https://sputniknewslv.com/20210919/trieciens-mugura-vasingtona-atsakas-no-nato-tresa-pasaules-kara-labad-18475916.html
"Trieciens mugurā". Vašingtona atsakās no NATO trešā pasaules kara labad
"Trieciens mugurā". Vašingtona atsakās no NATO trešā pasaules kara labad
Sputnik Latvija
Pasaules raibo militāri politisko karti papildinājis vēl viens bloks. ASV un Lielbritānija vienojušās pārvērst Austrālijas armiju par vērā ņemamu spēku Klusā... 19.09.2021, Sputnik Latvija
2021-09-19T09:03+0300
2021-09-19T09:03+0300
2021-09-19T09:03+0300
viedoklis
pasaule
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/09/11/18459533_0:0:2101:1182_1920x0_80_0_0_527bf55c00c591510355957099945863.jpg
Zaļajā kontinentā pirmo reizi parādīsies kodolflote – sabiedrotie nodos Kanberai gan tehnoloģijas, gan kodolizejvielas. Ziņa nopietni satraukusi citus NATO locekļus. Par iespējamām sekām portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs.Ienaidnieks – zemtekstāParasti informatīvajā laukā klusā Austrālija negaidot sacēlusi troksni. Valsts vadītājs Skots Morisons pēc tikšanās ar ASV un Lielbritānijas līderiem pastāstīja par vērienīgu militāro projektu – AUKUS.Aiz šīs abreviatūras slēpjas desmitiem līgumu par miljardiem dolāru, ko Kanbera investēs flotē. Piemēram, Hobart klases eskadras kuģus apbruņos ar pretkuģu raķetēm LRASM, kas var likvidēt mērķus līdz 900 kilometru attālumā. Liela darbības rādiusa precīzo bruņojumu saņems arī klāja iznīcinātāji EA-18G, F-18 un F-35, kuru skaitu, starp citu, papildinās.Austrāliešu rīcībā parādīsies arī slavenās "Tomahawk", ar tām apbruņos kuģus, lidmašīnas un jaunās zemūdenes. Turklāt atomzemūdenes – pirmās astoņas stāsies ierindā līdz 2036. gadam.Vienošanās par zemūdenēm kļuvusi par projekta AUKUS kodolu. Amerikāņi nodos Austrālijai visas to būvei nepieciešamās tehnoloģijas un bagātinātu urānu. Iepriekš šādu informāciju Vašingtona nodeva vienīgi Londonai.Kamēr kuģubūvētavās (protams, arī tās modernizēs) montēs zemūdenes, kontinenta līčos "iekārtosies" amerikāņu atomzemūdenes. Par to, kam vajadzīgas tādas pūles, vienošanās neko nestāsta. Tomēr tas jau ir skaidrs – netālu ir Ķīna. Gaidāms, ka ar ASV un Lielbritānijas atbalstu Austrālija pārņems kontroli visā Okeānijā.Pekina jau stingi informējusi par savu viedokli – Ķīnas ĀM pārstāvis Čžao Liczjans paziņoja, ka trīs valstu sadarbība atomzemūdeņu jomā "nopietni grauj mieru un stabilitāti reģionā, paātrina bruņošanās sacensības", kā arī kaitē starptautiskajiem centieniem nepieļaut kodolieroču izplatību.Izejas navZiņas satraukušas pat Kanberas sabiedrotos. Austrālija viena no pirmajām 60. gadu beigās parakstīja un ratificēja Līgumu par kodolieroču neizplatību. Runas par to, kas atkal un atkal sākās militārajās aprindās, valdība konsekventi noklusināja.Pēdējās diskusijas sākās pirms trim gadiem: eksperti ieteica atkāpties no principiem "augošo Ķīnas draudu" dēļ. Tomēr arī tad premjers nepārprotami izskaidroja valdības viedokli. Drīz vien ministru kabinets apstiprināja desmit gadus ilgu armijas pārapbruņošanas plānu 270 miljardu Austrālijas dolāru vērtībā. Arī tajā nav ne vārda par "nemiermīlīgo" atomu. Tagad Skots Morisons ir spiests attaisnoties."Atļaujiet paskaidrot: Austrālija necenšas saņemt kodolieročus vai radīt civilo kodolpotenciālu, - viņš apgalvoja žurnālistiem. – Mēs turpināsim pildīt visas savas saistības neizplatīšanas jautājumā."Daudzi tam nenoticēja. Jaunzēlandes valdības vadītāja