Viedoklis

Apvainojusies. NATO var zaudēt vienu no spēcīgākajām militārajām lielvalstīm

© Sputnik / Sergey MelkonovПразднование 18 ноября в Риге
Празднование 18 ноября в Риге - Sputnik Latvija, 1920, 07.10.2021
Pēc vētrainas attiecību skaidrošanas ar Vašingtonu Parīze pārdomā izstāšanos no NATO. Situāciju mazliet laboja Džo Baidena zvans.
Tomēr Emanuels Makrons vēlas kļūt par ES līderi pēc Angelas Merkeles, tāpēc aktīvi runā par stratēģisko patstāvību. Franči ir cieši apņēmušies piespiest partnerus cienīt valsts intereses, taču tagad kaitēt var citi sabiedrotie – nu jau pašā Eiropā, portālā RIA Novostistāsta Ksenija Meļņikova.

Laiks atvadīties

Francijai vajadzētu "beigt lolot ilūzijas" un izstāties no NATO. Vienlaikus – pārtraukt Ziemeļatlantijas alianases "mūsdienīgās pieredzes" centra izveidi kosmiskās drošības jomā, ko Vašingtona vēlas radīt Tulūzā. Šādu pārliecību pauda Nacionālās sapulces deputāts, kreisās "Nepakļautās Francijas" vadītājs Žans Luks Melanšons. Viņu atbalsta "Nacionālās apvienības" līdere Marina Lepēna. Politiskos sāncenčus apvienojusi nepatika pret Ameriku.
Запуск крылатой ракеты Томагавк с американского военного корабля USS Cape St. George  - Sputnik Latvija, 1920, 19.09.2021
Viedoklis
"Trieciens mugurā". Vašingtona atsakās no NATO trešā pasaules kara labad
Skarbie izteikumi ir saprotami: diplomātiskais skandāls Francijas un ASV attiecībās turpinās. Francija bija nepatīkami pārsteigta, kad Austrālija lauza liela apjoma līgumu par 12 zemūdeņu būvi ar Francijas kompāniju "Naval Group" un deva priekšroku amerikāņu atomzemūdenēm. Vēl vairāk, Austrālija, ASV un Lielbritānija paziņoja, ka nodibināta jauna savienība AUKUS aizsardzības un drošības jomā. Franciju tajā ne tikai neuzaicināja – pat nebrīdināja. Vienlaikus Parīze uzskatīja, ka ir svarīgs spēles dalībnieks Klusā okeāna reģionā – līdzvērtīga Vašingtonai.
56 miljardus eiro vērtā līguma laušana kļuva par smagu triecienu Francijai. Valstī ir parliecināti: "nazis mugurā" un "pļauka"no ASV liek apšaubīt Parīzes sakarus ar anglosakšu sabiedrotajiem un "novedīs pie smagām sekām".
Francija atsaukusi vēstniekus no Austrālijas un ASV. Aizsardzības ministrs Floranss Pārlijs paziņoja, ka jau sen neuzskata Vašingtonu par uzticamu partneri. Emanuels Makrons atcēla kopā ar amerikāņiem organizēto Česapīkas cīņas 240. gadadienas svinības un atteicās piedalīties demokrātiju forumā, ko ASV rīko devembrī. Makrons neslēpj: notiekošo viņš uzskata par personisku aizvainojumu, tāpēc vēlas apspriesties jautājumā, vai tālākai dalībai NATO ir jēga.
Рукопожатие на фоне государственных флагов России и Франции - Sputnik Latvija, 1920, 25.09.2021
Viedoklis
Francija + Krievija = galvassāpes Baltijai?
Francijas vēsturē līdzīgs piemērs jau bija. 1966. gadā Šarls de Golls, pieprasot no amerikāņiem cienīt Franciju, izveda valsti no alianses militārajām struktūrām un saglabāja dalību tikai politiskajās institūcijās. Francija atjaunoja dalību NATO pilnā apjomā tikai 2009. gadā Nikolā Sarkozī prezidentūras laikā. Starp citu, toreiz iebilda sociālisti: viņi nosūtīja uz Nacionālo sapulci pārstāvjus un brīdināja, ka dalība NATO "vedīs pie atkarības no Savienotajām Valstīm".

