Viedoklis

Specvienības un kiberuzbrukumi. Eiropa vēlas atmaksāt ASV par "triecienu mugurā"

© Sputnik / Алексей ВитвицкийЛоготип Евросоюза на ограждении возле здания штаб-квартиры Европейского парламента в Брюсселе
Логотип Евросоюза на ограждении возле здания штаб-квартиры Европейского парламента в Брюсселе - Sputnik Latvija, 1920, 28.11.2021
Viena armija, viens štābs un viens ienaidnieks – Eiropas Savienībā turpinās strīdi par plānu "Stratēģiskais kompass".
Runa ir par to, ka Eiropas valstis radīs pašas savu militāro bloku un mazinās atkarību no NATO un ASV. Tomēr daudzi iebilst visdažādāko iemeslu dēļ. Par jaunajām diskusijām portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs.

"Hibrīdkarš"

"Padarīt Eirpu varenu un patiesi neatkarīgu," atkal un atkal atkārto Briselē. Politiķi ir pārliecināti, ka šajā ziņā palīdzēs "Stratēģiskais kompass" – jaunā aizsardzības stratēģija laika posmam līdz 2030. gadam. Birokrātijas pārpilnajā Eiropā tā izstrādāta ļoti ātri. 2020. gada beigās Vācija ieteica "izstrādāt pasākumu kompleksu" aizsardzībai pret dažādiem draudiem. Jau pusgadu vēlāk valstīm demonstrēja melnrakstu.
ASV GKS stratēģiskais bumbvedējs B-52H Stratofortress - Sputnik Latvija, 1920, 25.11.2021
Politika
ASV izspēlē kodoluzbrukumu Krievijai
Koncepciju vēlas apstiprināt līdz 2022. gada martam. ES galvenie ierēdņi steidzina kolēģus, kā vēl nekad.
"Veiktā draudu analīze nepārprotami demonstrē: Eiropai draud briesmas. (..) Pirmkārt, aizvien ierobežojas mūsu ekonomiskās iespējas. Pirms 30 gadiem ES piederēja ceturtā daļa pasaules bagātību, pēc 20 gadiem būs vien 10%. Piedevām strauji samazinās iedzīvotāju skaits: līdz gadsimta beigām Eiropā būs tikai 5% pasaules populācijas," biedēja ES ārpolitikas un drošības komisārs Žuzeps Borels.
© Sputnik / Пресс-служба МИД РФ / Pāriet pie fotobankasEiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels preses konferencē pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Встреча главы МИД РФ С. Лаврова и верховного представителя ЕС Ж. Борреля - Sputnik Latvija, 1920, 28.11.2021
Eiropas Savienības Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels preses konferencē pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Savukārt notikumi Afganistānā atainoja, ka "amerikāņu partneri" pat paši nespēj aizsargāties. Tāpēc eiropiešiem nākas novērst gaidāmo katastrofu saviem spēkiem. Dokumentā iezīmēts "Apokalipses jātnieks" — Krievija, kas autoru ieskatā "izmanto hibrīdkara taktiku, dezinformāciju un kiberuzbrukumus". Pieminēta arī Ķīna – "ekonomiskais konkurents un sistēmiskais sāncensis".
Tāpēc ES vajadzīga kopīga stratēģija, kopīgs aizsardzības budžets un bruņotie spēki – pat kosmosā. Brisele plāno līdz 2025. gadam izveidot "vienotu universālu ātrās reaģēšanas grupējumu" – 5 tūkstošus kareivju.
"Iepriekšējie mēģinājumi izvērst ES spēkus nesa ierobežotus panākumus. Jaunā stratēģija padarīs mūsu spēkus operatīvākus un efektīvākus," nešaubās Borels. Savā runā viņš minēja piemēru: migrantu krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, ko būtu bijis iespējams ātri atrisināt, ja dokuments jau būtu pieņemts.
Празднование 18 ноября в Риге - Sputnik Latvija, 1920, 07.10.2021
Viedoklis
Apvainojusies. NATO var zaudēt vienu no spēcīgākajām militārajām lielvalstīm
Ierēdnis gan neprecizēja, kā tieši. Nav saprotams arī, kas komandēs, ar ko apbruņos kontingentu, kā saskaņot operācijas. Jautājumu ir daudz. Eirokomisārs skeptiķiem atbildēja īsi: "Pretrunas mani neuztrauc."

Gāzt jūgu

Ideju agresīvi virza uz priekšu ne tikai Brisele vien – jaunā sistēma interesē arī Berlīni un Parīzi, kas atklāti runā par "vēlmi būt neatkarīgiem" no ārējiem spēkiem.
Pārsvarā runa ir par NATO. Alianses spēki, saskaņā ar ES līgumu, veido kontinenta aizsardzības pamatus. Protams, ar ASV priekšgalā.
Amerikāņi iedzīvojušies Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Grupējums pastāvīgi auga, līdz 80. gados sasniedza 300 tūkstošus. Tagad – apmēram 60 tūkstoši.
ASV JKS zemūdene USS Florida - Sputnik Latvija, 1920, 21.09.2021
Viedoklis
"Nazis mugurā": bijušo lielvalsti apbižo gan ASV, gan Krievija
Pamata kontingents – 34 tūkstoši – dislocēts Vācijā, kur atrodas lielākā aiz ASV robežām armijas bāze "Ramštaina". Pēdējos gados vācu politiķi vairs nav labvēlīgi noskaņoti pret aizokeāna viesiem: kontingenta lielākā daļa tiek uzturēta par Berlīnes līdzekļiem. Vēl vairāk, nākas iepirkt bruņojumu no Pentagona, un arī tas daudziem nepatīk. Piemēram, tagad Bundestāgs izvēlas starp F-35 un "vietējo" Eurofighter.
CC0 / U.S. Air Force / Master Sgt. Keith Reed / Amerikāņu kara transporta lidmašīna Ramštainas aviobāzē Vācijā
Американский военный грузовой самолет на авиабазе Рамштайн в Германии - Sputnik Latvija, 1920, 28.11.2021
Amerikāņu kara transporta lidmašīna Ramštainas aviobāzē Vācijā
Piedevām vācieši vēlas pirmie izstrādāt sestās paaudzes iznīcinātājus. Sadarbībā ar francūžiem: Emanuels Makrons pastāvīgi runā par ES militāro neatkarību. Parīze uzskata, ka Vašingtona ir konkurents – gan Āfrikā, gan Tuvajos Austrumos, gan bruņojuma tirgū. Pie tam piecu gadu laikā Parīze audzējusi militāro eksportu par 72%.
Rādītājs būtu lielāks, ja ne Austrālijas pēkšņā atteikšanās no Francijas zemūdenēm. Kanbera deva priekšroku militārajai savienībai ar ASV un Lielbritāniju projekta AUKUS ietvaros. Tālāko 56 miljardus eiro vērtā līguma laušanu Parīze nosauca par "triecienu mugurā".
Pretenzijas skan arī Apenīnos, kur Pentagonam ir liekas jūras kara bāzes. Itāļu politiķu izteikumi ir piesardzīgi, toties vienkāršie iedzītovāji jau gadiem ilgi protestē pret jeņķiem, kuri krastā trako un aizvaino garāmgājējus. Piemēram, 2017. gadā Vičencā pēc vairākiem dzēruma kautiņiem amerikāņiem pat aizliedza pamest armijas daļu teritoriju.
Запуск крылатой ракеты Томагавк с американского военного корабля USS Cape St. George  - Sputnik Latvija, 1920, 19.09.2021
Viedoklis
"Trieciens mugurā". Vašingtona atsakās no NATO trešā pasaules kara labad

"Laipni lūdzam"

Šādu incidentu ziņā līdera vietu ieņem Baltija. Maijā Tapas pilsētā Igaunijā amerikāņu kareivji rupji uzmācās vietējām meitenēm. Uzliesmoja konflikts, ko izdevās atrisināt tikai pēc valdības iejaukšanās.
Tomēr balti mītiņus nerīko. Varasvīri no sirds "priecājas par amerikāņu spēku klātbūtni" un būvē bāzes. Augustā Lietuvā tika atklāta bāze "Gerkus", pie tam pēc pašmāju iniciatīvas, jo pat Pentagons apšaubīja tās nepieciešamību.
"Šāda nepieciešamība ir acīmredzama. Mēs nodrošinām visu nepieciešamo, radām visus apstākļus bruņoto spēku cīņas gatavības uzturēšanai," pie Vašingtonas vērsās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
© AP Photo / Mindaugas KulbisAmerikāņu tanki "Abrams" Pabradē, Lietuva, 2019. gada 21. oktobris
Американские танки Абрамс в городе Пабраде, Литва. 21 октября 2019 - Sputnik Latvija, 1920, 28.11.2021
Amerikāņu tanki "Abrams" Pabradē, Lietuva, 2019. gada 21. oktobris
Patlaban republikā uzturas apmēram 500 amerikāņu karavīri, 30 tanki "Abrams" un 25 bruņumašīnas "Bradley". Laiku pa laikam valsti apmeklē iespaidīgāks grupējums – mācībām.
Savukārt Polijā atrodas vesela tanku brigāde. Drīz vien Pentagons uzbūvēs pilnvērtīgu bāzi, kurp pārvietos 85 tankus, 190 kājnieku bruņumašīnas, 35 artilērijas pašgājējiekartas un četras tanku tiltu būves iekārtas. Līdz Krievijas robežai – tikai 256 kilometri.

"Jauns konflikts"

Polija un Baltijas valstis iebilst pret "Kompasu", ņemot vērā "Krievijas draudus". Citi skeptiķi izsaka ekonomiskus iebildumus. Pārsvarā kritizē ES "jaunākie locekļi" ar ierobežotām iespējām. Piemēram, Čehija, kuras pārstāvis Eiropas Parlamentā Aleksandrs Vondra uzskata – projekts ir "pārāk ambiciozs".
"No vienas puses, - saka politiķis. — Krievija un Ķīna tajā nosauktas par bīstamiem pretiniekiem. No otras puses, ES uzsktaa tās par partneriem."
© REUTERS / POOLEiropas Parlamenta sēde Strasbūrā
Заседание Европарламента в Страсбурге  - Sputnik Latvija, 1920, 28.11.2021
Eiropas Parlamenta sēde Strasbūrā
Taču Brisele pieprasa palielināt militāros izdevumus, lai arī ES septiņu gadu laikā aizsardzībai atvēlējusi 1,93 triljonus dolāru. Vairākas valstis nevēlas izdot naudu šai iecerei, kas "dublē jau esošo". Līdztekus NATO Eiropā strādā vairākas struktūras, piemēram, European Corpus, kas teorētiski var izvērst četras divīzijas. Karavīri – septiņi tūkstoši cilvēku – pirms 20 gadiem strādāja Bosnijā un Kosovā.
"Projektā ieinteresētās valstis, it īpaši Francija, panāks tā īstenošanu. Tēma ir aktuāla: NATO taču radīta citos apstākļos un citiem mērķiem, konfrontācijas struktūra tagad ir citāda: nav skaidras frontes līnijas," paskaidroja Ģeopolitikas problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sokolovs.
Taču, atzīmēja eksperts, nav saprotams, kā jaunā alianse sadzīvos ar amerikāņu spēkiem, kas "diezin vai pametīs savas bāzes". Iespējami spriedzes perēkļi pašā Eiropas Savienībā.
Генеральный секретарь НАТО Йенс Столтенберг  - Sputnik Latvija, 1920, 06.09.2021
Pasaulē
Nevajag dublēt: NATO ģenerālsekretārs kritizē ES armijas radīšanas ideju
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала