https://sputniknewslv.com/20210617/nato-jaunais-krievijai-naidigais-manifests-apdraud-visas-nvs-valstis-17193908.html

NATO jaunais Krievijai naidīgais "manifests" apdraud visas NVS valstis

NATO jaunais Krievijai naidīgais "manifests" apdraud visas NVS valstis

Sputnik Latvija

Ziemeļatlantijas alianses samits izcēlies ar prioritāru un absolūti sadomātu apdraudējuma faktoru izvietošanu. 17.06.2021, Sputnik Latvija

2021-06-17T09:55+0300

2021-06-17T09:55+0300

2021-06-17T09:55+0300

viedoklis

nato

krievija

drošība

https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e5/06/0f/17166971_0:116:2919:1758_1920x0_80_0_0_fb61fe8769365bdd10cc77a53b6aa058.jpg

NATO sakropļotajā koordinātu sistēmā savā gala komunikē par galveno "apdraudējumu pasaulei", kā jau bija paredzams, pasludināta Krievija, otrajā vietā – ievērojami atpaliekot – Ziemeļkoreja un Irāna, miermīlīgā Baltkrievija "iecelta" trešajā vietā drošības apdraudējuma faktoru virknē. Tikai ceturtajā vietā minēta Ķīna. Neviens visā pasaulē nav pilnvarojis NATO dalīt pa "šķirām" līdztiesīgas, neatkarīgas valstis. Īpaši neadekvāti izskatās alianses "apsūdzību" argumentācija – tā pārstāv vienīgi 10% planētas iedzīvotāju, norāda militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko. 14. jūnijā aizritējušā samita komunikē, pēc būtības, ir Krievijai naidīgs "manifests" – daudzvārdīgs, dulls, bīstams NVS valstīm un visai cilvēcei. "Krievijas draudiem" veltīti vairāk nekā desmit punkti "apsūdzības slēdzienā" (9 – 15, 25, 46, 50, 54). salīdzinājumam: Ziemeļkorejai un Irānai ticis pa vienam punktam (51. un 52.), "Ķīnas draudi" ieskicēti divos punktos (55.-56.). Paradoksāls dokuments. Pēdējo ceturtdaļgadsimtu alianse aktīvi apšaudījusi Irānu, Afganistānu, Lībiju, Dienvidslāviju, Sīriju, un diezin vai tai ir tiesības uz tādiem izteikumiem: "Krievijas agresīvās darbības apdraud eiroatlantisko drošību". Tomēr komunikē piezīmē, ka bloks vairāk nekā 25 gadus veidojot partnerattiecības ar Krieviju un pildot savas starptautiskās saistības, bet Krievija "turpina pārkāpt vērtības, principus, uzticēšanos un saistības". "Partneri" nevēlas atgriezties reālajā pasaulē. Pēc ASV un ES organizētā apvērsuma Kijevā, Krimas atgriešanās Krievijas sastāvā un NATO samita Velsā 2014. gadā alianse apturējusi "jebkādu praktisku civilo un militāro sadarbību ar Krieviju". Pie tam Maskava varot nožēlot grēkus un atgriezties pie "parastā darba". Tas ir, atdot "okupētās teritorijas": Krimu – Ukrainai, Abhāziju un Dienvidosetiju – Gruzijai, Piedņestru – Moldovai. Pretējā gadījumā Brisele sola "reaģēt uz pasliktinošos situāciju drošības jomā, tostarp arī ar avangarda klātieni Ziemeļatlantijas savienības austrumu daļā". Argumentācija atspoguļo sakropļotu pasaules redzējumu un liek atsaukt atmiņā Francijas prezidenta Emanuela Makrona neseno slēdzienu par NATO "smadzeņu nāvi". Slēpjoties aiz vārdiem par mieru un drošību, ASV un to sabiedrotie gatavojas kaujai ar Krieviju, ignorējot kaimiņvalstu un tautu likteņus.Nepamatotas apsūdzībasZiemeļatlantijas aliansi satrauc Krievijas militārā spēka pieaugums dažādās jomās. Jaunais militārais potenciāls, "provokatīva darbība, tostarp arī NATO robežu tuvumā", bez brīdinājuma organizētas plašas pēkšņas mācības, militārā spēka audzēšana Krimā, dubultu mērķu mūsdienīgu raķešu izvēršana Kaļiņingradas apgabalā, militārā integrācija