Vienotā frontē pret ASV

Eiropas Savienība skandālā nostājusies Francijas pusē. Briselē skaidri lika saprast: sakaru saraušana ar Parīzi radīs grūtības visam blokam. Baidena centieni salīgt mieru ar sabiedrotajiem bijuši velti.
Tomēr izrādījās, ka pēc stāsta par zemūdenēm Donalds Tramps eiropiešu acīs bija pat pieņemamāks sarunbiedrs, - viņš vismaz neslēpa savus nodomus. Tagad EP priekšsēdētājs Šarls Mišels konstatēja, ka ASV nav pietiekami uzticams partneris, vajag mazāk uz to paļauties un stiprināt savu potenciālu.
Американские военные готовят танки Абрамс к разгрузке на железнодорожной станции в Литве - Sputnik Latvija, 1920, 24.09.2021
Pasaulē
NATO pārvērtēs alianses stratēģisko koncepciju
Brisele jau sen sapņo par suverēniem bruņotajiem spēkiem, tikai tālāk pat plāniem darbs nerit: Polija, Lielbritānija un Baltijas valstis parasti iebilst. Arī ASV saprotamu iemeslu dēļ ideju neatbalsta – tas vājinātu amerikāņu ietekmi Eiropā.
Taču tagad, iespējams, ir īstais brīdis spert soli uz priekšu, ir pārliecināta britu avīze "The Telegraph", bet Makrons – labākais kandidāts līdera lomai. Angelas Merkeles aiziešana no Vācijas kanclera posteņa paver izredzes Francijas prezidentam kļūt par pirmo numuru apvienotajā Eiropā, tātad arī virzīt uz priekšu militārās integrācijas ideju.
No 1. janvāra Francija ieņems ES priekšsēdētāja vietu. Nākamgad notiks aizsardzības samits, kurā plānots pieņemt lēmumu par ātrās reaģēšanas spēkiem.

Priekšvēlēšanu gatavošanās

Vienlaikus Francijā jau sākusies prezidenta vēlēšanu kampaņa. Vēlēšanas notiks pēc septiņiem mēnešiem. Pagaidām par iespējamiem kandidātiem uzskata Makronu, Melanšonu un Lepēnu, kā arī žurnālistu un politologu Ēriku Zemuru. Viņš jau piedalījies teledebatēs, taču pagaidām nav apstiprinājis apņemšanos iesaistīties sacensībās.
Президент Франции Эммануэль Макрон - Sputnik Latvija, 1920, 23.09.2021
Viedoklis
Kodolvalsti vada "dārgas eskorta meitenes": ko tas nozīmē?
"Makrona tagadējie soļi ārpolitikā nav vairojuši viņa popularitāti. Tomēr pagaidām viņš ieņem līdera vietu sabiedriskās domas aptaujās. Valstī ir liels skaits iekšējo problēmu: virkne reformu nav īstenotas. Tāpēc prezidents pacentīsies maksimāli izspēlēt ārējos trumpjus," paskaidroja KZA Eiropas institūta vadošais zinātniskais līdzstrādnieks Sergejs Fjodorovs.
Viņam piekrita Krievijas Starptautisko lietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs: "Iekšlietās gandrīz nekas neizdodas. Gribas kompensēt šīs problēmas ar panākumiem ārpolitikā, lielvalsts statuss nav tukša skaņa franču vēlētājam."
Tagad apstākļi ir labvēlīgi Parīzei. "Pēc Lielbritānijas izstāšanās Francija ir Eiropas Savienības vienīgā kodollielvalsts un vienīgā ANO Drošības Padomes locekle no ES valstīm. Tas vairo franču ambīcijas. Ne velti Makrons nejauši pazinoja, ka noteiktos apstākļos var parūpēties par ES partneru drošību ar Francijas kodolarsenālu," paskaidroja eksperts.
Tomēr Kortunovs ir pārliecināts: neskatoties uz spriedzi attiecībās, 50 gadus senā situācija neatkārtosies, un Francija no NATO neizstāsies. Parīzē jau ieradies ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, bet uz Vašingtonu devies Francijas vēstnieks Filips Etjēns. Tagad republika gaida kompensācijas par ciestajiem zaudējumiem, arī par morālajiem.
ASV JKS zemūdene USS Florida - Sputnik Latvija, 1920, 21.09.2021
Viedoklis
"Nazis mugurā": bijušo lielvalsti apbižo gan ASV, gan Krievija
Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала