https://sputniknewslv.com/20211223/ko-vini-runa-rietumi-neaptver-ka-atbildet-krievijai-19739381.html
"Ko? Viņi runā!?" Rietumi neaptver, kā atbildēt Krievijai
"Ko? Viņi runā!?" Rietumi neaptver, kā atbildēt Krievijai
Sputnik Latvija
Kremlenologu komentāri liecina, ka viņus pārsteidz un šokē Kremļa valoda un ierosinājumu atklātība. Pēdējo 30 gadu laikā Rietumi nepārprotami ir atradinājušies... 23.12.2021, Sputnik Latvija
2021-12-23T16:19+0200
2021-12-23T16:19+0200
2021-12-23T16:19+0200
viedoklis
asv
nato
krievija
ārlietu ministrija
mediji
rietumi
draudi
krīze
pasaule
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/958/04/9580433_0:256:2731:1792_1920x0_80_0_0_21732b22baea783a051aaefc5ce67607.jpg
Apjukums, satraukums, pārsteigums, nedrošība – tāda ir Rietumu pirmā reakcija pēc Krievijas publiskotajām miermīlīgajām iniciatīvām. Ierosinājumi ir unikāli un nozīmīgi, taču daudzi mediji Rietumos (it īpaši Eiropā) piebremzējuši un nepārprotami lauza galvu, kādā tonī atspoguļot šo notikumu. Vācu politologs Aleksandrs Rars atzīmēja, ka neviens medijs Eiropā pagaidām nav uzdrošinājies publicēt Maskavas piedāvāto līgumu projektus vairāk vai mazāk pilnīgi.Savukārt dažādu sugu kremlenologu komentāri liecina, ka viņus pārsteidz un šokē Kremļa valoda un ierosinājumu atklātība. Pēdējo 30 gadu laikā Rietumi nepārprotami ir atradinājušies no tik atklātas, skaidras un vielaikus pietiekami skarbas runas, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs.Spriežot pēc visa, komentētāji pārsvarā lauza galvas, kā iepazīstināt savu publiku ar Krievijas piedāvājumu, kura īstenošana viennozīmīgi ved pie deeskalācijas un reālas atbruņošanās, pabīda pasauli prom no kodolkara bezdibeņa. Saukt lietas īstajos vārdos? Tas nozīmētu, ka jāatkāpjas no auditorijai ierastā naratīva, kas ļauj uzspiest ideju par Krievijas dabisko agresiju. Tāpēc miermīlīgas iniciatīvas nekādā gadījumā nevar saukt par miermīlīgām iniciatīvām. Spriežot pēc ārvalstu mediju pirmajiem neveiklajiem komentāriem, tie raduši izeju vārdos "prasības" un "ultimāts" – tā var pat Krievijas miera iniciatīvas nodēvēt par šantāžu un draudiem.Piemēram, Vācijas ziņu aģentūra DW ziņu par to publicēja ar virsrakstu "Krievija pieprasa NATO pamest Austrumeiropu". Ja vācieši būtu vērīgi izlasījuši Krievijas ĀM piedāvāto līguma projektu, viņi būtu pamanījuši, ka gandrīz visi izvirzītie ierosinājumi skat vienīgi NATO nepaplašināšanos nevis aiziešanu.Spriežot pēc ASV bijušā vēstnieka Krievijā Maikla Makfola reakcijas, arī viņš nav sapratis (drīzāk gan izlikās, ka nav sapratis), ka Krievija pārsvarā iesaka fiksēt situāciju pašreizējā līmenī, neizvietojot militāro infrastruktūru bīstami tuvu viens otram. Atbildei amerikāņu diplomāts nācis klajā ar saviem ierosinājumiem: izvest Krievijas spēkus no Piedņestras, atsauktDienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu, "atdot Krimu Ukrainai" un tā tālāk.Atbildot Makfola garā, Krievija, protams, varētu ieteikt Amerikai slēgt visas savas aizjūras bāzes, Ziemeļatlantijas aliansei – izbeigt savu pastāvēšanu. Taču pieredzējušais politiķis pavisam nopietni uzskata, ka pārrunām jānotiek tieši tā, novedot jebkuru ideju līdz absurdam. Jā, tāds tagad ir Rietumu diplomātijas līmenis. Atliek tikai just līdzi Krievijas diplomātiskajam korpusam, kas spiests strādāt ar šīs "skolas" pārstāvjiem.Rietumu žurnālistu un analītiķu pirmā reakcija liecina, ka līdz Krievijas iniciatīvas rūpīgai izpētei un atbildei izraudzīta vienkārša taktika: mēs pilnībā noklusējam, kādas saistības uzņemamies, bet projektus dēvējam par nepamatotiem ultimātiem, lai radītu vienkāršo iedzīvotāju nepatiku. Piemēram, par Krievijas piedāvājumiem raksta vietne Axios: "Krievijas prasības eksperti uzskata par maksimālistiskām un apšauba, vai tās butu pieeņamamas." Tālāk tiek uzskaitītas saistības, ko jāuzņemas vienīgi ASV un NATO.Tieši tāpat līgumu projektus traktēja Stīvens Paiders, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā: "Maskavā izstrādātos NATO-Krievijas un ASV-Krievijas līgumu projektos ir papilnam prasību, kas Rietumiem nav pieņemami – to Kremlim vajadzētu saprast." Tādas lietas pārsvarā raksta analītiķi, ko Rietumi uzskata par galvenajiem "Krievijas speciālistiem". Iedomājieties, kik aizkaitināts būs amerikāņu lasītājs, kurš, ņemot vērā šo informāciju, secina, ka tie krievi atkal mēģina pielikt pistoli pie deniņiem, nepiedāvājot neko no savas puses.Taču abi līgumu projekti – gan ar NATO, gan atsevišķi ar ASV – paredz savstarpējas saistības un garantijas. Skaidrs, ka aiz pārrunu kulisēm diplomāti detalizēti skaidro kolēģiem, kādus soļus spers Maskava, ja Rietumi atteiksies no tās miermīlīgajām iniciatīvām. Savukārt publiski Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško paskaidroja: "Tad arī mēs pāriesim pie atbildes draudu radīšanas režīma. Tad būs par vēlu mums jautāt, kāpēc esam pieņēmuši tādus lēmumus, kāpēc mēs tur esam dislocējuši tādas sistēmas."Tiem Rietumu pārstāvjiem, kuri nesaprot diplomātisko valodu, atliek vien ieteikt vienkārši iedziļināties publicēto dokumentu tekstā un pievērst uzmanību tam, ka Krievija ne tikai pieprasa, lai Rietumi atteiktos no situācijas tālākas eskalācijas, kā to patlaban pūlas skaidrot ārvalstu mediji. Krievija uzņemas arī virkni saistību.Ja nostādīsim līdzās šīm saistībām Gruško teikto, varam nonākt pie vienkārša secinājuma: ja ASV un NATO atteiksies no Krievijas miermīlīgajām iniciatīvām, Maskava saņems morālas tiesības (juridiskās tiesības tai jau ir jebkurā gadījumā) izmantot citu valstu teritoriju to pašu "atbildes draudu" radīšanai, reaģējot uz aizsardzības sistēmas jauno apdraudējumu. Vēl vairāk, ārpus valsts robežām var nonākt Krievijas raķetes un kodolieroči. Runa var būt ne tikai par Baltkrieviju, kas jau atbalstīja to dislokāciju. Krievijas kodolieroču un raķešu infrastruktūras dislokācijas vietas var nepatīkami, pat ļoti nepatīkami, pārsteigt Vašingtonu. Ne velti ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs vilka paralēles starp pašreizējo stāvokli un Karību krīzi.Lūk, ko daudzie kremlenologi Rietumos nespēj apjēgt vai baidās saprast. Nez kāpēc visus potenciālos Krievijas radītos draudus (tos pašus "atbildes draudus", par ko runāja Gruško) viņi saista vienīgi ar "Krievijas iebrukumu Ukrainā". Proti paši sadomājuši "iebrukumu" un tagad paši uzskata, ka Maskavas "ultimāts" nozīmē vienīgi noteikumus neuzbrukšanai Ukrainai. Piemēram, britu galvenais kremlenologs Edvards Lūkass avīzē "The Times", aprakstot savas bailes no Krievijas iebrukuma visā Azovas jūras krastā, atzina: "Visvairāk baidos no tā, ka cīņa (iespējams, pat kaut kāda kodolieroču žvadzināšana) beigsies ar jaunu līgumu līdzīgu Jaltas līgumam ar Staļinu 1945. gadā."Galu galā "speciālists Krievijas jautājumos" no pētnieciskās (proti, izlūkošanas) korporācijas RAND Semjuels Čaraps "The New York Times" lapās sūkstījās: "Diplomātija paredz kompromisu un elastību. Parasti tas nozīmē atteikšanos no publiskiem ultimātiem. Tā patiesībā nav diplomātija. Tas ir diplomātijas pretstats."Ek, žēl gan, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs neizlasīja viņa rakstu par kompromisiem pirms teikt savu liesmaino runu, kurā vairākkārt atkārtoja, ka alianse nepieļaus nekādus kompromisus jautājumā par Ukrainas iestāšanās iespējām. Spriežot pēc Čarapa loģikas, NATO un diplomātija ir nesavietojamas lietas. Vai, iespējams, pēc amerikāņu analītiķu domām, kompromisus un elastību jārāda vienīgi Krievijai?Patiešām, šie analītiķi noteikti nav uzmanīgi lasījuši Maskavas piedāvātos dokumentus un nav aptvēruši: ja Rietumi tos nepieņems, Maskavai būs brīvas rokas nestandarta pasākumiem, kas diezin vai aprobežosies ar Austrumu puslodi.Var tikai iztēloties, kas sāktos Amerikā un rietumvalstu medijos, kuri pārmet Maskavai "elastības trūkumu", ja runa būtu par Krievijas kodolieroču sistēmu dislokāciju šur un tur tuvāk ASV. Tagad NATO līderi klāsta Krievijai, ka runas par "ietekmes sfērām" XXI gadsimtā esot nepieļaujams. Bet Gruško atsauca atmiņā, kā pārrunās par PRA sistēmu ierobežošanu amerikāņi "savu vēlmju sarakstā" iekļāva punktu par to, ka Krievijai esot jāizved no Kubas mācību brigāde. "It kā tā mācību brigāde varētu desantēties kaut kur Floridā, iekarot ASV un tā tālāk," diplomāts pastāstīja intervijā Vladimiram Solovjovam.Ja amerikāņi tā pārdzīvoja par krievu instruktoriem Kubā, kā tad viņi dziedās, ja parādīsies ideja dislocēt īstu Krievijas armijas bāzi kaut kur Centrālamerikā. Tad viņi atsauks atmiņā gan savas "ietekmes sfēras", gan lozungu "Amerika amerikāņiem", gan to, ka nav pieļaujama Krievijas militārās infrastruktūras parādīšanās "ASV aizpagalmā". Atgādināsim: tieši tā viņu valsts ierēdņi raksturoja Latīņameriku, kad izcēlās krīze Venecuēlā. Un viņiem piebalsoja tie paši kremlenologi, pieprasot neielais Krieviju amerikāņu "aizpagalmā". Lūk, cik nepieņemamas ir "ietekmes sfēras" XXI gadsimtā.Viens aspekts "Krievijas speciālistu" komentāros rada bažas – viņi neapzinās, cik kritisks brīdis ir pienācis, ka pasaule nonākusi pie bīstama sliekšņa.Par PSRS sabrukumu sajūsmināti un zaudējuši jebkādu mēra sajūtu, viņi nespēj saprast, ka pasaule, kas balstās uz draudu un atbildes draudu atsvariem, nebūt nav tik stabila kā pasaule bet tāda faktora. Taču vēl bīstamāka ir pasaule, kurā tikai viena puse audzē draudus bez jebkādām bremzēm un pretspēka. Tāda situācija draud ar bēdīgām sekām visai cilvēcei.Tāpēc Krievija iesaka atkāpties no šī sliekšņa un godīgi brīdina, kādu atsvaru tā veidos, ja Rietumi atteiksies no miermīlīgajām iniciatīvām. Galu galā Rietumiem ir jāapjēdz, ka labāka būs jauna Jaltas vienošanās nekā bezgalīga draudu un atbildes draudu audzēšana, kas var nest skumdinošu rezultātu.
https://sputniknewslv.com/20211221/kiselovs-krievija-ir-gatava-pielietot-speku-ja-rietumi-skersos-sarkanas-linijas-19707309.html
https://sputniknewslv.com/20211221/krievijas-ultimats-rietumiem-kas-notiks-ja-to-nepienems-19702090.html
https://sputniknewslv.com/20211219/nato-izvirzija-noteikumu-dialogam-ar-krieviju-19681755.html
https://sputniknewslv.com/20211218/asv-noverteja-krievijas-un-nato-darijuma-iespejas-19680018.html
https://sputniknewslv.com/20211216/solis-ir-sperts-maskava-iesniegusi-vasingtonai-priekslikumus-par-drosibas-garantijam-19643319.html
https://sputniknewslv.com/20211214/idioti-noravusies-no-kedes-vai-amerikani-patiesam-velas-karot-ar-krieviju-19611774.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/958/04/9580433_1:0:2730:2047_1920x0_80_0_0_cf71ae632921fbdf96435a46593a6ccf.jpgSputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Vladimirs Korņilovs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/366/94/3669475_311:0:1099:788_100x100_80_0_0_e6aaa1e924a3297e1891ba675932f324.jpg
asv, nato, krievija, ārlietu ministrija, mediji, rietumi, draudi, krīze, pasaule, rietumvalstis, agresija, ģeopolitika, politika, diplomātija
asv, nato, krievija, ārlietu ministrija, mediji, rietumi, draudi, krīze, pasaule, rietumvalstis, agresija, ģeopolitika, politika, diplomātija
Apjukums, satraukums, pārsteigums, nedrošība – tāda ir Rietumu pirmā reakcija pēc Krievijas publiskotajām miermīlīgajām iniciatīvām. Ierosinājumi ir unikāli un nozīmīgi, taču daudzi mediji Rietumos (it īpaši Eiropā) piebremzējuši un nepārprotami lauza galvu, kādā tonī atspoguļot šo notikumu. Vācu politologs Aleksandrs Rars atzīmēja, ka neviens medijs Eiropā pagaidām nav uzdrošinājies publicēt Maskavas piedāvāto līgumu projektus vairāk vai mazāk pilnīgi. Savukārt dažādu sugu kremlenologu komentāri liecina, ka viņus pārsteidz un šokē Kremļa valoda un ierosinājumu atklātība. Pēdējo 30 gadu laikā Rietumi nepārprotami ir atradinājušies no tik atklātas, skaidras un vielaikus pietiekami skarbas runas, portālā RIA Novosti konstatēja Vladimirs Korņilovs. Spriežot pēc visa, komentētāji pārsvarā lauza galvas, kā iepazīstināt savu publiku ar Krievijas piedāvājumu, kura īstenošana viennozīmīgi ved pie deeskalācijas un reālas atbruņošanās, pabīda pasauli prom no kodolkara bezdibeņa. Saukt lietas īstajos vārdos? Tas nozīmētu, ka jāatkāpjas no auditorijai ierastā naratīva, kas ļauj uzspiest ideju par Krievijas dabisko agresiju. Tāpēc miermīlīgas iniciatīvas nekādā gadījumā nevar saukt par miermīlīgām iniciatīvām. Spriežot pēc ārvalstu mediju pirmajiem neveiklajiem komentāriem, tie raduši izeju vārdos "prasības" un "ultimāts" – tā var pat Krievijas miera iniciatīvas nodēvēt par šantāžu un draudiem.
Piemēram, Vācijas ziņu aģentūra DW ziņu par to publicēja
ar virsrakstu "Krievija pieprasa NATO pamest Austrumeiropu". Ja vācieši būtu vērīgi izlasījuši Krievijas ĀM piedāvāto līguma projektu, viņi būtu pamanījuši, ka gandrīz visi izvirzītie ierosinājumi skat vienīgi NATO nepaplašināšanos nevis aiziešanu.
Spriežot pēc ASV bijušā vēstnieka Krievijā Maikla Makfola reakcijas, arī viņš nav sapratis (drīzāk gan izlikās, ka nav sapratis), ka Krievija pārsvarā iesaka fiksēt situāciju pašreizējā līmenī, neizvietojot militāro infrastruktūru bīstami tuvu viens otram. Atbildei amerikāņu diplomāts nācis klajā ar saviem ierosinājumiem: izvest Krievijas spēkus no Piedņestras,
atsauktDienvidosetijas un Abhāzijas atzīšanu, "atdot Krimu Ukrainai" un tā tālāk.
