https://sputniknewslv.com/20210612/baidens-noskaidros-vai-krievija-ir-gatava-pasnavibai-17139211.html
Baidens noskaidros, vai Krievija ir gatava pašnāvībai
Baidens noskaidros, vai Krievija ir gatava pašnāvībai
Sputnik Latvija
"Tādas lietas valstis dara pirms kara," it kā garāmejot kādā telediskusijā konstatēja Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis Andrejs Bezrukovs. 12.06.2021, Sputnik Latvija
2021-06-12T14:44+0300
2021-06-12T14:44+0300
2021-06-12T14:44+0300
viedoklis
asv
eiropa
karš
ķīna
pasaule
džo baidens
ģeopolitika
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/07e4/0c/0f/14853804_0:0:2988:1682_1920x0_80_0_0_c0ed279e1267e298d6af01238303ee0a.jpg
Runa ir par ļoti nopietnu ASV administrācijas akciju – ierēdņi jau februārī pasūtīja pētījumu par valsts vājajām vietām vitāli svarīgu preču piegādes aspektā. Pētījums pabeigts pavisam nesen, īsi pirms prezidenta Džo Baidena vizītes Eiropā, kur cita starpā viņš tiksies arī ar Krievijas prezidentu, portālā RIA Novosti stāsta analītiķis Dmitrijs Kosirevs. Par to, ka tikšanās Ženēvā būs tikai viens no elementiem sen nobriedušajā un nopietnajā ASV kursa maiņā pasaules arēnā, parunāsim mazliet vēlāk. Savukārt ASV vājās vietas, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, saskatāmas vismaz trīs nozarēs: farmaceitisko līdzekļu, pusvadītāju un retzemju elementu piegādēs. Visos gadījumos, starp citu, runa ir par Ķīnu, tātad – par bīstamu ASV atkarību piegādēs no lielvalsts, kuras svars pasaules arēnā jau līdzinās Amerikai. Pēc tam, arī nesen, sekoja nākamā akcija – tiek izstrādāts likums par novācijām un konkurenci. Tas izgājis ASV Senātu un drīz stāsies spēkā. Tajā runa pārsvarā ir par konkurenci ar to pašu lielvalsti. Saskaņā ar likumu 250 miljardi dolāru tiek piešķirti ASV ekonomikas konkurētspējas celšanai salīdzinājumā ar Ķīnu. Runa ir par subsīdijām novatoriskiem produktiem un atbalstu amerikāņu vadošajām nozarēm. Parādās amizanta īpatnība. Gadiem ilgi ASV skaidroja, cik nepieļaujams esot Ķīnas valsts atbalsts vadošajām un daudzām citām nozarēm. Pekinas programma "Ražots Ķīnā 2025" tika demonstrēta kā nepareizas konkurences paraugs un ļaunuma iemiesojums. Amerikāņi bļāva, ka Pekina pārkāpj noteikumus, spēlē negodīgi. Godīgi ir tad, ja konkurē tikai neatkarīgi privātie uzņēmumi un uzvaru gūst Tirgus dievība. Tagad, kad noskaidrojies, ka Ķīnas spēle sola uzvaru, turklāt vēl globālā mērogā, ASV absolūti mierīgi nolēmušas rīkoties tāpat. Par bojāeju, iespējams, mazliet ir pārspīlēts. Tomēr britu The Guardian analītiķis vērtē: gadu desmita beigās Ķīna apsteigs ASV ekonomikas apjoma ziņā, turklāt vēl izcīnīs tehnoloģiskā līdera vietu (tas nu Pentagonam neļauj pa naktīm mierīgi gulēt). ASV šausmina pati līdera vietas zaudēšanas ideja. Galvenais vārds visos cieši saistītajos sižetos ir "tehnoloģijas". Gada laikā saražoto produktu kopapjoms, protams, ir svarīgs, taču drīzāk gan propagandas aspektā. Toties abu superlielvalstu pašreizējais relatīvi vienlīdzīgais statuss tehnoloģiskā pārākuma ziņā – tās ir šausmas, Ķīnas iziešana pasaules tehnoloģiskā līdera vietā – tas ir ārprāts-ārprāts. Kāpēc Eiropa noskaņota skeptiski? Minēsim tikai vienu tāda kara niansi: saskaņā ar iepriekš minēto Amerikas vājo vietu pētījumu un likumu par konkurenci, ASV tiek formēts "trieciena grupējums" ar tirdzniecības pārstāvi vai kādu ministra ranga cilvēku priekšgalā. Tam būs jāizlemj, kādas Ķīnā ražotās preces radītas uz amerikāņiem nozagtu tehnoloģiju pamata. Runa nav tikai par to, ka tādas preces ASV importēt nevarēs. Par viņu "zagto" statusu ziņas sniegs arī eiropiešiem un citiem sabiedrotajiem. Viņiem ieteiks ticēt Amerikai uz vārda un arī atteikties pirkt šo pārlieku konkurētspējīgo produkciju. Vai sabiedrotie noticēs? Pilnā sastāvā? Grūti teikt. The Guardian citēja kādu anonīmu diplomātu, kurš piezīmēja: eiropiešiem var nepatikt tas, ko dara Ķīna (vienā vai otrā situācijā), bet amerikāņiem nepatīk, kas ir Ķīna, proti, Amerikai līdzīgs spēks pasaulē, vienalga, vai tā vispār kaut ko dara. Tomēr lieta ir pavisam vienkārša: ir divas superlielvalstis, viena no tām cieš sakāvi un gatavojas stāties pretī otrai. Abas ir ekonomiskie giganti un tehnoloģiskie līderi, tāpēc – potenciāli izdevīgi partneri. Taču pēdējos gados viena lielvalsts sastrādājusi (un paziņojusi) Krievijai neiedomājamu skaitu draņķību. Otra lielvalsts neko tamlīdzīgu nav ne darījusi, ne teikusi, piedevām paplašina sadarbību tur, kur tas izdodas. Interesanti, par kādu Maskavas viedokli var būt runa?
https://sputniknewslv.com/20210611/baidens-parversas-par-putina-izsutamo-puiku-17134148.html
https://sputniknewslv.com/20210611/ekonomists-krievija-asv-un-eiropa-apvienojusas-pret-ukrainu-17122315.html
https://sputniknewslv.com/20210610/baidens-izskiries-par-amerikas-galveno-ienaidnieku-17112718.html
https://sputniknewslv.com/20210601/asv-atradusas-vainigo-koronavirusa-pandemija-16883328.html
eiropa
ķīna
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
2021
Dmitrijs Kosirevs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/312/87/3128786_1025:0:3073:2048_100x100_80_0_0_f7cf6892291bb614e032356e29d3d227.jpg
Dmitrijs Kosirevs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/312/87/3128786_1025:0:3073:2048_100x100_80_0_0_f7cf6892291bb614e032356e29d3d227.jpg
Ziņas
lv_LV
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Sputnik Latvija
media@sputniknews.com
+74956456601
MIA „Rossiya Segodnya“
Dmitrijs Kosirevs
https://cdnq1.img.sputniknewslv.com/img/312/87/3128786_1025:0:3073:2048_100x100_80_0_0_f7cf6892291bb614e032356e29d3d227.jpg
asv, eiropa, karš, ķīna, pasaule, džo baidens , ģeopolitika
asv, eiropa, karš, ķīna, pasaule, džo baidens , ģeopolitika
Baidens noskaidros, vai Krievija ir gatava pašnāvībai
"Tādas lietas valstis dara pirms kara," it kā garāmejot kādā telediskusijā konstatēja Ārējās izlūkošanas dienesta pulkvedis Andrejs Bezrukovs.
Runa ir par ļoti nopietnu ASV administrācijas akciju – ierēdņi jau februārī pasūtīja pētījumu par valsts vājajām vietām vitāli svarīgu preču piegādes aspektā. Pētījums pabeigts pavisam nesen, īsi pirms prezidenta Džo Baidena vizītes Eiropā, kur cita starpā viņš tiksies arī ar Krievijas prezidentu, portālā RIA Novosti stāsta analītiķis Dmitrijs Kosirevs. Par to, ka tikšanās Ženēvā būs tikai viens no elementiem sen nobriedušajā un nopietnajā ASV kursa maiņā pasaules arēnā, parunāsim mazliet vēlāk. Savukārt ASV vājās vietas, saskaņā ar pētījuma rezultātiem, saskatāmas vismaz trīs nozarēs: farmaceitisko līdzekļu, pusvadītāju un retzemju elementu piegādēs. Visos gadījumos, starp citu, runa ir par Ķīnu, tātad – par bīstamu ASV atkarību piegādēs no lielvalsts, kuras svars pasaules arēnā jau līdzinās Amerikai.
Pēc tam, arī nesen, sekoja nākamā akcija – tiek izstrādāts likums par novācijām un konkurenci. Tas izgājis ASV Senātu un drīz stāsies spēkā. Tajā runa pārsvarā ir par konkurenci ar to pašu lielvalsti. Saskaņā ar likumu 250 miljardi dolāru tiek piešķirti ASV ekonomikas konkurētspējas celšanai salīdzinājumā ar Ķīnu. Runa ir par subsīdijām novatoriskiem produktiem un atbalstu amerikāņu vadošajām nozarēm.
Parādās amizanta īpatnība. Gadiem ilgi ASV skaidroja, cik nepieļaujams esot Ķīnas valsts atbalsts vadošajām un daudzām citām nozarēm. Pekinas programma "Ražots Ķīnā 2025" tika demonstrēta kā nepareizas konkurences paraugs un ļaunuma iemiesojums. Amerikāņi bļāva, ka Pekina pārkāpj noteikumus, spēlē negodīgi. Godīgi ir tad, ja konkurē tikai neatkarīgi privātie uzņēmumi un uzvaru gūst Tirgus dievība. Tagad, kad noskaidrojies, ka Ķīnas spēle sola uzvaru, turklāt vēl globālā mērogā, ASV absolūti mierīgi nolēmušas rīkoties tāpat.
Tagad – par notikumu mērogiem. Eksperti stāsta, ka demokrātu administrācija saņēmusi mantojumā republikāņu ieju par Amerikaks reindustrializāciju un runa ir par programmām uz gadu desmitiem. Pie tam ASV uzskata: vai nu uzvara vai bojāeja.
Par bojāeju, iespējams, mazliet ir pārspīlēts. Tomēr britu The Guardian analītiķis
vērtē: gadu desmita beigās Ķīna apsteigs ASV ekonomikas apjoma ziņā, turklāt vēl izcīnīs tehnoloģiskā līdera vietu (tas nu Pentagonam neļauj pa naktīm mierīgi gulēt). ASV šausmina pati līdera vietas zaudēšanas ideja.
Galvenais vārds visos cieši saistītajos sižetos ir "tehnoloģijas". Gada laikā saražoto produktu kopapjoms, protams, ir svarīgs, taču drīzāk gan propagandas aspektā. Toties abu superlielvalstu pašreizējais relatīvi vienlīdzīgais statuss tehnoloģiskā pārākuma ziņā – tās ir šausmas, Ķīnas iziešana pasaules tehnoloģiskā līdera vietā – tas ir ārprāts-ārprāts.
Tādā noskaņojumā tiek organizēta Džo Baidena vizīte Eiropā. Rakts britu avīzē visnotaļ precīzi apraksta šī diplomātiskā brauciena koncepciju. Baidens tiksies ar Rietumu līderiem Kornvolā G7 samita ietvaros. Pēc tam būs saruna ar NATO un ES struktūrām. Runa pārsvarā būs par Ķīnu. Baidens apņēmies aicināt visai skeptiski noskaņotos eiropiešus uz otru auksto karu, šoreiz – ar Ķīnu.
Kāpēc Eiropa noskaņota skeptiski? Minēsim tikai vienu tāda kara niansi: saskaņā ar iepriekš minēto Amerikas vājo vietu pētījumu un likumu par konkurenci, ASV tiek formēts "trieciena grupējums" ar tirdzniecības pārstāvi vai kādu ministra ranga cilvēku priekšgalā. Tam būs jāizlemj, kādas Ķīnā ražotās preces radītas uz amerikāņiem nozagtu tehnoloģiju pamata. Runa nav tikai par to, ka tādas preces ASV importēt nevarēs. Par viņu "zagto" statusu
ziņas sniegs arī eiropiešiem un citiem sabiedrotajiem. Viņiem ieteiks ticēt Amerikai uz vārda un arī atteikties pirkt šo pārlieku konkurētspējīgo produkciju.
Vai sabiedrotie noticēs? Pilnā sastāvā? Grūti teikt. The Guardian citēja kādu anonīmu diplomātu, kurš piezīmēja: eiropiešiem var nepatikt tas, ko dara Ķīna (vienā vai otrā situācijā), bet amerikāņiem nepatīk, kas ir Ķīna, proti, Amerikai līdzīgs spēks pasaulē, vienalga, vai tā vispār kaut ko dara.
Saskaņā ar šo loģiku, samits Ženēvā nonāk Baidena vizītes perifērijā. Divpusējās attiecības ar Maskavu viņa acīs ir sekundāras. Amerikāņu prezidents vispirms iztaustīs Krievijas viedokli par gadu desmitiem tālā nākotnē gaidāmo ASV un Ķīnas auksto karu. Protams, neviens nedomā, ka Maskava pēkšņi atbalstīs konfrontāciju ar Pekinu. Tomēr Amerika labprāt gribētu uzzināt, kā Krievija varētu izturēties dažādās pagaidām hipotētiskās situācijās. Varbūt Krievijai pēkšņi ienāks prātā izdarīt ģeopolitisku pašnāvību un ieņemt kaut kādu neiztrālu pozīciju gaidāmajā konfrontācijā.
Tomēr lieta ir pavisam vienkārša: ir divas superlielvalstis, viena no tām cieš sakāvi un gatavojas stāties pretī otrai. Abas ir ekonomiskie giganti un tehnoloģiskie līderi, tāpēc – potenciāli izdevīgi partneri. Taču pēdējos gados viena lielvalsts sastrādājusi (un paziņojusi) Krievijai neiedomājamu skaitu draņķību. Otra lielvalsts neko tamlīdzīgu nav ne darījusi, ne teikusi, piedevām paplašina sadarbību tur, kur tas izdodas. Interesanti, par kādu Maskavas viedokli var būt runa?
