https://sputniknewslv.com/20211125/pirmo-reizi-publicets-1943-gada-feldmarsalam-paulusam-iesniegta-ultimata-teksts-19346929.html
Pirmo reizi publicēts 1943. gadā feldmaršalam Paulusam iesniegtā ultimāta teksts
Pirmo reizi publicēts 1943. gadā feldmaršalam Paulusam iesniegtā ultimāta teksts
Sputnik Latvija
Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi publicējusi unikālus arhīva dokumentus par Staļingradas kaujas noslēguma epizodi – to starpā arī 1943. gadā... 25.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-25T10:39+0200
2021-11-25T10:39+0200
2021-11-25T10:39+0200
psrs
lielais tēvijas karš
sarkanā armija
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/16/19305800_0:0:1440:810_1920x0_80_0_0_fee28980264904685daf6614af1021b3.jpg
RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi publicējusi unikālus arhīva dokumentus par Staļingradas kaujas noslēguma epizodi – vācu fašistiskā grupējuma sakaušanu 1943. gadā un tā komandiera feldmaršala Frīdriha Paulusa saņemšanu gūstā, turklāt pirmo reizi demonstrēts feldmaršalam Paulusam iesniegtā padomju ultimāta pilnais teksts par kapitulāciju.Par godu 79. gadadienai no Staļingradas stratēģiskās uzbrukuma operācijas "Urāns" sākuma Krievijas AM atvērusi jaunu vēsturiski izglītojošu multivides sadaļu "Staļingradas lūzuma punkts. Kauja, kas mainīja Lielā Tēvijas kara gaitu". Tajā publicēti kara gadu arhīvu dokumenti no AM Centrālā arhīva fondiem.Dokumenti publicēti ar mērķi aizsargāt vēsturisko patiesību, slavināt padomju karavīru varoņdarbus un pretoties vēstures izkropļošanai, atzīmēja Aizsardzības ministrija.Kapitulācijas prasībaSadaļu atklāj krievu un vācu valodā sastādītais ultimāts vācu grupējuma komandierim. Ultimātu līdz ar Virspavēlnieka galvenās mītnes pārstāvi artilerijas ģenerālpulkvedi Nikolaju Voronovu parakstīja arī Donas frontes komandieris ģenerālleitnants Konstantīns Rokosovskis.Saskaņā ar dokumentu, kapitulējušajiem cita starpā piedāvāti sekojoši noteikumi: "Visiem kapitulējušajiem karavīriem saglabājam karavīra formastērpu, atšķirības zīmes un ordeņus, personīgās mantas, vērtības, augstākajiem virsniekiem – arī aukstos ieročus."Pie tam ultimātā iekļauts brīdinājums: "Ja noraidīsiet mūsu kapitulācijas piedāvājumu, brīdinām, ka Sarkanās armijas un Sarkanās gaisa flotes spēki būs spiesti strādāt lai likvidētu ielenktos Vācijas spēkus, un Jūs būsiet atbildīgs par viņu iznīcināšanu."Padomju komandieri gaidīja atbildi līdz 1943. gada 9. janvārim, pl. 15:00, taču nesaņēma to. Karadarbība turpinājās.Par to, kā ultimāts tika iesniegts vācu komandieriem, sīki stāsta publicētais parlamentāriešu grupas locekļa, Donas frontes politiskās pārvaldes 7. nodaļas vecākā instruktora Nikolaja Djatļenko ziņojums – viņš bija iekļauts delegācijā kā tulkotājs.Pirmais mēģinājums nokļūt pie vāciešiem un nodot ultimātu bija neveiksmīgs.Pēc tam vācu fašistiskie spēki atklāja mīnmetēju apšaudi: "Mīnas krita precīzi, un mēs bijām spiesti paslēpties apsardzes zemnīcā."Nākamajā dienā grupai izdevās pietuvoties hitleriešu pozīcijām, tai pretī iznāca oberleitnants. Pēc tam parlamentāriešus ar aizsietām acīm pavadīja līdz vācu vienības štābam. Tomēr padomju oficieriem neizdevās nonākt tālāk un nodot ultimātu vācu komandieriem. Viņu pavadonis, oberleitnants, paziņoja: "Mans komandieris pavēlēja tālāk jūs nepavadīt, paketi nepieņemt, bet, saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, pavadīt atpakaļ, atdot ieročus un garantēt drošu atgriešanos pie saviem spēkiem."Pauluss upurus neskaitījaPadomju komandieri, likvidējot ielenkto grupējumu, centās izvairīties no liekas asinsizliešanas, atkal