https://sputniknewslv.com/20211123/kad-nomirs-anti-krievijas-projekts-maskava-apsprieda-georga-lentisu-aizliegumu-latvija-19315322.html
Kad nomirs "anti-Krievijas" projekts: Maskavā apsprieda Georga lentīšu aizliegumu Latvijā
Kad nomirs "anti-Krievijas" projekts: Maskavā apsprieda Georga lentīšu aizliegumu Latvijā
Sputnik Latvija
Aizliegums nēsāt Georga lentīti publiskos pasākumos Latvijā maitā vien Rīgas reputāciju, bet nekādi nepadara sliktāku lentīti pie veterāna atloka, konstatēja... 23.11.2021, Sputnik Latvija
2021-11-23T11:10+0200
2021-11-23T11:10+0200
2021-11-24T21:23+0200
latvijā
baltijā
krievija
latvija
georga lentīte
https://img.sputniknewslv.com/img/1391/92/13919267_0:72:2049:1224_1920x0_80_0_0_fbdd6088f5fd2bf4fbded9856818443c.jpg
RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Latvijas varasiestāžu lēmums aizliegt Georga lentītes nēsāšanu publiskos pasākumos ir mēģinājums sagrozīt vēsturi un neatbilst Ninrbergas garam un burtam. Šajā kontekstā Krievijai ir jāpastiprina pozitīva diskusija Latvijā, jāturpina sargāt vēsturiskā patiesība starptautiskā formātā. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" organizētās preses konferences dalībnieki apsprieda jauno Latvijā pieņemto likumu.11. novembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja likuma grozījumus, kas aizliedz Georga lentītes nēsāšanu publiskos pasākumos.Valsts domes Informācijas politikas, informācijas tehnoloģiju un sakaru komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Hinšteins, komentējot Georga lentītes aizliegumu Latvijā, atzīmēja, ka Saeimas lēmumu iespējams vērtēt vienīgi kā kārtējo nedraudzīgo soli. "Notiek karš ar vēsturisko atmiņu, ar kopīgo pagātni," teica deputāts.Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu valdības karo ar krievu pasauli, ar kopīgo vēsturi, lai novērstu pilsoņu uzmanību no ikdienas problēmām un aizbildinātos ar "padomju okupācijas" mantojumu.Pēc politiķa domām, likumprojekta iniciatori cerēja, ka likums stāsies spēkā 9. maijā, lai veterāniem nebūtu iespēju iziet pilsētu ielās ar Georga lentīti."Pēc gada būs Saeimas vēlēšanas un, ņemot vērā sasniegumu trūkumu, atliek vien izspēlēt pretpadomju un rusofobu kārti," piebilda Hinšteins.Viņš uzsvēra, ka lēmums par lentīšu aizliegumu nav pirmais Krievijai naidīgais solis, ko sper Latvijas vadība – jau aizliegts nēsāt padomju ordeņus, formastērpu, aizliegta Krievijas telekanālu translācija. Lentīte bija teju vai vienīgais kopīgās pagātnes simbols.Noslēgumā Hinšteins uzsvēra, ka ar tamlīdzīgām parādībām jācīnās ar visām pieejamām metodēm, arī ekonomiskajām. Liela nozīme būtu arī likumam, kas aizliegtu iebraukšanu KF tiem, kas iniciē šādus likumprojektus.Pēc viņa domām, turpinās mēģinājumi saraut sakarus, sagrozīt kopīgo vēsturi, un ir svarīgi, lai pilsoņi izprastu notiekošo un novērtētu to, – šajā kontekstā liela nozīme ir izglītojošajam darbam."Baltnews" galvenais redaktors Andrejs Starikovs, vērtējot Latvijas valdības lēmumus, tos, kuri iniciējuši aizliegumu, atklāti nosauca par neliešiem.Aizlieguma ieviešanu iniciēja Nacionālā apvienība, pēc būtības, ultranacionālisti, un