Pasaulē

Anglija un Francija aktīvi gatavojās uzbrukumam PSRS 30. gadu beigās

© Sputnik / Анатолий ГаранинNaftas ieguve Baku. 1939. gads
Naftas ieguve Baku. 1939. gads - Sputnik Latvija, 1920, 22.07.2021
Krievijas arhīvu dokumenti par situāciju Lielā Tēvijas kara priekšvakarā liecina, ka Anglija un Francija aktīvi gatavojās kopīgam triecienam PSRS.
RĪGA, 22. jūlijs - Sputnik. Anglija un Francija aktīvi gatavojās kopīgam uzbrukumam PSRS 1939.-1940. gg. un iznīcināt naftas atradnes Baku. Par to liecina dokumenti, kas pirmo reizi demonstrēti publikai Maskavā izstādē "Lielā Tēvijas kara priekšvakarā. 1939. gada 1. septembris – 1941. gada 22. jūnijs", vēsta RIA Novosti.
Ekspozīcija organizēta Federālo arhīvu izstāžu zālē. Tajā publiskots plašs vēsturisku dokumentu apjoms, kas glabājas Krievijas federālajos arhīvos, Baltkrievijas valsts arhīvos, kā arī KF Ārlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas un Ārējās izlūkošanas dienesta arhīvos. Ekspozīcijā ir vairāk nekā 300 vēsturiskie dokumenti, daudzi no tiem tagad pirmo reizi nonākuši zinātniskajā apgrozījumā. Projekts realizēts ar Prezidenta grantu fondu atbalstu.

Uz Aizkaukāzu notēmētais "Šķēps"

Anglija un Francija pēc PSRS un Vācijas neuzbrukšanas pakta parakstīšanas 1939. gada augustā, noraizējušās par Trešā reiha nostiprināšanās risku, pateicoties piegādēm no PSRS, it īpaši naftas piegādēm, izplānoja karadarbību pret Padomju Savienību. Bija plānots iznīcināt naftas atradnes Baku, kā arī PSRS ostas Melnajā jūrā – Tuapse un Batumi.
Мобилизация. Колонны бойцов движутся на фронт. Москва, 23 июня 1941 года. - Sputnik Latvija, 1920, 27.06.2021
Viedoklis
"To vācieši negaidīja": kas notika Lielā Tēvijas kara pirmajās stundās
Ar mērķi pretoties PSRS un Vācijas savienībai tika izvērtētas pat iespējas destabilizēt situāciju Kaukāzā, aktivizējot nacionālseparātiskās un reliģiskās kustības, ļaunākajā gadījumā – Francijas un Lielbritānijas armiju iebrukums reģionā.
Plānotā operācija pret padomju naftas ieguves rajoniem saņēma nosaukumu "Pike" ("Šķēps"). 1940. gada marta beigās Anglijas un Francijas augstākā militārā padome pieņēma lēmumu izplānot triecienu Aizkaukāzam. Tomēr mēnesi vēlāk Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlēns paziņoja, ka PSRS maina politisko kursu attiecībās ar Vāciju, un operācija "Pike" tika atcelta.
Saskaņā ar publiskotajiem dokumentiem, 1939. gada 4. novembrī PSRS iekšlietu tautas komisārs Laurentijs Berija, atsaucoties uz padomju ārējās izlūkošanas darbinieku ziņām no Parīzes, informēja aizsardzības tautas komisāru Klimentu Vorošilovu par britu un franču spēku slepenu pārvietošanu uz Austrumiem. Saskaņā ar viņa ziņām, bruņotie spēki no Persijas līča devās uz Sīrijas ostām. Pašā Sīrijā sapulcēja apmēram 300 tūkstošus karavīru franču ģenerāļa Maksima Veigana vadībā.
Francijas specdienesti vāca detalizētu informāciju par apvidus topogrāfiju, ceļu stāvokli un dabiskajiem šķēršļiem Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, Berija atzīmēja citā ziņojumā Vorošilovam 1939. gada decembra vidū.
Президент России возложил цветы к Могиле Неизвестного Солдата
 - Sputnik Latvija, 1920, 23.06.2021
Video
Kā sākās karš: Brestas cietoksnis pirmais saskārās ar ienaidnieka triecienu
Par Londonas un Parīzes plāniem ziņoja arī militārais izlūkošanas dienests. 1940. gada februāra sākumā Sarkanās armijas 5. pārvaldes priekšnieks Ivans Proskurovs sagatavoja PSRS aizsardzības tautas komisāra vietniekam Grigorijam Kuļikam adresētu pārskatu "par notikumiem Rietumos".
"Saskaņā ar datiem no Beļģijas masonu aprindām, Anglijas un Francijas stratēģiskais plāns par Tuvo Austrumu sabiedroto spēku operācijām ģenerāļa Veigana vadībā pret padomju Aizkaukāzu balstās uz pārliecības par to, ka PSRS nav pietiekamu transporta iespēju savlaicīgai karaspēku pārsviešanai un apgādei no Padomju Savienības iekšējiem rajoniem," rakstīja Proskurovs.
PSRS vadība veica atbilstošus pasākumus. 1940. gada 4. maijā PSRS Tautas komisāru padomes Aizsardzības komiteja pieņēma lēmumu "Par Tautas aizsardzības komisariāta daļu un kravu pārvadājumu nodrošināšanu uz Aizkaukāza un Ziemeļkaukāza kara apgabaliem". Tā mērķis bija stiprināt Sarkanās armijas spēkus un līdzekļus Aizkaukāzā. Šo dokumentu izstādei piešķīra Krievijas Valsts arhīvs.

Kalnieši-diversanti

Francūži un briti savu mērķu sasniegšanai Aizkaukāzā vērtēja iespējas organizēt diversijas PSRS teritorijā. Krievijas valsts kara arhīvs demonstrēja oriģinālu dokumentu – Berijas ziņojumu Vorošilovam par emigrantu no pazīstamu kalniešu aprindām sadarbību ar Francijas militāro izlūkdienestu.
Uzvaras piemineklis Rīgā - Sputnik Latvija, 1920, 23.06.2021
Viedoklis
Pirms 80 gadiem valsts izgāja cīņā ar pārliecību par Uzvaru
Dokumentā no 1940. gada 22. marta PSRS Iekšlietu Tautas komisariāta vadītājs sniedza aģentūras datus, ko saņēmis ārējās izlūkošanas dienests šajā valstī. "Kalniešu emigrantu pārstāvjus – Hakandokovu, Klič-Gireju un Čermojevu uzaicināja apmeklēt Ģenerālštābu, kur viņiem atklāti paziņoja: ja viņi vēlas rēķināties ar valdības atbalstu, viņiem jāizpilda virkne Otrā biroja uzdevumu," rakstīja Berija. Tolaik par "Ģenerālštāba Otro biroju" dēvēja Francijas militārās izlūkošanas struktūru.
No Ģenerālštāba trīs emigrantus nekavējoties nosūtīja uz "Otro biroju", kur viņiem ieteica nosaukt "absolūti uzticamus cilvēkus" un nodot viņus Francijas militārās izlūkošanas rīcībā. "Viņi nosauca septiņus cilvēkus. Šie cilvēki paredzēti diversiju darbam Aizkaukāzā," paziņoja IeTK vadītājs.
Ģenerālštābā Hakandokovs, Klič-Girejs un Čermojevs paziņoja, ka kalniešu emigrācijas vadība vienmēr iebildusi pret krievu monarhiju un "nacionālās un vēsturiskās radniecības dēļ atbalsta Dagestānas un Azerbaidžānas pievienošanu Turcijai".
Uzvaras karogs Berlīnē, 1945. gads - Sputnik Latvija, 1920, 22.06.2021
Viedoklis
Otrā pasaules kara mīti un leģendas
Sultāns Klič-Girejs ir Baltās kustības darbinieks. 1921. gadā viņš emigrēja uz Turciju, no turienes – uz Eiropu. Emigrācijā nodarbojās ar propagandu un politiku "Kaukāza neatkarības komitejā", kur strādāja kalnu nacionālistu vadītāji. Otrā pasaules kara gados aktīvi sadarbojās ar nacistiem. Piedalījās 2. Turkestānas vērmahta leģiona formēšanā Aizkaukāzā, ko pēc tam komandēja. Šī leģiona zvērības labi zināmas Horvātijā – tas dedzināja mājas, kurās bija manīti dienvidslāvu partizāni. Tomēr hitlerieši kalniešus uzskatīja par neuzticamiem, visvairāk gataviem dezertēt starp visiem nacionālajiem leģioniem.
1942.-1943. gadā Klič-Girejs, uzturoties nacistu okupētās dzimtās Adigejas teritorijā, aicināja savus tautiešus aktīvi palīdzēt hitleriešiem cīņā pret PSRS. 1945. gada maija beigās viņš Austrijā padevās angļiem, taču viņi izdeva kalnieti Padomju Savienībai. PSRS Augstākās tiesas Kara kolēģija Klič-Girejam par Dzimtenes nodevību piesprieda nāves sodu. Viņu pakāra Maskavā 1947. gada janvārī. 1997. gadā Augstākās tiesas Kara kolēģija atzina, ka viņa reabilitācija nav iespējama.
Британские военные во время парада в Берлине. 13 июля 1945 - Sputnik Latvija, 1920, 25.05.2021
Angļi 1945. gadā nogalināja tūkstošiem padomju gūstekņu, stāsta vēsturnieks
Konstantins Hagondokovs (Hakandokovs) – Krievijas impērijas armijas bijušais ģenerālmajors. Pilsoņu kara laikā viņš emigrēja uz Franciju, kļuva par rūpnieku, naftas ražotnes akcionāru. Aktīvi piedalījās Krievijas emigrantu militāro organizāciju dzīvē Parīzē. Viens no lielo masonu ložu dibinātājiem, kas darbojās Francijā 20-30. gados. Čermojevs ir viens no lielā naftas rūpnieka Abdula Medžida (Tapa) Čermojeva (1882.-1937.) radiniekiem, kopā ar viņu pārvācās uz Parīzi Pilsoņu kara laikā.
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала