https://sputniknewslv.com/20211128/specvienibas-un-kiberuzbrukumi-eiropa-velas-atmaksat-asv-par-triecienu-mugura-19390908.html
Specvienības un kiberuzbrukumi. Eiropa vēlas atmaksāt ASV par "triecienu mugurā"
Specvienības un kiberuzbrukumi. Eiropa vēlas atmaksāt ASV par "triecienu mugurā"
Sputnik Latvija
Viena armija, viens štābs un viens ienaidnieks – Eiropas Savienībā turpinās strīdi par plānu "Stratēģiskais kompass". 28.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-28T19:06+0200
2021-11-28T19:06+0200
2021-11-28T19:06+0200
viedoklis
asv
nato
aizsardzība
pentagons
eiropas savienība
bruņotie spēki
agresija
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/0b/1a/19370184_0:27:3219:1838_1920x0_80_0_0_54beed4648ee921967aca3de7814867d.jpg
Runa ir par to, ka Eiropas valstis radīs pašas savu militāro bloku un mazinās atkarību no NATO un ASV. Tomēr daudzi iebilst visdažādāko iemeslu dēļ. Par jaunajām diskusijām portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs."Hibrīdkarš""Padarīt Eirpu varenu un patiesi neatkarīgu," atkal un atkal atkārto Briselē. Politiķi ir pārliecināti, ka šajā ziņā palīdzēs "Stratēģiskais kompass" – jaunā aizsardzības stratēģija laika posmam līdz 2030. gadam. Birokrātijas pārpilnajā Eiropā tā izstrādāta ļoti ātri. 2020. gada beigās Vācija ieteica "izstrādāt pasākumu kompleksu" aizsardzībai pret dažādiem draudiem. Jau pusgadu vēlāk valstīm demonstrēja melnrakstu.Koncepciju vēlas apstiprināt līdz 2022. gada martam. ES galvenie ierēdņi steidzina kolēģus, kā vēl nekad."Veiktā draudu analīze nepārprotami demonstrē: Eiropai draud briesmas. (..) Pirmkārt, aizvien ierobežojas mūsu ekonomiskās iespējas. Pirms 30 gadiem ES piederēja ceturtā daļa pasaules bagātību, pēc 20 gadiem būs vien 10%. Piedevām strauji samazinās iedzīvotāju skaits: līdz gadsimta beigām Eiropā būs tikai 5% pasaules populācijas," biedēja ES ārpolitikas un drošības komisārs Žuzeps Borels.Savukārt notikumi Afganistānā atainoja, ka "amerikāņu partneri" pat paši nespēj aizsargāties. Tāpēc eiropiešiem nākas novērst gaidāmo katastrofu saviem spēkiem. Dokumentā iezīmēts "Apokalipses jātnieks" — Krievija, kas autoru ieskatā "izmanto hibrīdkara taktiku, dezinformāciju un kiberuzbrukumus". Pieminēta arī Ķīna – "ekonomiskais konkurents un sistēmiskais sāncensis".Tāpēc ES vajadzīga kopīga stratēģija, kopīgs aizsardzības budžets un bruņotie spēki – pat kosmosā. Brisele plāno līdz 2025. gadam izveidot "vienotu universālu ātrās reaģēšanas grupējumu" – 5 tūkstošus kareivju."Iepriekšējie mēģinājumi izvērst ES spēkus nesa ierobežotus panākumus. Jaunā stratēģija padarīs mūsu spēkus operatīvākus un efektīvākus," nešaubās Borels. Savā runā viņš minēja piemēru: migrantu krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, ko būtu bijis iespējams ātri atrisināt, ja dokuments jau būtu pieņemts.Ierēdnis gan neprecizēja, kā tieši. Nav saprotams arī, kas komandēs, ar ko apbruņos kontingentu, kā saskaņot operācijas. Jautājumu ir daudz. Eirokomisārs skeptiķiem atbildēja īsi: "Pretrunas mani neuztrauc."Gāzt jūguIdeju agresīvi virza uz priekšu ne tikai Brisele vien – jaunā sistēma interesē arī Berlīni un Parīzi, kas atklāti runā par "vēlmi būt neatkarīgiem" no ārējiem spēkiem.Pārsvarā runa ir par NATO. Alianses spēki, saskaņā ar ES līgumu, veido kontinenta aizsardzības pamatus. Protams, ar ASV priekšgalā.Amerikāņi iedzīvojušies Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Grupējums pastāvīgi auga, līdz 80. gados sasniedza 300 tūkstošus. Tagad – apmēram 60 tūkstoši.Pamata kontingents – 34 tūkstoši – dislocēts Vācijā, kur atrodas lielākā aiz ASV robežām armijas bāze "Ramštaina". Pēdējos gados vācu politiķi vairs nav labvēlīgi noskaņoti pret aizokeāna viesiem: kontingenta lielākā daļa tiek uzturēta par Berlīnes līdzekļiem. Vēl vairāk, nākas iepirkt bruņojumu no Pentagona, un arī tas daudziem nepatīk. Piemēram, tagad Bundestāgs izvēlas starp F-35 un "vietējo" Eurofighter.Piedevām vācieši vēlas pirmie izstrādāt sestās paaudzes iznīcinātājus. Sadarbībā ar francūžiem: Emanuels Makrons pastāvīgi runā par ES militāro neatkarību. Parīze uzskata, ka Vašingtona ir konkurents – gan Āfrikā, gan Tuvajos Austrumos, gan bruņojuma tirgū. Pie tam piecu gadu laikā Parīze audzējusi militāro eksportu par 72%.Rādītājs būtu lielāks, ja ne Austrālijas pēkšņā atteikšanās no Francijas zemūdenēm. Kanbera deva priekšroku militārajai savienībai ar ASV un Lielbritāniju projekta AUKUS ietvaros. Tālāko 56 miljardus eiro vērtā līguma laušanu Parīze nosauca par "triecienu mugurā".Pretenzijas skan arī Apenīnos, kur Pentagonam ir liekas jūras kara bāzes. Itāļu politiķu izteikumi ir piesardzīgi, toties vienkāršie iedzītovāji jau gadiem ilgi protestē pret jeņķiem, kuri krastā trako un aizvaino garāmgājējus. Piemēram, 2017. gadā Vičencā pēc vairākiem dzēruma kautiņiem amerikāņiem pat aizliedza pamest armijas daļu teritoriju."Laipni lūdzam"Šādu incidentu ziņā līdera vietu ieņem Baltija. Maijā Tapas pilsētā Igaunijā amerikāņu kareivji rupji uzmācās vietējām meitenēm. Uzliesmoja konflikts, ko izdevās atrisināt tikai pēc valdības iejaukšanās.Tomēr balti mītiņus nerīko. Varasvīri no sirds "priecājas par amerikāņu spēku klātbūtni" un būvē bāzes. Augustā Lietuvā tika atklāta bāze "Gerkus", pie tam pēc pašmāju iniciatīvas, jo pat Pentagons apšaubīja tās nepieciešamību."Šāda nepieciešamība ir acīmredzama. Mēs nodrošinām visu nepieciešamo, radām visus apstākļus bruņoto spēku cīņas gatavības uzturēšanai," pie Vašingtonas vērsās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.Patlaban republikā uzturas apmēram 500 amerikāņu karavīri, 30 tanki "Abrams" un 25 bruņumašīnas "Bradley". Laiku pa laikam valsti apmeklē iespaidīgāks grupējums – mācībām.Savukārt Polijā atrodas vesela tanku brigāde. Drīz vien Pentagons uzbūvēs pilnvērtīgu bāzi, kurp pārvietos 85 tankus, 190 kājnieku bruņumašīnas, 35 artilērijas pašgājējiekartas un četras tanku tiltu būves iekārtas. Līdz Krievijas robežai – tikai 256 kilometri."Jauns konflikts"Polija un Baltijas valstis iebilst pret "Kompasu", ņemot vērā "Krievijas draudus". Citi skeptiķi izsaka ekonomiskus iebildumus. Pārsvarā kritizē ES "jaunākie locekļi" ar ierobežotām iespējām. Piemēram, Čehija, kuras pārstāvis Eiropas Parlamentā Aleksandrs Vondra uzskata – projekts ir "pārāk ambiciozs"."No vienas puses, - saka politiķis. — Krievija un Ķīna tajā nosauktas par bīstamiem pretiniekiem. No otras puses, ES uzsktaa tās par partneriem."Taču Brisele pieprasa palielināt militāros izdevumus, lai arī ES septiņu gadu laikā aizsardzībai atvēlējusi 1,93 triljonus dolāru. Vairākas valstis nevēlas izdot naudu šai iecerei, kas "dublē jau esošo". Līdztekus NATO Eiropā strādā vairākas struktūras, piemēram, European Corpus, kas teorētiski var izvērst četras divīzijas. Karavīri – septiņi tūkstoši cilvēku – pirms 20 gadiem strādāja Bosnijā un Kosovā."Projektā ieinteresētās valstis, it īpaši Francija, panāks tā īstenošanu. Tēma ir aktuāla: NATO taču radīta citos apstākļos un citiem mērķiem, konfrontācijas struktūra tagad ir citāda: nav skaidras frontes līnijas," paskaidroja Ģeopolitikas problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sokolovs.Taču, atzīmēja eksperts, nav saprotams, kā jaunā alianse sadzīvos ar amerikāņu spēkiem, kas "diezin vai pametīs savas bāzes". Iespējami spriedzes perēkļi pašā Eiropas Savienībā.
https://sputniknewslv.com/20211125/asv-izspele-kodoluzbrukumu-krievijai-19348407.html
https://sputniknewslv.com/20211007/apvainojusies-nato-var-zaudet-vienu-no-specigakajam-militarajam-lielvalstim-18710332.html
https://sputniknewslv.com/20210921/nazis-mugura-bijuso-lielvalsti-apbizo-gan-asv-gan-krievija-18498803.html
https://sputniknewslv.com/20210919/trieciens-mugura-vasingtona-atsakas-no-nato-tresa-pasaules-kara-labad-18475916.html
https://sputniknewslv.com/20210906/nevajag-dublet-nato-generalsekretars-kritize-es-armijas-radisanas-ideju-18305704.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
asv, nato, aizsardzība, pentagons, eiropas savienība, bruņotie spēki, agresija, ģeopolitika
asv, nato, aizsardzība, pentagons, eiropas savienība, bruņotie spēki, agresija, ģeopolitika
Specvienības un kiberuzbrukumi. Eiropa vēlas atmaksāt ASV par "triecienu mugurā"
Viena armija, viens štābs un viens ienaidnieks – Eiropas Savienībā turpinās strīdi par plānu "Stratēģiskais kompass".
Runa ir par to, ka Eiropas valstis radīs pašas savu militāro bloku un mazinās atkarību no NATO un ASV. Tomēr daudzi iebilst visdažādāko iemeslu dēļ. Par jaunajām diskusijām portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs. "Padarīt Eirpu varenu un patiesi neatkarīgu," atkal un atkal atkārto Briselē. Politiķi ir pārliecināti, ka šajā ziņā palīdzēs "Stratēģiskais kompass" – jaunā aizsardzības stratēģija laika posmam līdz 2030. gadam. Birokrātijas pārpilnajā Eiropā tā izstrādāta ļoti ātri. 2020. gada beigās Vācija ieteica "izstrādāt pasākumu kompleksu" aizsardzībai pret dažādiem draudiem. Jau pusgadu vēlāk valstīm demonstrēja melnrakstu.
Koncepciju vēlas apstiprināt līdz 2022. gada martam. ES galvenie ierēdņi steidzina kolēģus, kā vēl nekad.
"Veiktā draudu analīze nepārprotami demonstrē: Eiropai draud briesmas. (..) Pirmkārt, aizvien ierobežojas mūsu ekonomiskās iespējas. Pirms 30 gadiem ES piederēja ceturtā daļa pasaules bagātību, pēc 20 gadiem būs vien 10%. Piedevām strauji samazinās iedzīvotāju skaits: līdz gadsimta beigām Eiropā būs tikai 5% pasaules populācijas,"
biedēja ES ārpolitikas un drošības komisārs Žuzeps Borels.
Savukārt notikumi Afganistānā atainoja, ka "amerikāņu partneri" pat paši nespēj aizsargāties. Tāpēc eiropiešiem nākas novērst gaidāmo katastrofu saviem spēkiem.
Dokumentā iezīmēts "Apokalipses jātnieks" — Krievija, kas autoru ieskatā "izmanto hibrīdkara taktiku, dezinformāciju un kiberuzbrukumus". Pieminēta arī Ķīna – "ekonomiskais konkurents un sistēmiskais sāncensis".
Tāpēc ES vajadzīga kopīga stratēģija, kopīgs aizsardzības budžets un bruņotie spēki – pat kosmosā. Brisele plāno līdz 2025. gadam izveidot "vienotu universālu ātrās reaģēšanas grupējumu" – 5 tūkstošus kareivju.
"Iepriekšējie mēģinājumi izvērst ES spēkus nesa ierobežotus panākumus. Jaunā stratēģija padarīs mūsu spēkus operatīvākus un efektīvākus," nešaubās Borels. Savā runā viņš minēja piemēru: migrantu krīzi uz Polijas un Baltkrievijas robežas, ko būtu bijis iespējams ātri atrisināt, ja dokuments jau būtu pieņemts.
Ierēdnis gan neprecizēja, kā tieši. Nav saprotams arī, kas komandēs, ar ko apbruņos kontingentu, kā saskaņot operācijas. Jautājumu ir daudz. Eirokomisārs skeptiķiem atbildēja īsi: "Pretrunas mani neuztrauc."
Ideju agresīvi virza uz priekšu ne tikai Brisele vien – jaunā sistēma interesē arī Berlīni un Parīzi, kas atklāti runā par "vēlmi būt neatkarīgiem" no ārējiem spēkiem.
Pārsvarā runa ir par NATO. Alianses spēki, saskaņā ar ES līgumu, veido kontinenta aizsardzības pamatus. Protams, ar ASV priekšgalā.
Amerikāņi iedzīvojušies Eiropā kopš Otrā pasaules kara beigām. Grupējums pastāvīgi auga, līdz 80. gados sasniedza 300 tūkstošus. Tagad – apmēram 60 tūkstoši.
21 Septembris 2021, 11:32
Pamata kontingents – 34 tūkstoši – dislocēts Vācijā, kur atrodas lielākā aiz ASV robežām armijas bāze "Ramštaina". Pēdējos gados vācu politiķi vairs nav labvēlīgi noskaņoti pret aizokeāna viesiem: kontingenta lielākā daļa tiek uzturēta par Berlīnes līdzekļiem. Vēl vairāk, nākas iepirkt bruņojumu no Pentagona, un arī tas daudziem nepatīk. Piemēram, tagad Bundestāgs izvēlas starp F-35 un "vietējo" Eurofighter.
Piedevām vācieši vēlas pirmie izstrādāt sestās paaudzes iznīcinātājus. Sadarbībā ar francūžiem: Emanuels Makrons pastāvīgi runā par ES militāro neatkarību. Parīze uzskata, ka Vašingtona ir konkurents – gan Āfrikā, gan Tuvajos Austrumos, gan bruņojuma tirgū. Pie tam piecu gadu laikā Parīze audzējusi militāro eksportu par 72%.
Rādītājs būtu lielāks, ja ne Austrālijas pēkšņā atteikšanās no Francijas zemūdenēm. Kanbera deva priekšroku militārajai savienībai ar ASV un Lielbritāniju projekta AUKUS ietvaros. Tālāko 56 miljardus eiro vērtā līguma laušanu Parīze nosauca par "triecienu mugurā".
Pretenzijas skan arī Apenīnos, kur Pentagonam ir liekas jūras kara bāzes. Itāļu politiķu izteikumi ir piesardzīgi, toties vienkāršie iedzītovāji jau gadiem ilgi protestē pret jeņķiem, kuri krastā trako un aizvaino garāmgājējus. Piemēram, 2017. gadā Vičencā pēc vairākiem dzēruma kautiņiem amerikāņiem pat aizliedza pamest armijas daļu teritoriju.
19 Septembris 2021, 09:03
Šādu incidentu ziņā līdera vietu ieņem Baltija. Maijā Tapas pilsētā Igaunijā amerikāņu kareivji rupji uzmācās vietējām meitenēm. Uzliesmoja konflikts, ko izdevās atrisināt tikai pēc valdības iejaukšanās.
Tomēr balti mītiņus nerīko. Varasvīri no sirds "priecājas par amerikāņu spēku klātbūtni" un būvē bāzes. Augustā Lietuvā tika atklāta bāze "Gerkus", pie tam pēc pašmāju iniciatīvas, jo pat Pentagons apšaubīja tās nepieciešamību.
"Šāda nepieciešamība ir acīmredzama. Mēs nodrošinām visu nepieciešamo, radām visus apstākļus bruņoto spēku cīņas gatavības uzturēšanai," pie Vašingtonas vērsās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.
Patlaban republikā uzturas apmēram 500 amerikāņu karavīri, 30 tanki "Abrams" un 25 bruņumašīnas "Bradley". Laiku pa laikam valsti apmeklē iespaidīgāks grupējums – mācībām.
Savukārt Polijā atrodas vesela tanku brigāde. Drīz vien Pentagons uzbūvēs pilnvērtīgu bāzi, kurp pārvietos 85 tankus, 190 kājnieku bruņumašīnas, 35 artilērijas pašgājējiekartas un četras tanku tiltu būves iekārtas. Līdz Krievijas robežai – tikai 256 kilometri.
Polija un Baltijas valstis iebilst pret "Kompasu", ņemot vērā "Krievijas draudus". Citi skeptiķi izsaka ekonomiskus iebildumus. Pārsvarā kritizē ES "jaunākie locekļi" ar ierobežotām iespējām. Piemēram, Čehija, kuras pārstāvis Eiropas Parlamentā Aleksandrs Vondra uzskata – projekts ir "pārāk ambiciozs".
"No vienas puses, -
saka politiķis. — Krievija un Ķīna tajā nosauktas par bīstamiem pretiniekiem. No otras puses, ES uzsktaa tās par partneriem."
Taču Brisele pieprasa palielināt militāros izdevumus, lai arī ES septiņu gadu laikā aizsardzībai atvēlējusi 1,93 triljonus dolāru. Vairākas valstis nevēlas izdot naudu šai iecerei, kas "dublē jau esošo". Līdztekus NATO Eiropā strādā vairākas struktūras, piemēram, European Corpus, kas teorētiski var izvērst četras divīzijas. Karavīri – septiņi tūkstoši cilvēku – pirms 20 gadiem strādāja Bosnijā un Kosovā.
"Projektā ieinteresētās valstis, it īpaši Francija, panāks tā īstenošanu. Tēma ir aktuāla: NATO taču radīta citos apstākļos un citiem mērķiem, konfrontācijas struktūra tagad ir citāda: nav skaidras frontes līnijas," paskaidroja Ģeopolitikas problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sokolovs.
Taču, atzīmēja eksperts, nav saprotams, kā jaunā alianse sadzīvos ar amerikāņu spēkiem, kas "diezin vai pametīs savas bāzes". Iespējami spriedzes perēkļi pašā Eiropas Savienībā.