ar Baltkrieviju. Te nu vajadzētu atgādināt, ka ne jau Krievija pietuvojusies alianses robežām, – NATO paplašinājusies līdz Krievijas robežām. Un sen jau praktizē NVS telpā hibrīdkarus "krāsaino revolūciju" formātā. NATO nav humanitāra organizācija, tā rada potenciālus draudus Krievijas Federācijai. Maskavas un Minskas reakcija ir likumsakarīga, valstis nav aizmirsušas alianses organizētās ģeopolitiskās "korekcijas" Eiropā (Dienvidslāvija), Tuvajos Austrumos (Irāka, Afganistāna, Sīrija), Āfrikā (Lībija) un daudzus citus soļus. Reālu "pierādījumu" nav, tāpēc NATO piedēvē Krievijai "centienus iejaukties sabiedroto vēlēšanās un demokrātiskajos procesos", "plaša mēroga dezinformācijas kampaņas", "Krievijas specdienestu nelikumīgas un destruktīvas darbības" alianses teritorijā un iesaka Krievijai atcelt "nedraudzīgu valstu" statusu, kas piešķirts Čehijai un Savienotajām Valstīm. Krievija it kā diversificē savu kodolarsenālu, izvēršot virkni vidēja un maza darbības rādiusa raķešu komeplsus ar mērķi "piespiest NATO". Piespiest kaut ko darīt? Ko nozīmē tādas tukšas frāzes kā "stratēģiskās iebiedēšanas agresīvā politika", ja tās pašas NATO valstis pavisam nesen neatbalstīja Krievijas konkrēto ierosinājumu par moratoriju vidēja un maza darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā? "Krievija joprojām izmanto agresīvu un bezatbildīgu retoriku kodolbruņojuma sfērā, pie tam veltot aizvien lielāku uzmanību destabilizējošām konvencionālo bruņoto spēku mācībām". Pagaidiet! Militāras mācības savā teritorijā organizē visas pasaules valstis. Tikai NATO locekļi lielāko daļu manevru izspēlē svešā teritorijā – bezatbildīgi un agresīvi. Vai tad Maskava atklāti draud kādam ar kodolieroču pielietojumu vai atklāti pārvieto savus spēkus pāri okeānam, lai organizētu militāros manevrus Meksikas ziemeļos vai Kanādas dienvidos? Tā, kā to dara Pentagons Eiropā. Krievijas mācības ir "pārāk" vērienīgas? Bet Krievijas teritorijai nav līdzīgu visā pasaulē (tā ir divreiz lielāka nekā ASV), un aizsardzības nodrošināšanai vajadzīgi atbilstoši instrumenti. Skaidrs, ka visi "nāves grēki" Krievijai tiek piedēvēti, lai slēptu vai attaisnotu ASV un NATO reālo gatavošanos karadarbībai pret Krieviju un tās sabiedtotajiem. Alianses militārās infrastruktūras un ārvalstu spēku "avangarda klātiene" Rumānijā un Baltijas valstīs spilgti ilustrē mierīgu reģionu un jūru konsekventu pārvēršanu par bruņota konflikta zonu. Uz austrumiem izvietotās pēcpadomju telpas tālākai demontāžai un izlaupīšanai. Neiedziļināsimies detaļās – kā amerikāņi iegūst (zog) naftu Irānā, Irākā vai Sīrijā. Ogļūdeņraži Sibīrijā un derīgo izrakteņu atradnes Centrālāzijā viņiem šķiet pietiekami labas trofejas. Miermīlīgās NVS demontāžaNATO komunikē pauž: "Konflikts Ukrainā un ap to pašreizējos apstākļos ir pirmā tēma mūsu dienas kārtībā." Maskavas "grēku" saraksts ir iekļāuts. Taču Krievija neuzskata sevi par konflikta pusi pilsoņu karā Ukrainā. Vai tad ne ASV un ES rupja (hibrīda) iejaukšanās Ukrainas vēlēšanu procesā 2014. gadā kļuva par iemeslu bruņotā konflikta sākumam Donbasā un Krimas lēmumam atgriezties Krievijas sastāvā? Var jau neatzīt faktus vai izgudrot jaunus traktējumus, taču mainīt tos neizdosies. Krima saskaņā ar referenduma rezultātiem – mierīgi un leģitīmi – iekļāvās Krievijas sastāvā, un šī vēsturiskā notikuma neatgriezeniskums ir iekļauts Krievijas Konstitūcijā. Tie, kas vēlas agresīvi pierādīt Krievijai pretējo, dabūs "pa zobiem", taču tie nav draudi – tā ir piespiedu reakcija. Alianse atkal un atkal apliecina, ka atbalsta Ukrainas, Gruzijas un Moldovas teritoriālo vienotību un suverenitāti "starptautiski atzītajās robežās", un aixina Krieviju "izvest bruņotos spēkus, ko tā dislocējusi visās trijās valstīs bez to piekrišanas". Pasaule ir mainījusies. Kartē nav PSRS un VDR. Ar NATO aktīvu dalību pazudusi Dienvidslāvija. Kā prorietumnieciskās Gruzijas "rožu revolūcijas" atbalss parādījās de facto neatkarīgā Abhāzija un Dienvidosetija, un Krievija pirms 12 gadiem atzina tās de iure. Reiz jauno realitāti apjēgs arī Gruzija ar "partneriem". Šajā kontekstā runas par "pagaidu okupāciju" vai aneksiju ir nekonstruktīvas un bīstamas, gluži kā 2008. gada 8. augusts. Par robežu negrozāmībuBruņotais konflikts Moldovā sākās, kad Piedņestras krievvalodīgie iedzīvotāji nevēlējās kopā ar visu republiku integrēties Rumānijā. Toreiz, 1992. gadā Krievija ieteica ievest Piedņestrā ANO miernešu kontingentu, bet Rietumiem šķita, ka tas būs pārāk dārgi. Pēc tāda "konsaltinga" Krievijas bruņotie spēki saņēma starptautisko miernešu statusu, un apšaudes Piedņestrā noklusa. Cilvēces jaunākajā vēsturē tas ir vienīgais sekmīgais miera iedibināšanas piemērs. Šeit, NVS telpā Ziemeļatlantijas aliansei vajadzētu pamācīties, kā reāli un efektīvi risināt konfliktus, nevis konstruēt Krievijai atklāti naidīgi noskaņotus virtuālus militāros blokus, piemēram, "Gruzija-Moldova-Ukraina". Vēl viens punkts komunikē piesaista īpašu uzmanību: "NATO dalībvalstis vēl aizvien ir dziļi noraizējušās par notikumu attīstību Baltkrievijā kopš 2020. gada augusta. Baltkrievijas politikai un darbībām ir sekas no reģionālās stabilitātes viedokļa." Tas ir īsts neiedomājamas politiskās liekulības paraugs. Par kādiem reģionu destabilizējošiem notikumiem ir runa? Nez kāpēc aliansei nesagādā raizes daudz plašākās un ilgstošākās "dzelteno vestu" akcijas Francijā vai protestu dalībnieku iebrukums Kapitolijā ASV, pēc kā tika arestēti vairāk nekā 400 cilvēki. Vai tad tas ir kaut kas cits? NATO plašais komunikē ir pieejams oficiālajā vietnē trīs valodās, un visi var sameklēt tajā vēl daudzus citus izteikumus, kas neatbilst realitātei. Noslēgumā piebildīšu: pēc 20 gadus ilgā kara un ASV un NATO kaunpilnā mierlīguma ar teroristiem-talibiem, ārvalstu spēku faktiskās bēgšanas apstākļos no Afganistānas, "partneriem" gan nevajadzētu tik aktīvi vicināt dūres Eiropā vai Arktikā. Var nākt rikošets. Turklāt hipotētiskā konfliktā ar tehnoloģiski attīstītu un lielu kodolvalsti viņi lemti neveiksmei. Pārrunu procesā starp līdztiesīgām pusēm ir iespējami saprātīgi kompromisi un tālāka miermīlīga līdzāspastāvēšana.

https://sputniknewslv.com/20210615/rezultats-zinams-jau-ieprieks-kas-nenotiks-pec-zenevas-samita-17172413.html

https://sputniknewslv.com/20210614/nato-generalsekretars-alianse-ir-vienota-krievijas-draudu-prieksa-17158388.html

https://sputniknewslv.com/20210612/baidens-noskaidros-vai-krievija-ir-gatava-pasnavibai-17139211.html

https://sputniknewslv.com/20210422/Amerikanu-speku-izvesanu-no-Afganistanas-vada-talibi-15554897.html

https://sputniknewslv.com/20210221/Uzmanba-pieversta-Krimai-Ka-NATO-parveidojas-Baidena-laika-15216720.html

2021

Ziņas

lv_LV

nato, krievija, drošība