Atbildot Makfola garā, Krievija, protams, varētu ieteikt Amerikai slēgt visas savas aizjūras bāzes, Ziemeļatlantijas aliansei – izbeigt savu pastāvēšanu. Taču pieredzējušais politiķis pavisam nopietni uzskata, ka pārrunām jānotiek tieši tā,
novedot jebkuru ideju līdz absurdam. Jā, tāds tagad ir Rietumu diplomātijas līmenis. Atliek tikai just līdzi Krievijas diplomātiskajam korpusam, kas spiests strādāt ar šīs "skolas" pārstāvjiem.
Rietumu žurnālistu un analītiķu pirmā reakcija liecina, ka līdz Krievijas iniciatīvas rūpīgai izpētei un atbildei izraudzīta vienkārša taktika: mēs pilnībā noklusējam, kādas saistības uzņemamies, bet projektus dēvējam par nepamatotiem ultimātiem, lai radītu vienkāršo iedzīvotāju nepatiku. Piemēram, par Krievijas piedāvājumiem
raksta vietne Axios: "Krievijas prasības eksperti uzskata par maksimālistiskām un apšauba, vai tās butu pieeņamamas." Tālāk tiek uzskaitītas saistības, ko jāuzņemas vienīgi ASV un NATO.
Tieši tāpat līgumu projektus
traktēja Stīvens Paiders, bijušais ASV vēstnieks Ukrainā: "Maskavā izstrādātos NATO-Krievijas un ASV-Krievijas līgumu projektos ir papilnam prasību, kas Rietumiem nav pieņemami – to Kremlim vajadzētu saprast." Tādas lietas pārsvarā raksta analītiķi, ko Rietumi uzskata par galvenajiem "Krievijas speciālistiem". Iedomājieties, kik aizkaitināts būs amerikāņu lasītājs, kurš, ņemot vērā šo informāciju, secina, ka tie krievi atkal mēģina pielikt pistoli pie deniņiem, nepiedāvājot neko no savas puses.
Taču abi līgumu projekti – gan ar NATO, gan atsevišķi ar ASV – paredz savstarpējas saistības un garantijas. Skaidrs, ka aiz pārrunu kulisēm diplomāti detalizēti skaidro kolēģiem, kādus soļus spers Maskava, ja Rietumi atteiksies no tās miermīlīgajām iniciatīvām. Savukārt publiski Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Gruško
paskaidroja: "Tad arī mēs pāriesim pie atbildes draudu radīšanas režīma. Tad būs par vēlu mums jautāt, kāpēc esam pieņēmuši tādus lēmumus, kāpēc mēs tur esam dislocējuši tādas sistēmas."
Tiem Rietumu pārstāvjiem, kuri nesaprot diplomātisko valodu, atliek vien ieteikt vienkārši iedziļināties publicēto dokumentu tekstā un pievērst uzmanību tam, ka Krievija ne tikai pieprasa, lai Rietumi atteiktos no situācijas tālākas eskalācijas, kā to patlaban pūlas skaidrot ārvalstu mediji. Krievija uzņemas arī virkni saistību.
Ja nostādīsim līdzās šīm saistībām Gruško teikto, varam nonākt pie vienkārša secinājuma: ja ASV un NATO atteiksies no Krievijas miermīlīgajām iniciatīvām, Maskava saņems morālas tiesības (juridiskās tiesības tai jau ir jebkurā gadījumā) izmantot citu valstu teritoriju to pašu "atbildes draudu" radīšanai, reaģējot uz aizsardzības sistēmas jauno apdraudējumu. Vēl vairāk, ārpus valsts robežām var nonākt Krievijas raķetes un kodolieroči. Runa var būt ne tikai par Baltkrieviju, kas jau
atbalstīja to dislokāciju. Krievijas kodolieroču un raķešu infrastruktūras dislokācijas vietas var nepatīkami, pat ļoti nepatīkami, pārsteigt Vašingtonu. Ne velti ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs
vilka paralēles starp pašreizējo stāvokli un Karību krīzi.
Lūk, ko daudzie kremlenologi Rietumos nespēj apjēgt vai baidās saprast. Nez kāpēc visus potenciālos Krievijas radītos draudus (tos pašus "atbildes draudus", par ko runāja Gruško) viņi saista vienīgi ar "Krievijas iebrukumu Ukrainā". Proti paši sadomājuši "iebrukumu" un tagad paši uzskata, ka Maskavas "ultimāts" nozīmē vienīgi noteikumus neuzbrukšanai Ukrainai. Piemēram, britu galvenais kremlenologs Edvards Lūkass avīzē "The Times", aprakstot savas bailes no Krievijas iebrukuma visā Azovas jūras krastā, atzina: "Visvairāk baidos no tā, ka cīņa (iespējams, pat kaut kāda kodolieroču žvadzināšana)
beigsies ar jaunu līgumu līdzīgu Jaltas līgumam ar Staļinu 1945. gadā."
