Kopš brīža, kad Džo Baidens ieņēmis ASV prezidenta posteni, plāni paplašinās: jaunajā stratēģijā vēlas iekļaut Ukrainu, Krimu un Melnās jūras reģionu. Ļoti svarīgs mērķis ir arī radīt plaisu Krievijas un Turcijas attiecībās. Par NATO nodomiem portālā RIA Novosti skaidrībā mēģina tikt Galija Ibragimova.
Kolektīvā aizsardzība
Kurp dodas NATO, kādi ir tās mērķi – atbildes uz šiem jautājumiem 17. februārī sāka meklēt alianses aizsardzības ministri. Viņu tikšanās parasti notiek pirms ikgadējā samita, kas šoreiz ieplānots martā. Kolēģi saskaņo samitā izskatāmos jautājumus un iesniedz alianses ģenerālsekretāram. Gatavošanās aizritēja nervozi: ASV prezidenta administrācijas nomaiņa sola pārmaiņas.
Aliansē neslēpj, ka ASV vēl joprojām ir transatlantiskās drošības galvenais garants. Un cer, ka arī Džo Baidens augstu vērtē sabiedrotos. Un atkārto: ir svarīgi nepieļaut attiecību saasināšanos organizācijā, kā Donalda Trampa laikā. Portugāles aizsardzības ministrs Žoau Gomešs Kravinju pirms tikšanās atklāti paziņoja: "Trampa prezidentūra – ideoloģisks eksperiments. Sekas ir graujošas ASV autoritātei un amerikāņu spēkam pasaulē."
Savu viedokli atklāja arī Volfgangs Išingers, Minhenes Drošības konferences priekšsēdētājs. Jāpiebilst, ka konference notiks tūlīt pēc NATO aizsardzības ministru tikšanās. Apspriežot jautājumu, ko aliansei gaidīt no Baidena, viņš piezīmēja: "Pašiem eiropiešiem ir svarīgi atbildēt uz jautājumu: ja jnu pēc četriem gadiem amerikāņi ievēlēs prezidentu, kura uzskati būs tādi paši, kā Trampam?" Tomēr Vašingtona aptver sabiedroto bažas, un Pentagona jaunais vadītājs, ģenerālis Loids Ostins mēģina viņus nomierināt. "Amerika paliks uzticīga alianses vērtībām," viņs apliecināja.
Īpaši Vācijas un Francijas – galveno skeptiķu – vajadzībām Baidena administrācija publicēja video – ASV prezidenta pārrunas ar alianses ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu. "Kolektīvās aizsardzības saistības Vašingtonai ir svētas," Baidens uzsvēra sarunas gaitā.
Jauns prezidents, prasības – vecās
Toņa nomaiņa attiecībās ar sabiedrotajiem nenozīmē, ka ASV atkāpjas no Trampa galvenās prasības: alianses locekļiem nāksies palielināt aizsardzības izdevumus līdz 2% IKP. Aizsardzības ministru apspriedē tā ir viena no prioritārajām tēmām.
Šo līmeni vēl nav sasniegusi Vācija, Itālija un Spānija, un diezin vai līdz 2024. gadam tām izdosies to panākt. Tomēr ASV jaunā administrācija reaģē mierīgi. "Vašingtona cer, ka līdz 2031. gadam šīs valstis sasniegs mērķa rādītājus," termiņu nosprauda Pentagona pārstāvis Džons Kirbijs.
Uz aizsardzības izdevumu celšanu cer arī Stoltenbergs. Nekādi izņēmumi nav pieļaujami: "Tā ir obligāta prasība visām alianses valstīm, arī Ziemeļu Maķedonijai, kas tajā iestājusies nesen. Nekāda pārejas perioda nebūs."
Pentagons mēģināja nogludināt asumus un atrast atšķirības Baidena un Trampa viedoklī par kolektīvo drošību. ASV jaunais prezidents, pēc amerikāņu militārpersonu domām, jēdzienu interpretē citādi: Baidena acīs tas nozīmē ne tikai militāros izdevumus, bet arī tēriņus medicīnai un jaunu pandēmiju novēršanai.
Demokrāta lojālo attieksmi pret sabiedrotajiem, pēc Pentagona domām, apstiprina arī lēmums apturēt kontingenta izvešanu no Vācijas. Tiesa, Berlīne to vērtē citādi. Vācijas valdība uzstāj: amerikāņu bāzu saglabāšana valstī nozīmē aizsardzību ne tikai Eiropai, bet arī Amerikai no iespējamiem draudiem – gan no Krievijas, gan Tuvo Austrumu valstu puses.
Atgūt Turciju
Aizsardzības ministri apspriedīs arī pārskatu "NATO 2030", ko 2020. gada beigās sagatavoja alianses analītiķi. Uz pētījuma pamata sāks izstrādāt stratēģiju tuvākajiem gadiem.
"Svarīgi ir pielāgoties jaunajai starptautiskajai situācijai. Krīzes apstākļos NATO jārīkojas operatīvi un saliedēti, pat, ja tas draud ar pamatprincipu pārkāpumu," teikts publicētajā dokumentā.
Pēc tā autoru domām, nopietnus draudus rada Ķīna un Krievija, tomēr liela uzmanība veltīta arī citiem reģioniem. Alianses locekļi aicina nesasteigt ASV kareivju izvešanu no Afganistānas, pievērst uzmanību Sīrijai un Irākai.
Zīmīgi, ka jaunajā stratēģijā īpaši izcelts Melnās jūras reģions. Uzmanība pievērsta Turcijai, Ukrainai, Gruzijai. NATO ir pārliecināta: šo valstu drošība tieši ietekmē stāvokli Eiropā un Amerikā.
NATO interesēs ir panākt Ankaras atgriešanos transatlantiskajā orbītā, uzsver pārskata autori. Pirmos soļus sakaru stiprināšanai spēra ASV jaunais valsts sekretārs Entonijs Blinkens: nesen viņš piezvanīja Turcijas ārlietu ministram Mevlutam Čavušoglu un apsprieda problēmas Rietumu un Ankaras attiecībās. Tomēr uzticības pilna saruna neizdevās. Vispirms Blinkens pieprasīja atteikties no Krievijas zenītraķešu kompleksa S-400.
NATO apspriež Krimu
Alianses aizsardzības ministri apspriedīs arī Kijevas neseno ierosinājumu izmantot gaisa telpu Krimas tuvumā. Runa ir par ieteikumu nodot aliansei piekļuvi Simferopoles lidojumu informācijas rajonam – pēc Ukrainas klasifikācijas tā ir pie Hersonas apgabala piederošā aeronavigācijas zona.
"Mēs piedāvājam izmantot šo gaisa telpas daļu NATO karaspēka, iekārtu, kravu transportēšanas operācijām. Ceram uz alianses atbalstu situācijas monitoringā gar robežu ar Krieviju," skaidroja Ukrainas infrastruktūras ministrs Vladislavs Kriklijs.
Pēc Krimas pievienošanās Krievijai lidojumu pārvalde virs Melnās jūras sadalījās. Krievijas dispečeri Simferopolē kontrolē satiksmi virs pussalas, bet starptautiskās trases jūras gaisa telpā vēl aizvien ir Odesas un Dņepras dispečeru rokās. Valstis, kas neatzīst Krimas iekļaušanos Krievijas sastāvā, izmanto Ukrainas dispečeru pakalpojumus. Taču viņu lidmašīnas nevar pārvietoties virs Krimas teritorijas. Toties apkārt pussalai un tuvējā Melnās jūras gaisa telpā tās lido brīvi. Ukrainas iniciatīva jau saskārusies ar Krimas reakciju. "Nekādas NATO lidmašīnas virs pussalas nelidos," paziņoja Valsts domes deputāts Mihails Šeremets no Krimas.
Nemierīgais Kaukāzs
"Melnās jūras problemātika NATO dienas kārtībā parādījusies ne tik daudz Ukrainas kontekstā – svarīgāka ir Krievijas augošā ietekme Kaukāzā, - uzskata Krievijas Ārlietu padomes ģenerāldirektors Andrejs Kortunovs. – Krievijas miernešu ievešana Kalnu Karabaha teritorijā radījusi alianses bažas. Maskavas ierašanos reģionā tā uzskata par tiešu izaicinājumu."
Ukrainai Melnās jūras tēma ir iemesls atgādināt par sevi. Pie tam eksperti prognozē, ka Krievijas militārās klātbūtnes pieaugumu Krimā Kijeva joprojām pozicionēs ka nacionālās drošības apdraudējumu.
"Ukraina jau sen ceļ trauksmi par būvdarbiem pussalā. Runa it kā ir par to, ka tur parādās nevis civili, bet militāri objekti. Tātad to pozicionē kā "Krievijas draudus"," sprieda Kortunovs.
Alianses priekšrocības
Krimas problemātika ir svarīgs jautājums, taču tas nav vienīgais mērķis, kura dēļ NATO pastiprinās Melnajā jūrā, ir pārliecināts Orhans Gafarli, Ankaras Politisko pētījumu centra eksperts. "Aliansei ir jānostiprinās Melnajā jūrā, lai atgūtu Turciju. Tagad NATO un Ankarai ir domstarpības vairākos jautājumos. Tomēr abas puses saprot – vajag sadarboties."
Arī Turcijas sabiedrība atbalsta valsts tālāku dalību NATO, atzīmē Gafarli. "Tas dod virkni iespēju. Bez alianses Erdoganam būs grūtāk pamatot iejaukšanos konfliktos Lībijā vai Sīrijā," sprieda politologs.
Viņš uzskata, ka saskatāma vēl viena priekšrocība: NATO ļauj Turcijai un ES valstīm izlīdzināt savstarpējās pretreunas, un vienlaikus palīdz Ankarai bloķēt Grieķijas, Kipras vai Francijas darbības, ja tajās ir Turcijai nedraudzīgs konteksts.
Salīdzinoši jauns alianses mērķis ir ierobežot Turcijas un Krievijas tālāku tuvināšanos. Tomēr abas valstis saista pārlieku liels skaits faktoru, tāpēc eksperts pauda šaubas par to, vai tas būtu piepildāms.