un atkal piedāvāja fašistu komandieriem pārrunas.Jau 1942. gada decembrī Staļingradas frontes komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Jerjomenko izvirzīja tanku spēku ģenerālim, nākamajam feldmaršalam Frīdriham Paulusam sekojošas prasības: "Ģenerāl! Ja mans piedāvājums netiks pieņemts, uz Jums gulsies atbildība par tūkstošiem karavīru un virsnieku bojāeju, kuru liktenis uzticēts Jums. Vienlaikus informēju Jūs, ka, nesaņemot no Jums apmierinošu atbildi, būšu spiests sākt pārrunas ar Jums uzticēto divīziju un pulku komandieriem."Taču, kā liecina pārtvertās radiogrammas teksts, vācu komandieri nolēma nerēķināties ne ar kādiem zaudējumiem un upuriem.Viņš pieprasīja "stingri uzdot visiem virsniekiem un karavīriem bez ierunām pildīt fīrera īpašo pavēli". Nodaļā publicētā telegramma – ziņojums Sarkanās armijas Galvenajai politiskajai pārvaldei stāsta par citu Paulusa pavēli – vācu komandieris centās pārliecināt savus padotos par to, ka "tie, kas padosies, nekad vairs neieraudzīs savus tuviniekus".Neveiksmīgas bija arī pārrunas neilgi pirms vācu fašistisko spēku vispārējas sakāves, ko apstiprina Donas frontes komandiera raports 1943. gada 27. janvāri Sarkanās armijas Ģenerālštāba priekšniekam Aleksandram Vasiļevskim. Dokumentā teikts, ka notikusi Donas frontes 57. armijas pārstāvju tikšanās ar ielenkto komandieriem, un vācu virsnieks paziņojis, ka "ģenerālis Pauļuss vēl aizvien nav saņēmis Hitlera norādījumus, tāpēc atsakās no pārrunām".Tālāk ziņojumā teikts: "Ņemot vērā 6. vācu armijas komandiera atteikšanos padoties gūstā Donas frontes spēkiem pavēlēts atsākt karadarbību ar agrāko uzdevumu – pilnībā likvidēt ielenkto pretinieka grupējumu."1942. gada 19. novembrī pēc 80 minūtes ilgas artilērijas apšaudes Dienvidrietumu un Donas frontes spēki stratēģiskās operācijas "Urāns" ietvaros sāka vācu fašistisko spēku grupējuma ielenkšanu un likvidāciju pie Staļingradas. Jau 23. novembrī operatīvā ielenkšana tika noslēgta, līdz 1943. gada 2. februārim ielenktais pretinieka grupējums – vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku – bija pilnībā sakauts. Gūstā saņemto vairāk nekā 90 tūkstoši vērmahta karavīru un virsnieku, arī 6. armijas komandieris ģenerālfeldmaršals Frīdrijs Pauluss kopā ar visu savu štābu. Rezultātā hitleriskā armija tika atsviesta simtiem kilometru attālumā no Volgas un Donas.Hitleriešu zaudējumi bija milzīgi: aptuveni 1,5 miljoni cilvēku nogalināti, ievainoti, sagūstīti un pazuduši bez vēsts. Šī iemesla dēļ pirmo reizi Otrā pasaules kara gados Vācijā tika izsludinātas nacionālās sēras. Nacistu ārpolitiskās pozīcijas svārstījās: pateicoties vērmahta kraham pie Volgas, Japāna atteicās no kara plāniem ar PSRS, Turcija, neskatoties uz Vācijas spiedienu, saglabāja neitralitāti. Sarkanās armijas un padomju militārās operatīvās mākslas triumfs pie Staļingradas lika pamatus lūzumam ne tikai Lielajā Tēvijas kara, bet arī visa Otrā pasaules kara gaitā kopumā.
https://sputniknewslv.com/20210622/otra-pasaules-kara-miti-un-legendas-17274614.html
https://sputniknewslv.com/20200705/KF-Izmeklesanas-komitejas-vaditajs-Rietumi-censas-grozit-Nirnbergas-tribunala-rezultatus-14001884.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
psrs, lielais tēvijas karš, sarkanā armija
psrs, lielais tēvijas karš, sarkanā armija
Pirmo reizi publicēts 1943. gadā feldmaršalam Paulusam iesniegtā ultimāta teksts
Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi publicējusi unikālus arhīva dokumentus par Staļingradas kaujas noslēguma epizodi – to starpā arī 1943. gadā feldmaršalam Paulusam iesniegtā ultimāta pilno tekstu.