tomēr – sistēmveidojošā koalīcijas partija.Starikovs atzīmēja, ka uzbrukumi Georga lentītei sākti ar mērķi apspiest krievu pašapziņu Latvijā, graut krievu garīgo saikni ar vēsturisko dzimteni. Tas ir tikai viens no tamlīdzīgas politikas elementiem, citu starp ir arī aizliegums nēsāt padomju formastērpu, izmantot padomju simboliku, "padomju okupācijas" doktrīna, kompensāciju pieprasīšana, uzbrukumi krievu valodas publiskam lietojumam, Krievijas medijiem un televīzijas kanāliem."Tā visa ir viena stratēģija. Kāpēc tā notiek? Savā Ukrainai veltītajā rakstā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmantoja visai dziļu vārdu – "anti-Krievija". Projekts "anti-Krievija" Baltijā tiek īstenots kopš 1001. gada, kopš pēcpadomju dzīves sākuma. Kāpēc? Atbilde meklējama cilvēkos, kuri formēja šo politiku. To veidoja migrantu aprindas, tie, kas bēga uz Rietumiem pēc kara, tie, kas sadarbojās ar nacistiem. Perestroikas gados viņi sāka atgriezties un piedāvāja savu vēsturisko naratīvu skatījumu. Viņi palaida projektu "anti-Krievija" Latvijā," teica Starikovs.Viņa ieskatā, instrumenti cīņai ar to ir, taču to nav daudz – grūti ir mainīt nepārprotami naidīgu jurisdikciju.Pirmkārt, nelolot ilūzijas par politisko režīmu Latvijā. Jāatbalsta Krievijai simpatizējošie spēki republikā. Tie ir, un pietiekamā daudzumā – tie ir cilvēki, kuri ik dienas pretojas ļaunumam. Viņi nespēj grozīt šo Krievijai naidīgo sistēmu, taču var aizkavēt procesus. Viņi pulcē ap sevi Krievijas draugus un politiķus, ar kuriem Krievija kontaktēsies rīt, kad "anti-Krievijas" modelis pazudīs. Iespējams, tas pazudīs ārējas ietekmes spiests, taču drīzākais – tas izpostīs sevi no iekšienes. Tad Krievija varēs aizpildīt vakuumu ar draudzīgu saturu, uzskata Starikovs.Pēc viņa domām, ir svarīgi pašā Krievijā uzturēt imūnu atbildi uz tik riebīgām akcijām. Jāsaglabā vēsturiskais naratīvs, jāpastiprina darbs atmiņas politikas kontekstā, jāaizsargā Uzvaras iznākums, ja būs vajadzīgs – arī stingri pielikt punktu nacisma glorifikācijai pašā Krievijā, turklāt jāpastiprina kulturāli tikumisko orientieru matrica vēsturiskās atmiņas kontekstā.Arī Latvijā jāpastiprina pozitīvā dienaskārtība – jāpaplašina akcija "Nemirstīgais pulks", jāveido veterānu atmiņu video ierakstu starptautiskais arhīvs. "Tā ir imunitātes atbilde uz izaicinājumiem, ko met mūsu vēsturiskajai atmiņai," teica Starikovs.Savukārt Sputnik Lietuva galvenais redaktors Marats Kasems atzīmēja, ka Georga lentītes aizliegums Latvijā ir konsekventu darbību rezultāts, kuru mērķis ir diskreditēt un nomelnot kšo simbolu publiskajā telpā Latvijā, arī medijos, sākot no 2014. gada, pēc notikumiem Ukrainā.Kasems uzsvēra, ka jebkuram likumam, jebkuram noziegumam ir vārds un uzvārds, - ja aizliegums tiks apstiprināts, var runāt par deputātu Artusu Kaimiņu, kurš, starp citu, pa pusei ir krievs – viņa tēvs ir krievs, un pats Kaimiņš par to ļoti kaunas."Ir deputāts Andrejs Judins, kurš paziņoja, ka lentītes nēsāšana nozīmē Latvijas neatkarības noliegšanu," piebilda Kasems.Viņš norādīja, ka šajā kontekstā ļoti svarīgs ir Aleksandra Hinšteina pieminētais likums, kas aizliedz iebraukšanu valstī rusofobi noskaņotiem politiķiem, kā arī piebilda, ka bieži vien darbs tiek sākts ar novēlošanos: kad tika apspriests lentīšu aizliegums, šķita, ka ar to nodarbojas kaut kādi dīvaiņi, tomēr tamlīdzīgi jautājumi jāuztver nopietni – tādi politiķi parasti noslēdz iesākto, teica Kasems un aicināja jau šodien pievērst uzmanību iniciatīvām, kas rosina Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Rīgā."Vajag agrīnā stadijā pārtraukt šīs runas, lai tādas metastāzes tiktu likvidētas agrīnā stadijā," ieteica Kasems.Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, kura video ierakstā uzrunāja preses konferences dalībniekus, norādīja, ka Latvijas vadība sper soļus, kuru mērķis ir gan nacionālistisko, gan fašistisko, neonacistisko ideju konsekventa reinkarnācija. Viņa atzīmēja, ka Rīga jau 2013. gadā padarījusi nelikumīgu padomju simboliku, tostarp – arī PSRS ģerboni, tātad, arī Uzvaras Karogu. Pērn aizliegts Sarkanās armijas formastērps, tagad pienākusi Georga lentītes kārta."Pievērsiet uzmanību tam, cik uzstājīgi valdība cenšas retušēt savu pilsoņu apziņu un ne tikai – mēs saprotam, ka runa ir par ES valsti – par savu senču varoņdarbu. Visi šie aizliegumi vērsti arī pret vecāko paaudzi," teica Zaharova un atzīmēja, ka Rīga tādējādi pūlas mazināt Lielās Uzvaras vēsturisko nozīmi un līdz ar to – starptautisko tiesisko kārtību, kuras pamatā likti ANO Statūti.Zaharova apliecināja, ka Krievija turpinās aizstāvēt vēsturisko patiesību visos starptautiskajos formātos. Viņa uzsvēra, ka Georga lentīte simbolizē labā uzvaru pār ļauno, ārpus ideoloģiju rāmjiem vai politiķu šauri savtīgām koncepcijām.Savukārt Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs paziņoja, ka Latvija atkal sāk sagrozīt vēsturi."Viņi vienkārši ņirgājas par Lielā Tēvijas kara patiesību Georga lentīte ir uzvaras simbols, tā simbolizē visu cilvēku kopīgo darbu, kas uzskata sevi par Lielās Uzvaras mantiniekiem. Šodien mēs redzam, ka Baltijas valstis negrozāmi noslīd nacistiskajā ideoloģijā. Gājienos iet cilvēki, kuri atbalsta SS divīzijas, apsardzes bataljonus. Tas notiek arī Ukrainā un citās valstīs, arī Austrumeiropā. Rodas draudi – neonacisma dīgļi šodien var izaugt Eiropas teritorijā. Pie tam Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments skatās uz to caur pirkstiem – viņiem tas it kā patīk," teica Mjagkovs.Viņš konstatēja, ka ES atzinusi savu rīcībnespēju."Ko viņi audzina? Viņi audzina rusofobus, kuri uz mums skatīsies caur šautenes tēmēkli," norādīja vēsturnieks.Mjagkovs pauda viedokli, ka Latvija, aizliedzot Georga lentīti, ņirgājas par Nirnbergas procesa "burtu un garu".Viņa ieskatā, šajā situācijā patiesība ir jāaizstāv visos formātos."Ja ne padomju tauta, nebūtu ne Baltijas, ne Latvijas, ne Latvijas tautas, būtu viens vienīgs lauks ar koncentrācijas nometnēm, ko saistītu vāciešu šosejas," teica vēsturnieks.Mjagkovs piebilda, ka Krievijai jāpierāda: viņa to neļaus, ne vasaļiem, bet gan tiem, kas viņus vada. "Krievija vienmēr ir stāvējusi vēstures sardzē, un nevienam neizdosies no sagrozīt," apliecināja vēsturnieks.
https://sputniknewslv.com/20211113/cina-ar-naidigu-ideologiju-latvijas-valdibai-svarigaka-neka-cilveku-labklajiba-19189721.html
https://sputniknewslv.com/20211105/krievijas-am-komenteja-latvijas-nodomu-aizliegt-georga-lentiti-19077808.html
https://sputniknewslv.com/20210509/Vini-bija-sajusma-kadu-iemeslu-del-tiek-nomelnoti-padomju-karaviru-varondarbi-15638091.html
https://sputniknewslv.com/20211119/lindermans-par-fasisma-izpausmem-latvija-un-polijas-dzivniecisko-sovinismu-19268528.html
latvija
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
2021
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rosiya Segodnya“
baltijā, krievija, latvija, georga lentīte
baltijā, krievija, latvija, georga lentīte
RĪGA, 23. novembris — Sputnik. Latvijas varasiestāžu lēmums aizliegt Georga lentītes nēsāšanu publiskos pasākumos ir mēģinājums sagrozīt vēsturi un neatbilst Ninrbergas garam un burtam. Šajā kontekstā Krievijai ir jāpastiprina pozitīva diskusija Latvijā, jāturpina sargāt vēsturiskā patiesība starptautiskā formātā. Starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa" organizētās preses konferences dalībnieki apsprieda jauno Latvijā pieņemto likumu.
11. novembrī Saeima galīgajā lasījumā apstiprināja likuma grozījumus, kas aizliedz Georga lentītes nēsāšanu publiskos pasākumos.
Valsts domes Informācijas politikas, informācijas tehnoloģiju un sakaru komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Hinšteins, komentējot Georga lentītes aizliegumu Latvijā, atzīmēja, ka Saeimas lēmumu iespējams vērtēt vienīgi kā kārtējo nedraudzīgo soli. "Notiek karš ar vēsturisko atmiņu, ar kopīgo pagātni," teica deputāts.
Viņš atzīmēja, ka Baltijas valstu valdības karo ar krievu pasauli, ar kopīgo vēsturi, lai novērstu pilsoņu uzmanību no ikdienas problēmām un aizbildinātos ar "padomju okupācijas" mantojumu.
Pēc politiķa domām, likumprojekta iniciatori cerēja, ka likums stāsies spēkā 9. maijā, lai veterāniem nebūtu iespēju iziet pilsētu ielās ar Georga lentīti.
"Pēc gada būs Saeimas vēlēšanas un, ņemot vērā sasniegumu trūkumu, atliek vien izspēlēt pretpadomju un rusofobu kārti," piebilda Hinšteins.
Viņš uzsvēra, ka lēmums par lentīšu aizliegumu nav pirmais Krievijai naidīgais solis, ko sper Latvijas vadība – jau aizliegts nēsāt padomju ordeņus, formastērpu, aizliegta Krievijas telekanālu translācija. Lentīte bija teju vai vienīgais kopīgās pagātnes simbols.
Noslēgumā Hinšteins uzsvēra, ka ar tamlīdzīgām parādībām jācīnās ar visām pieejamām metodēm, arī ekonomiskajām. Liela nozīme būtu arī likumam, kas aizliegtu iebraukšanu KF tiem, kas iniciē šādus likumprojektus.
Pēc viņa domām, turpinās mēģinājumi saraut sakarus, sagrozīt kopīgo vēsturi, un ir svarīgi, lai pilsoņi izprastu notiekošo un novērtētu to, – šajā kontekstā liela nozīme ir izglītojošajam darbam.
"Baltnews" galvenais redaktors Andrejs Starikovs, vērtējot Latvijas valdības lēmumus, tos, kuri iniciējuši aizliegumu, atklāti nosauca par neliešiem.
Aizlieguma ieviešanu iniciēja Nacionālā apvienība, pēc būtības, ultranacionālisti, un tomēr – sistēmveidojošā koalīcijas partija.
Starikovs atzīmēja, ka uzbrukumi Georga lentītei sākti ar mērķi apspiest krievu pašapziņu Latvijā, graut krievu garīgo saikni ar vēsturisko dzimteni. Tas ir tikai viens no tamlīdzīgas politikas elementiem, citu starp ir arī aizliegums nēsāt padomju formastērpu, izmantot padomju simboliku, "padomju okupācijas" doktrīna, kompensāciju pieprasīšana, uzbrukumi krievu valodas publiskam lietojumam, Krievijas medijiem un televīzijas kanāliem.
"Tā visa ir viena stratēģija. Kāpēc tā notiek? Savā Ukrainai veltītajā rakstā Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmantoja visai dziļu vārdu – "anti-Krievija". Projekts "anti-Krievija" Baltijā tiek īstenots kopš 1001. gada, kopš pēcpadomju dzīves sākuma. Kāpēc? Atbilde meklējama cilvēkos, kuri formēja šo politiku. To veidoja migrantu aprindas, tie, kas bēga uz Rietumiem pēc kara, tie, kas sadarbojās ar nacistiem. Perestroikas gados viņi sāka atgriezties un piedāvāja savu vēsturisko naratīvu skatījumu. Viņi palaida projektu "anti-Krievija" Latvijā," teica Starikovs.
Viņa ieskatā, instrumenti cīņai ar to ir, taču to nav daudz – grūti ir mainīt nepārprotami naidīgu jurisdikciju.
Pirmkārt, nelolot ilūzijas par politisko režīmu Latvijā. Jāatbalsta Krievijai simpatizējošie spēki republikā. Tie ir, un pietiekamā daudzumā – tie ir cilvēki, kuri ik dienas pretojas ļaunumam. Viņi nespēj grozīt šo Krievijai naidīgo sistēmu, taču var aizkavēt procesus. Viņi pulcē ap sevi Krievijas draugus un politiķus, ar kuriem Krievija kontaktēsies rīt, kad "anti-Krievijas" modelis pazudīs. Iespējams, tas pazudīs ārējas ietekmes spiests, taču drīzākais – tas izpostīs sevi no iekšienes. Tad Krievija varēs aizpildīt vakuumu ar draudzīgu saturu, uzskata Starikovs.
Pēc viņa domām, ir svarīgi pašā Krievijā uzturēt imūnu atbildi uz tik riebīgām akcijām. Jāsaglabā vēsturiskais naratīvs, jāpastiprina darbs atmiņas politikas kontekstā, jāaizsargā Uzvaras iznākums, ja būs vajadzīgs – arī stingri pielikt punktu nacisma glorifikācijai pašā Krievijā, turklāt jāpastiprina kulturāli tikumisko orientieru matrica vēsturiskās atmiņas kontekstā.
Arī Latvijā jāpastiprina pozitīvā dienaskārtība – jāpaplašina akcija "Nemirstīgais pulks", jāveido veterānu atmiņu video ierakstu starptautiskais arhīvs. "Tā ir imunitātes atbilde uz izaicinājumiem, ko met mūsu vēsturiskajai atmiņai," teica Starikovs.
Savukārt Sputnik Lietuva galvenais redaktors Marats Kasems atzīmēja, ka Georga lentītes aizliegums Latvijā ir konsekventu darbību rezultāts, kuru mērķis ir diskreditēt un nomelnot kšo simbolu publiskajā telpā Latvijā, arī medijos, sākot no 2014. gada, pēc notikumiem Ukrainā.
Kasems uzsvēra, ka jebkuram likumam, jebkuram noziegumam ir vārds un uzvārds, - ja aizliegums tiks apstiprināts, var runāt par deputātu Artusu Kaimiņu, kurš, starp citu, pa pusei ir krievs – viņa tēvs ir krievs, un pats Kaimiņš par to ļoti kaunas.
"Ir deputāts Andrejs Judins, kurš paziņoja, ka lentītes nēsāšana nozīmē Latvijas neatkarības noliegšanu," piebilda Kasems.
Viņš norādīja, ka šajā kontekstā ļoti svarīgs ir Aleksandra Hinšteina pieminētais likums, kas aizliedz iebraukšanu valstī rusofobi noskaņotiem politiķiem, kā arī piebilda, ka bieži vien darbs tiek sākts ar novēlošanos: kad tika apspriests lentīšu aizliegums, šķita, ka ar to nodarbojas kaut kādi dīvaiņi, tomēr tamlīdzīgi jautājumi jāuztver nopietni – tādi politiķi parasti noslēdz iesākto, teica Kasems un aicināja jau šodien pievērst uzmanību iniciatīvām, kas rosina Uzvaras pieminekļa nojaukšanu Rīgā.
"Vajag agrīnā stadijā pārtraukt šīs runas, lai tādas metastāzes tiktu likvidētas agrīnā stadijā," ieteica Kasems.
Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, kura video ierakstā uzrunāja preses konferences dalībniekus, norādīja, ka Latvijas vadība sper soļus, kuru mērķis ir gan nacionālistisko, gan fašistisko, neonacistisko ideju konsekventa reinkarnācija. Viņa atzīmēja, ka Rīga jau 2013. gadā padarījusi nelikumīgu padomju simboliku, tostarp – arī PSRS ģerboni, tātad, arī Uzvaras Karogu. Pērn aizliegts Sarkanās armijas formastērps, tagad pienākusi Georga lentītes kārta.
"Pievērsiet uzmanību tam, cik uzstājīgi valdība cenšas retušēt savu pilsoņu apziņu un ne tikai – mēs saprotam, ka runa ir par ES valsti – par savu senču varoņdarbu. Visi šie aizliegumi vērsti arī pret vecāko paaudzi," teica Zaharova un atzīmēja, ka Rīga tādējādi pūlas mazināt Lielās Uzvaras vēsturisko nozīmi un līdz ar to – starptautisko tiesisko kārtību, kuras pamatā likti ANO Statūti.
Zaharova apliecināja, ka Krievija turpinās aizstāvēt vēsturisko patiesību visos starptautiskajos formātos. Viņa uzsvēra, ka Georga lentīte simbolizē labā uzvaru pār ļauno, ārpus ideoloģiju rāmjiem vai politiķu šauri savtīgām koncepcijām.
Savukārt Krievijas Kara vēstures biedrības zinātniskais direktors Mihails Mjagkovs paziņoja, ka Latvija atkal sāk sagrozīt vēsturi.
"Viņi vienkārši ņirgājas par Lielā Tēvijas kara patiesību Georga lentīte ir uzvaras simbols, tā simbolizē visu cilvēku kopīgo darbu, kas uzskata sevi par Lielās Uzvaras mantiniekiem. Šodien mēs redzam, ka Baltijas valstis negrozāmi noslīd nacistiskajā ideoloģijā. Gājienos iet cilvēki, kuri atbalsta SS divīzijas, apsardzes bataljonus. Tas notiek arī Ukrainā un citās valstīs, arī Austrumeiropā. Rodas draudi – neonacisma dīgļi šodien var izaugt Eiropas teritorijā. Pie tam Eiropas Savienība, Eiropas Parlaments skatās uz to caur pirkstiem – viņiem tas it kā patīk," teica Mjagkovs.
Viņš konstatēja, ka ES atzinusi savu rīcībnespēju.
"Ko viņi audzina? Viņi audzina rusofobus, kuri uz mums skatīsies caur šautenes tēmēkli," norādīja vēsturnieks.
Mjagkovs pauda viedokli, ka Latvija, aizliedzot Georga lentīti, ņirgājas par Nirnbergas procesa "burtu un garu".
Viņa ieskatā, šajā situācijā patiesība ir jāaizstāv visos formātos.
"Ja ne padomju tauta, nebūtu ne Baltijas, ne Latvijas, ne Latvijas tautas, būtu viens vienīgs lauks ar koncentrācijas nometnēm, ko saistītu vāciešu šosejas," teica vēsturnieks.
Mjagkovs piebilda, ka Krievijai jāpierāda: viņa to neļaus, ne vasaļiem, bet gan tiem, kas viņus vada. "Krievija vienmēr ir stāvējusi vēstures sardzē, un nevienam neizdosies no sagrozīt," apliecināja vēsturnieks.