Džasinda Arderna brīdināja kaimiņus par to, ka neielaidīs kodolzemūdenes savos teritoriālajos ūdeņos, un iedzēla Kanberai: sak, viņas valsts "pieturēsies pie uzvedības noteikumiem" Klusā okeāna reģionā.AUKUS patiešām maina spēku līdzsvaru. Vašingtona iedzen Austrāliju bīstamā konfrontācijā ar Ķīnas varenajiem bruņotajiem spēkiem, uzskata militārais eksperts Viktors Murahovskis."ASV ievilks Kanberu Ķīnai naidīgā koalīcijā bez iespējas izstāties, - viņš uzskata. – Perspektīvā tas radīs nopietnus militāros draudus Austrālijai."Vēl vairāk, vienošanās grauj trauslo spēku līdzsvaru reģionā, un tas, neapšaubāmi, satrauc arī citus spēles dalībniekus."Skaidrs taču: ja Krievija, Ķīna, Indija un NATO sāks sadursmi, tas būs karš līdz savstarpējai iznīcibai," arzīmēja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sokolovs.Sašķeltā savienībaPie tam, pēc Sokolova domām, ciest var arī sabiedrotie NATO, un aliansē pēdējā laikā arī nevalda īsta vienprātība. Noslēdzot vienošanos ar amerikāņiem, Austrālija nopietni aizvainojusi partnerus Francijā.2016. gadā Kanbera un Parīze parakstīja līgumu par 12 konvencionālo zemūdeņu būvi 66 miljardu dolāru vērtībā. Taču tagad Francija spiesta to lauzt. Elizejas pils ar izteicieniem nekautrējās."Tas patiešām ir trieciens mugurā. Mēs izveidojām uzticības pilnas attiecības ar Austrāliju. Uzticība ir vājināta. Un šodien es esmu dusmīgs," pazinoja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.Valsts aizsardzības ministrs Floranss Pārlijs atklāti nosauca vainīgo: ASV, kuras izturēšanās ne tikai atgrūž no Francijas sabiedrotos, bet arī parāda "saskaņotības trūkumu" aliansē.Pārlija ieskatā, tas draud ar lielām problēmām, ņemot vērā "bezprecedenta izaicinājumus" Indijas un Klusā okeāna reģionā.
https://sputniknewslv.com/20210702/trakak-neka-nato-asv-veido-specigu-militaro-bloku-uz-austrumiem-no-krievijas-17432345.html
https://sputniknewslv.com/20210427/Jasarupe-zarki-ASV-verte-liela-kara-cenu-15582216.html
https://sputniknewslv.com/20201020/ASV-jau-izspele-uzbrukumus-Kinai-14537062.html
https://sputniknewslv.com/20201113/Vacija-suta-karavirus-demonstret-speku-Kinai-14662173.html
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
pasaule
"Trieciens mugurā". Vašingtona atsakās no NATO trešā pasaules kara labad
Pasaules raibo militāri politisko karti papildinājis vēl viens bloks. ASV un Lielbritānija vienojušās pārvērst Austrālijas armiju par vērā ņemamu spēku Klusā okeāna reģionā.
Zaļajā kontinentā pirmo reizi parādīsies kodolflote – sabiedrotie nodos Kanberai gan tehnoloģijas, gan kodolizejvielas. Ziņa nopietni satraukusi citus NATO locekļus. Par iespējamām sekām portālā RIA Novosti stāsta Antons Skripunovs. Parasti informatīvajā laukā klusā Austrālija negaidot sacēlusi troksni. Valsts vadītājs Skots Morisons pēc tikšanās ar ASV un Lielbritānijas līderiem pastāstīja par vērienīgu militāro projektu – AUKUS.
Aiz šīs abreviatūras slēpjas desmitiem līgumu par miljardiem dolāru, ko Kanbera investēs flotē. Piemēram, Hobart klases eskadras kuģus apbruņos ar pretkuģu raķetēm LRASM, kas var likvidēt mērķus līdz 900 kilometru attālumā. Liela darbības rādiusa precīzo bruņojumu saņems arī klāja iznīcinātāji EA-18G, F-18 un F-35, kuru skaitu, starp citu, papildinās.
Austrāliešu rīcībā parādīsies arī slavenās "Tomahawk", ar tām apbruņos kuģus, lidmašīnas un jaunās zemūdenes. Turklāt atomzemūdenes – pirmās astoņas stāsies ierindā līdz 2036. gadam.
Vienošanās par zemūdenēm kļuvusi par projekta AUKUS kodolu. Amerikāņi nodos Austrālijai visas to būvei nepieciešamās tehnoloģijas un bagātinātu urānu. Iepriekš šādu informāciju Vašingtona nodeva vienīgi Londonai.
Kamēr kuģubūvētavās (protams, arī tās modernizēs) montēs zemūdenes, kontinenta līčos "iekārtosies" amerikāņu atomzemūdenes. Par to, kam vajadzīgas tādas pūles, vienošanās neko nestāsta. Tomēr tas jau ir skaidrs – netālu ir Ķīna. Gaidāms, ka ar ASV un Lielbritānijas atbalstu Austrālija pārņems kontroli visā Okeānijā.
Pekina jau stingi informējusi par savu viedokli – Ķīnas ĀM pārstāvis Čžao Liczjans paziņoja, ka trīs valstu sadarbība atomzemūdeņu jomā "nopietni grauj mieru un stabilitāti reģionā, paātrina bruņošanās sacensības", kā arī kaitē starptautiskajiem centieniem nepieļaut kodolieroču izplatību.
Ziņas satraukušas pat Kanberas sabiedrotos. Austrālija viena no pirmajām 60. gadu beigās parakstīja un ratificēja Līgumu par kodolieroču neizplatību. Runas par to, kas atkal un atkal sākās militārajās aprindās, valdība konsekventi noklusināja.
Pēdējās diskusijas sākās pirms trim gadiem: eksperti ieteica atkāpties no principiem "augošo Ķīnas draudu" dēļ. Tomēr arī tad premjers nepārprotami izskaidroja valdības viedokli. Drīz vien ministru kabinets apstiprināja desmit gadus ilgu armijas pārapbruņošanas plānu 270 miljardu Austrālijas dolāru vērtībā. Arī tajā nav ne vārda par "nemiermīlīgo" atomu. Tagad Skots Morisons ir spiests attaisnoties.
"Atļaujiet paskaidrot: Austrālija necenšas saņemt kodolieročus vai radīt civilo kodolpotenciālu, - viņš apgalvoja žurnālistiem. – Mēs turpināsim pildīt visas savas saistības neizplatīšanas jautājumā."
Daudzi tam nenoticēja. Jaunzēlandes valdības vadītāja Džasinda Arderna brīdināja kaimiņus par to, ka neielaidīs kodolzemūdenes savos teritoriālajos ūdeņos, un iedzēla Kanberai: sak, viņas valsts "pieturēsies pie uzvedības noteikumiem" Klusā okeāna reģionā.
AUKUS patiešām maina spēku līdzsvaru. Vašingtona iedzen Austrāliju bīstamā konfrontācijā ar Ķīnas varenajiem bruņotajiem spēkiem, uzskata militārais eksperts Viktors Murahovskis.
"ASV ievilks Kanberu Ķīnai naidīgā koalīcijā bez iespējas izstāties, - viņš uzskata. – Perspektīvā tas radīs nopietnus militāros draudus Austrālijai."
Vēl vairāk, vienošanās grauj trauslo spēku līdzsvaru reģionā, un tas, neapšaubāmi, satrauc arī citus spēles dalībniekus.
"Skaidrs taču: ja Krievija, Ķīna, Indija un NATO sāks sadursmi, tas būs karš līdz savstarpējai iznīcibai," arzīmēja Ģeopolitisko problēmu akadēmijas viceprezidents Konstantins Sokolovs.
Pie tam, pēc Sokolova domām, ciest var arī sabiedrotie NATO, un aliansē pēdējā laikā arī nevalda īsta vienprātība. Noslēdzot vienošanos ar amerikāņiem, Austrālija nopietni aizvainojusi partnerus Francijā.
2016. gadā Kanbera un Parīze parakstīja līgumu par 12 konvencionālo zemūdeņu būvi 66 miljardu dolāru vērtībā. Taču tagad Francija spiesta to lauzt. Elizejas pils ar izteicieniem nekautrējās.
"Tas patiešām ir trieciens mugurā. Mēs izveidojām uzticības pilnas attiecības ar Austrāliju. Uzticība ir vājināta. Un šodien es esmu dusmīgs," pazinoja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns.
Valsts aizsardzības ministrs Floranss Pārlijs atklāti nosauca vainīgo: ASV, kuras izturēšanās ne tikai atgrūž no Francijas sabiedrotos, bet arī parāda "saskaņotības trūkumu" aliansē.
Pārlija ieskatā, tas draud ar lielām problēmām, ņemot vērā "bezprecedenta izaicinājumus" Indijas un Klusā okeāna reģionā.