RĪGA, 25. novembris — Sputnik. Krievijas Aizsardzības ministrija pirmo reizi publicējusi unikālus arhīva dokumentus par Staļingradas kaujas noslēguma epizodi – vācu fašistiskā grupējuma sakaušanu 1943. gadā un tā komandiera feldmaršala Frīdriha Paulusa saņemšanu gūstā, turklāt pirmo reizi demonstrēts feldmaršalam Paulusam iesniegtā padomju ultimāta pilnais teksts par kapitulāciju.
Par godu 79. gadadienai no Staļingradas stratēģiskās uzbrukuma operācijas "Urāns" sākuma Krievijas AM atvērusi jaunu vēsturiski izglītojošu multivides sadaļu "Staļingradas lūzuma punkts. Kauja, kas mainīja Lielā Tēvijas kara gaitu". Tajā publicēti kara gadu arhīvu dokumenti no AM Centrālā arhīva fondiem.
Dokumenti publicēti ar mērķi aizsargāt vēsturisko patiesību, slavināt padomju karavīru varoņdarbus un pretoties vēstures izkropļošanai, atzīmēja Aizsardzības ministrija.
Sadaļu atklāj krievu un vācu valodā sastādītais ultimāts vācu grupējuma komandierim. Ultimātu līdz ar Virspavēlnieka galvenās mītnes pārstāvi artilerijas ģenerālpulkvedi Nikolaju Voronovu parakstīja arī Donas frontes komandieris ģenerālleitnants Konstantīns Rokosovskis.
Saskaņā ar dokumentu, kapitulējušajiem cita starpā piedāvāti sekojoši noteikumi: "Visiem kapitulējušajiem karavīriem saglabājam karavīra formastērpu, atšķirības zīmes un ordeņus, personīgās mantas, vērtības, augstākajiem virsniekiem – arī aukstos ieročus."
Pie tam ultimātā iekļauts brīdinājums: "Ja noraidīsiet mūsu kapitulācijas piedāvājumu, brīdinām, ka Sarkanās armijas un Sarkanās gaisa flotes spēki būs spiesti strādāt lai likvidētu ielenktos Vācijas spēkus, un Jūs būsiet atbildīgs par viņu iznīcināšanu."
Padomju komandieri gaidīja atbildi līdz 1943. gada 9. janvārim, pl. 15:00, taču nesaņēma to. Karadarbība turpinājās.
Par to, kā ultimāts tika iesniegts vācu komandieriem, sīki stāsta publicētais parlamentāriešu grupas locekļa, Donas frontes politiskās pārvaldes 7. nodaļas vecākā instruktora Nikolaja Djatļenko ziņojums – viņš bija iekļauts delegācijā kā tulkotājs.
Pirmais mēģinājums nokļūt pie vāciešiem un nodot ultimātu bija neveiksmīgs.
"Frontes pirmajā līnijā snaiperu apšaude piespieda mūs patverties aiz neliela brustvēra, no kurienes mēs turpinājām signalizēt ar tauri un karogu," rakstīja Djatļenko.
Pēc tam vācu fašistiskie spēki atklāja mīnmetēju apšaudi: "Mīnas krita precīzi, un mēs bijām spiesti paslēpties apsardzes zemnīcā."
Nākamajā dienā grupai izdevās pietuvoties hitleriešu pozīcijām, tai pretī iznāca oberleitnants. Pēc tam parlamentāriešus ar aizsietām acīm pavadīja līdz vācu vienības štābam. Tomēr padomju oficieriem neizdevās nonākt tālāk un nodot ultimātu vācu komandieriem. Viņu pavadonis, oberleitnants, paziņoja: "Mans komandieris pavēlēja tālāk jūs nepavadīt, paketi nepieņemt, bet, saskaņā ar starptautiskajiem noteikumiem, pavadīt atpakaļ, atdot ieročus un garantēt drošu atgriešanos pie saviem spēkiem."
