. Kopš 2014. gada Maskava konsekventi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, un kārtējie draudi ieviest sankcijas šo procesu paātrina. Patlaban ASV valsts parādzīmju (treasuries) īpatsvars starptautiskajās rezervēs ir mazāk par procentu. Kāpēc Krievija pārdevusi gandrīz visu Amerikas valsts parādu un kur ieguldījusi atbrīvotos līdzekļus, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē.Līdz minimumamASV Finanšu ministrija ziņo, ka novembrī Krievija samazinājusi ieguldījumus amerikāņu valsts vērtspapīros līdz 2,4 miljardiem dolāru. Oktobrī tie bija 3,72, septembrī – 3,91.Šīs obligācijas ir viens no Baltā nama galvenajiem finanšu instrumentiem, kas palīdz mazināt budžeta deficītu. Tomēr diez vai te varētu rēķināties ar Krieviju: parādzīmes praktiski pilnībā ir izpārdotas.Jau 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi amerikāņu parādā pārsniedza 140 miljardus dolāru. Taču no šiem vērtspapīriem sāka atbrīvoties, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesusi sankcijas. 2018. gadā Centrālā banka veica vērienīgu izpārdošanu, uz pusi samazinot ASV parādzīmju portfeli — līdz 13,2 miljardiem ASV dolāru. Kopš tā laika parādzīmju daļa Krievijas zelta un valūtas rezervē (ZVR) gandrīz nepalielinājās.Sabalansēts portfelisPeriodiski ieguldījumus nenozīmīgi palielina – tas ir vajadzīgs portfeļa līdzsvarošanai, bet kopumā tas tiek pakāpeniski samazināts. Tagad amerikāņu vērtspapīri veido mazāk nekā procentu no starptautiskajām rezervēm. Par atbrīvotiem līdzekļiem iegādājās zeltu, eiro un juaņas.Tāds ir sen īstenotas politikas iznākums. Kopš oktobra Finanšu ministrija turpina izpārdošanu, rezultātā dolāru aktīvi nokrita līdz rekordzemam līmenim, konstatē ieguldījumu kompānijas "GLS INVEST" partneris Eduards Bugrovs.Tam ir vairāki faktori. Pirmkārt, notiek atbrīvošanās no dolāra, kas samazina Krievijas ekonomikas atkarību no amerikāņu valūtas. Otrkārt, jādiversificē starptautiskās rezerves.Finanšu menedžmenta augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans atzīmē, ka investīciju portfeļa struktūras pārskatīšana ir normāls process gan iesācējam ieguldījumu jomā, gan lielvalstij. Viņš prognozē, ka decembrī parādzīmju dinamika (šie dati pagaidām nav publicēti) arī bija negatīva. Tā ir parastā interešu revīzija par konkrētu ieguldījumu objektu.Apsvērt riskusRezervju veidošana tomēr nav tikai tirgus lietderības jautājums. Diversifikācija (euro, juaņa, Šveices franks, kā arī otrā ešelona rezerves valūtas) palielina finanšu sistēmas stabilitāti pret ārējo spiedienu. Proti, atbrīvojoties no amerikāņu valsts parāda, Krievija galvenokārt samazina ģeopolitiskos un sankciju nestos riskus.Jau ir skaidrs, ka abu valstu attiecības atkal saasinājās un Vašingtona draud Maskavai ar kārtējiem ierobežojumiem: sola "atslēgt" no SWIFT vai nu ieviest individuālās sankcijas bankām. Ir arī sliktāki varianti."Nevar izslēgt, ka ASV nolems iesaldēt Krievijas dolāru aktīvus un atteiksies no parādu saistībām. Protams, ņemot vērā šādu retoriku, būtu neprātīgi glābāt naudu oponenta kontrolētājos resursos," norāda Eduards Bugrovs.Racionāla pieejaLīdz ar to, lai gan ASV valsts obligāciju daļa ZVR jau ir tīri simboliska, tas nenozīmē, ka viss būtu jāizpārdod. Parādzīmes ir augsti likvīds aktīvs, tos var ātri un lielā apjomā konvertēt galvenajās pasaules valūtās vai pārdot jebkurā brīdī. Turklāt tas ir ērts saistību nodrošināšanas rīks, piemēram, darījumos ar citiem aktīviem.Turklāt lielākā daļa starptautisko norēķinu joprojām notiek ASV valūtā, tieši dolārs apkalpo galvenās finanšu un preču plūsmas.Cita lieta ir, ka Krievija apzināti atkāpjas no sistēmiskā riska, un runa nav tikai par ģeopolitiku un sankcijām. Pati finanšu situācija ASV daudziem investoriem rada jautājumus. Galvenokārt mulsina arvien grūtāk kontrolējams milzīgs parāds — teju 30 triljoni dolāru.Pērnā gada augustā amerikāņi kārtējo reizi uzgrūdās likumīgi noteiktiem valsts parāda griestiem. Tehniski tas atņēma valstij iespēju aizņemties. Tolaik Valsts kases saistības jau ir pārsniegušas ASV ekonomikas apjomus – 28,5 triljonus dolāru. Beidzot Finanšu ministrija atkal pacēla limitu un pārslēdza budžetu "putekļsūcēja" režīmā. Vašingtonai joprojām aizdod naudu, taču pieaug šaubas, ka atdos.Stabilas rezerves2021. gada beigās Krievijas starptautiskās rezerves atjaunoja vēsturisko maksimumu – 630,5 miljardus dolāru. Šos augsti likvīdos ārvalstu aktīvus pārvalda CB un valdība.Tajos ietilpst monetārais zelts, īpašās aizņēmuma tiesības (SDR), rezerves pozīcija SVF un līdzekļi valūtā. To visu izmanto, lai segtu maksājumu bilances deficītu, ietekmētu rubļa kursu ar finansiālu palīdzību, apmaksātu ārējus aizņēmumus, veiktu norēķinu operācijas ar citām valstīm, izpildītu sociālās saistības.Pēdējos gados dominē zelts. 2020. gada jūnija beigās dārgmetāla daļa pirmo reizi pārsniedza dolāru — 23 pret 22 procentiem. Aptuveni trešdaļa aktīvu sastāda eiro, 12% - juaņa.2021. gada beigās Krievijas bankas zelta krājumi sastādīja 2,3 tūkstošus tonnu (74 miljoni unču). Tas ir 133 miljardi dolāru, 21,3% no ZVR. Tik augsts rādītājs sniedz papildu stabilitāti, nodrošina uzticamību, diversifikāciju un vērtības pieaugumu. Mūsdienās attīstītās valstis apmēram trešdaļu rezervju glābj tieši zeltā.
https://sputniknewslv.com/20220116/cenu-pieaugums-cina-par-kosmosu-un-kina-kas-apdraud-ekonomiku-2022-gada-20029244.html
https://sputniknewslv.com/20211212/swifta-atruma-kas-sabruks-pec-trieciena-krievijai-19587445.html
https://sputniknewslv.com/20211008/amerika-velti-pulas-glabties-no-defolta-18725776.html
https://sputniknewslv.com/20210924/mus-gaida-katastrofa-par-ko-izskirusies-asv-finansu-ministrija-defolta-draudu-del-18548385.html
https://sputniknewslv.com/20210907/amerika-apkopo-liela-kara-rezultatus-miljons-noslepkavotu-triljoni--nozagti--18320074.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2022
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/1253/83/12538363_170:0:2901:2048_1920x0_80_0_0_acb70ca70590af8b6f0a0ad0f3b99c2a.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Nataļja Dembinska
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/07/13/17636949_420:0:1500:1080_100x100_80_0_0_2fbb0f052d9e2bc14e78e12d3c566767.jpg
krievija, asv, sankcijas, finanses, dolārs, ģeopolitika, swift, politika, ekonomika, valsts parāds
krievija, asv, sankcijas, finanses, dolārs, ģeopolitika, swift, politika, ekonomika, valsts parāds
Laba daudz nevajag: Kāpēc Krievija pārdod ASV valsts parādu
13:12 23.01.2022 (atjaunots: 22:57 23.01.2022) Jau ir skaidrs, ka abu valstu attiecības atkal saasinājās un Vašingtona draud Maskavai ar kārtējiem ierobežojumiem: sola "atslēgt" no SWIFT vai nu ieviest individuālās sankcijas bankām. Ir arī sliktāki varianti.
Centrālā banka atkal strauji samazināja ieguldījumus ASV valsts obligācijās. Kopš 2014. gada Maskava konsekventi atbrīvojās no šiem vērtspapīriem, un kārtējie draudi ieviest sankcijas šo procesu paātrina. Patlaban ASV valsts parādzīmju (treasuries) īpatsvars starptautiskajās rezervēs ir mazāk par procentu. Kāpēc Krievija pārdevusi gandrīz visu Amerikas valsts parādu un kur ieguldījusi atbrīvotos līdzekļus, lasiet Nataļjas Dembinskas materiālā RIA Novosti vietnē. ASV Finanšu ministrija ziņo, ka novembrī Krievija samazinājusi ieguldījumus amerikāņu valsts vērtspapīros līdz 2,4 miljardiem dolāru. Oktobrī tie bija 3,72, septembrī – 3,91.
Šīs obligācijas ir viens no Baltā nama galvenajiem finanšu instrumentiem, kas palīdz mazināt budžeta deficītu. Tomēr diez vai te varētu rēķināties ar Krieviju: parādzīmes praktiski pilnībā ir izpārdotas.
Jau 2010. -2013. gadā Krievijas ieguldījumi amerikāņu parādā pārsniedza 140 miljardus dolāru. Taču no šiem vērtspapīriem sāka atbrīvoties, kad 2014. gada aprīlī Vašingtona ieviesusi sankcijas. 2018. gadā Centrālā banka veica vērienīgu izpārdošanu, uz pusi samazinot ASV parādzīmju portfeli — līdz 13,2 miljardiem ASV dolāru. Kopš tā laika parādzīmju daļa Krievijas zelta un valūtas rezervē (ZVR) gandrīz nepalielinājās.
Periodiski ieguldījumus nenozīmīgi palielina – tas ir vajadzīgs portfeļa līdzsvarošanai, bet kopumā tas tiek pakāpeniski samazināts. Tagad amerikāņu vērtspapīri veido mazāk nekā procentu no starptautiskajām rezervēm. Par atbrīvotiem līdzekļiem iegādājās zeltu, eiro un juaņas.
Tāds ir sen īstenotas politikas iznākums. Kopš oktobra Finanšu ministrija turpina izpārdošanu, rezultātā dolāru aktīvi nokrita līdz rekordzemam līmenim, konstatē ieguldījumu kompānijas "GLS INVEST" partneris Eduards Bugrovs.
Tam ir vairāki faktori. Pirmkārt, notiek atbrīvošanās no dolāra, kas samazina Krievijas ekonomikas atkarību no amerikāņu valūtas. Otrkārt, jādiversificē starptautiskās rezerves.
Finanšu menedžmenta augstskolas Analītisko pētījumu nodaļas vadītājs Mihails Kogans atzīmē, ka investīciju portfeļa struktūras pārskatīšana ir normāls process gan iesācējam ieguldījumu jomā, gan lielvalstij. Viņš prognozē, ka decembrī parādzīmju dinamika (šie dati pagaidām nav publicēti) arī bija negatīva. Tā ir parastā interešu revīzija par konkrētu ieguldījumu objektu.