Galu galā "speciālists Krievijas jautājumos" no pētnieciskās (proti, izlūkošanas) korporācijas RAND Semjuels Čaraps "The New York Times" lapās
sūkstījās: "Diplomātija paredz kompromisu un elastību. Parasti tas nozīmē atteikšanos no publiskiem ultimātiem. Tā patiesībā nav diplomātija. Tas ir diplomātijas pretstats."
Ek, žēl gan, ka NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs neizlasīja viņa rakstu par kompromisiem pirms teikt savu liesmaino runu, kurā vairākkārt atkārtoja, ka alianse
nepieļaus nekādus kompromisus jautājumā par Ukrainas iestāšanās iespējām. Spriežot pēc Čarapa loģikas, NATO un diplomātija ir nesavietojamas lietas. Vai, iespējams, pēc amerikāņu analītiķu domām, kompromisus un elastību jārāda vienīgi Krievijai?
Patiešām, šie analītiķi noteikti nav uzmanīgi lasījuši Maskavas piedāvātos dokumentus un nav aptvēruši: ja Rietumi tos nepieņems, Maskavai būs brīvas rokas nestandarta pasākumiem, kas diezin vai aprobežosies ar Austrumu puslodi.
Var tikai iztēloties, kas sāktos Amerikā un rietumvalstu medijos, kuri pārmet Maskavai "elastības trūkumu", ja runa būtu par Krievijas kodolieroču sistēmu dislokāciju šur un tur tuvāk ASV. Tagad NATO līderi
klāsta Krievijai, ka runas par "ietekmes sfērām" XXI gadsimtā esot nepieļaujams. Bet Gruško atsauca atmiņā, kā pārrunās par PRA sistēmu ierobežošanu amerikāņi "savu vēlmju sarakstā" iekļāva punktu par to, ka Krievijai esot jāizved no Kubas mācību brigāde. "It kā tā mācību brigāde varētu desantēties kaut kur Floridā, iekarot ASV un tā tālāk,"
diplomāts pastāstīja intervijā Vladimiram Solovjovam.
Ja amerikāņi tā pārdzīvoja par krievu instruktoriem Kubā, kā tad viņi dziedās, ja parādīsies ideja dislocēt īstu Krievijas armijas bāzi kaut kur Centrālamerikā. Tad viņi atsauks atmiņā gan savas "ietekmes sfēras", gan lozungu "Amerika amerikāņiem", gan to, ka nav pieļaujama Krievijas militārās infrastruktūras parādīšanās "ASV aizpagalmā". Atgādināsim: tieši tā viņu valsts ierēdņi raksturoja Latīņameriku, kad izcēlās krīze Venecuēlā. Un viņiem piebalsoja tie paši kremlenologi,
pieprasot neielais Krieviju amerikāņu "aizpagalmā". Lūk, cik nepieņemamas ir "ietekmes sfēras" XXI gadsimtā.
Viens aspekts "Krievijas speciālistu" komentāros rada bažas – viņi neapzinās, cik kritisks brīdis ir pienācis, ka pasaule nonākusi pie bīstama sliekšņa.
Par PSRS sabrukumu sajūsmināti un zaudējuši jebkādu mēra sajūtu, viņi nespēj saprast, ka pasaule, kas balstās uz draudu un atbildes draudu atsvariem, nebūt nav tik stabila kā pasaule bet tāda faktora. Taču vēl bīstamāka ir pasaule, kurā tikai viena puse audzē draudus bez jebkādām bremzēm un pretspēka. Tāda situācija draud ar bēdīgām sekām visai cilvēcei.
Tāpēc Krievija iesaka atkāpties no šī sliekšņa un godīgi brīdina, kādu atsvaru tā veidos, ja Rietumi atteiksies no miermīlīgajām iniciatīvām. Galu galā Rietumiem ir jāapjēdz, ka labāka būs jauna Jaltas vienošanās nekā bezgalīga draudu un atbildes draudu audzēšana, kas var nest skumdinošu rezultātu.