Pauluss upurus neskaitīja
Padomju komandieri, likvidējot ielenkto grupējumu, centās izvairīties no liekas asinsizliešanas, atkal un atkal piedāvāja fašistu komandieriem pārrunas.
Jau 1942. gada decembrī Staļingradas frontes komandieris ģenerālpulkvedis Andrejs Jerjomenko izvirzīja tanku spēku ģenerālim, nākamajam feldmaršalam Frīdriham Paulusam sekojošas prasības: "Ģenerāl! Ja mans piedāvājums netiks pieņemts, uz Jums gulsies atbildība par tūkstošiem karavīru un virsnieku bojāeju, kuru liktenis uzticēts Jums. Vienlaikus informēju Jūs, ka, nesaņemot no Jums apmierinošu atbildi, būšu spiests sākt pārrunas ar Jums uzticēto divīziju un pulku komandieriem."
Taču, kā liecina pārtvertās radiogrammas teksts, vācu komandieri nolēma nerēķināties ne ar kādiem zaudējumiem un upuriem.
"Ar visiem jūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem, līdz pat nošaušanai, panākt jebkādu kapitulācijas sarunu pārtraukšanu starp karavīriem un virsniekiem," pavēlēja Pauluss.
Viņš pieprasīja "stingri uzdot visiem virsniekiem un karavīriem bez ierunām pildīt fīrera īpašo pavēli". Nodaļā publicētā telegramma – ziņojums Sarkanās armijas Galvenajai politiskajai pārvaldei stāsta par citu Paulusa pavēli – vācu komandieris centās pārliecināt savus padotos par to, ka "tie, kas padosies, nekad vairs neieraudzīs savus tuviniekus".
Neveiksmīgas bija arī pārrunas neilgi pirms vācu fašistisko spēku vispārējas sakāves, ko apstiprina Donas frontes komandiera raports 1943. gada 27. janvāri Sarkanās armijas Ģenerālštāba priekšniekam Aleksandram Vasiļevskim. Dokumentā teikts, ka notikusi Donas frontes 57. armijas pārstāvju tikšanās ar ielenkto komandieriem, un vācu virsnieks paziņojis, ka "ģenerālis Pauļuss vēl aizvien nav saņēmis Hitlera norādījumus, tāpēc atsakās no pārrunām".
Tālāk ziņojumā teikts: "Ņemot vērā 6. vācu armijas komandiera atteikšanos padoties gūstā Donas frontes spēkiem pavēlēts atsākt karadarbību ar agrāko uzdevumu – pilnībā likvidēt ielenkto pretinieka grupējumu."
1942. gada 19. novembrī pēc 80 minūtes ilgas artilērijas apšaudes Dienvidrietumu un Donas frontes spēki stratēģiskās operācijas "Urāns" ietvaros sāka vācu fašistisko spēku grupējuma ielenkšanu un likvidāciju pie Staļingradas. Jau 23. novembrī operatīvā ielenkšana tika noslēgta, līdz 1943. gada 2. februārim ielenktais pretinieka grupējums – vairāk nekā 300 tūkstoši cilvēku – bija pilnībā sakauts. Gūstā saņemto vairāk nekā 90 tūkstoši vērmahta karavīru un virsnieku, arī 6. armijas komandieris ģenerālfeldmaršals Frīdrijs Pauluss kopā ar visu savu štābu. Rezultātā hitleriskā armija tika atsviesta simtiem kilometru attālumā no Volgas un Donas.
Hitleriešu zaudējumi bija milzīgi: aptuveni 1,5 miljoni cilvēku nogalināti, ievainoti, sagūstīti un pazuduši bez vēsts. Šī iemesla dēļ pirmo reizi Otrā pasaules kara gados Vācijā tika izsludinātas nacionālās sēras. Nacistu ārpolitiskās pozīcijas svārstījās: pateicoties vērmahta kraham pie Volgas, Japāna atteicās no kara plāniem ar PSRS, Turcija, neskatoties uz Vācijas spiedienu, saglabāja neitralitāti. Sarkanās armijas un padomju militārās operatīvās mākslas triumfs pie Staļingradas lika pamatus lūzumam ne tikai Lielajā Tēvijas kara, bet arī visa Otrā pasaules kara gaitā kopumā.