Rezervju veidošana tomēr nav tikai tirgus lietderības jautājums. Diversifikācija (euro, juaņa, Šveices franks, kā arī otrā ešelona rezerves valūtas) palielina finanšu sistēmas stabilitāti pret ārējo spiedienu. Proti, atbrīvojoties no amerikāņu valsts parāda, Krievija galvenokārt samazina ģeopolitiskos un sankciju nestos riskus.
Jau ir skaidrs, ka abu valstu attiecības atkal saasinājās un Vašingtona draud Maskavai ar kārtējiem ierobežojumiem: sola "atslēgt" no SWIFT vai nu ieviest individuālās sankcijas bankām. Ir arī sliktāki varianti.
"Nevar izslēgt, ka ASV nolems iesaldēt Krievijas dolāru aktīvus un atteiksies no parādu saistībām. Protams, ņemot vērā šādu retoriku, būtu neprātīgi glābāt naudu oponenta kontrolētājos resursos," norāda Eduards Bugrovs.
Līdz ar to, lai gan ASV valsts obligāciju daļa ZVR jau ir tīri simboliska, tas nenozīmē, ka viss būtu jāizpārdod. Parādzīmes ir augsti likvīds aktīvs, tos var ātri un lielā apjomā konvertēt galvenajās pasaules valūtās vai pārdot jebkurā brīdī. Turklāt tas ir ērts saistību nodrošināšanas rīks, piemēram, darījumos ar citiem aktīviem.
Turklāt lielākā daļa starptautisko norēķinu joprojām notiek ASV valūtā, tieši dolārs apkalpo galvenās finanšu un preču plūsmas.
24 Septembris 2021, 14:01
Cita lieta ir, ka Krievija apzināti atkāpjas no sistēmiskā riska, un runa nav tikai par ģeopolitiku un sankcijām. Pati finanšu situācija ASV daudziem investoriem rada jautājumus. Galvenokārt mulsina arvien grūtāk kontrolējams milzīgs parāds — teju 30 triljoni dolāru.
Pērnā gada augustā amerikāņi kārtējo reizi uzgrūdās likumīgi noteiktiem valsts parāda griestiem. Tehniski tas atņēma valstij iespēju aizņemties. Tolaik Valsts kases saistības jau ir pārsniegušas ASV ekonomikas apjomus – 28,5 triljonus dolāru. Beidzot Finanšu ministrija atkal pacēla limitu un pārslēdza budžetu "putekļsūcēja" režīmā. Vašingtonai joprojām aizdod naudu, taču pieaug šaubas, ka atdos.
2021. gada beigās Krievijas starptautiskās rezerves atjaunoja vēsturisko maksimumu – 630,5 miljardus dolāru. Šos augsti likvīdos ārvalstu aktīvus pārvalda CB un valdība.
Tajos ietilpst monetārais zelts, īpašās aizņēmuma tiesības (SDR), rezerves pozīcija SVF un līdzekļi valūtā. To visu izmanto, lai segtu maksājumu bilances deficītu, ietekmētu rubļa kursu ar finansiālu palīdzību, apmaksātu ārējus aizņēmumus, veiktu norēķinu operācijas ar citām valstīm, izpildītu sociālās saistības.
Pēdējos gados dominē zelts. 2020. gada jūnija beigās dārgmetāla daļa pirmo reizi pārsniedza dolāru — 23 pret 22 procentiem. Aptuveni trešdaļa aktīvu sastāda eiro, 12% - juaņa.
2021. gada beigās Krievijas bankas zelta krājumi sastādīja 2,3 tūkstošus tonnu (74 miljoni unču). Tas ir 133 miljardi dolāru, 21,3% no ZVR. Tik augsts rādītājs sniedz papildu stabilitāti, nodrošina uzticamību, diversifikāciju un vērtības pieaugumu. Mūsdienās attīstītās valstis apmēram trešdaļu rezervju glābj tieši zeltā.