Aizvakar Vladimirs Putins vakcinējās Covid-19 profilaksei ar vienu no Krievijas vakcīnām. Kremlis neatklāja, kādu tieši preparātu izvēlējies prezidents, stāsta Irina Alksnis portālā RIA Novosti.
Toties Krievijas vicepremjere Tatjana Goļikova atklāja, ka vakcinējusies ar centra "Vektor" izstrādāto preparātu "EpiVakKorona". Viņa pastāstīja, ka jau pēc dažām dienām apgrozībā nonāks "KoviVak" no Čumakova vārdā nosauktā centra.
Krievijas tiešo investīciju fonds ik dienas ziņo par jauniem panākumiem vakcīnas "Sputnik V" popularizācijas jomā vispasaules tirgū.
Ķīnas Valsts padome ziņoja, ka ar Ķīnas vakcīnām pasaulē vakcinēti jau vairāk nekā 100 miljoni cilvēku.
Maskavas un Pekinas mierīgā sistemātiskā darba fonā notikumi Rietumos, it īpaši Eiropā, gūst tik nepatīkamu nokrāsu, ka tos vislabāk varētu raksturot ar jēdzienu "ideālā vētra".
Eiropai pāri veļas koronavīrusa trešais vilnis. Epidēmijas kārtējā uzliesmojuma ietvaros valdības rīkojas ierastajā gultnē un atkal pievelk lokdaunu skrūves. Rezultātā vērojamas acīmredzamas sekas: jauni kavēkļi nacionālo ekonomiku atjaunošanās darbā un vispārējas neapmierinātības pieaugums sabiedrībā, kas jau tāpat verd nepatikā – par to liecina aizvien augošās protesta akcijas. Tam pievienojas vakcinācijas krīze, kurā kompentento struktūru nesaskaņotās darbības aizvien vairāk atgādina kontroles zudumu.
Šķiet, augošo krīzi vislabāk ilustrē notikumi Vācijā. Autsaideriem problēmu vienmēr ir daudz, bet, ja tajā pašā purvā slīkst ES līderis un pati bagātākā valsts, ir iegansts padomāt.
Angela Merkele pagarināja lokdaunu valstī līdz 18. aprīlim un izsludināja stingrus ierobežojumus Lieldienu brīvdienām, ko vācieši gaida aprīļa sākumā. Vienlaikus Vācijas Finanšu ministrija sagatavojusi papildu budžeta projektu, kas paredz: 2021./22. gg. valsts papildu parādu apmērs sasniegs gandrīz 142 miljardus eiro. Lielākā daļa līdzekļu tiks atvēlēta pandēmijā cietušā biznesa atbalstam un veselības aizsardzības sistēmai cīņā ar koronavīrusu.
Jāsaka gan, vācieši savas valdības pūles neko īpaši atzinīgi nevērtē. Socioloģiskā dienesta YouGov aptauja konstatēja: divas trešdaļas respondentu federālās valdības soļus vērtē negatīvi, turklāt 31% aptaujāto ar tiem ir "drīzāk neapmierināti", 34% - "ļoti neapmierināti".
Starp citu, viszemāk novērtēts veselības ministra Jensa Špāna darbs – viņa antireitings sasniedz gandrīz 70%.
Tas izskatās dīvaini, jo veselības aprūpes sistēma Vācijā parādīja sevi ļoti labi pat asākajos pandēmijas krīzes periodos. Tomēr vācieši ir neapmierināti ne tik daudz ar veselības aprūpi, cik korupciju. Špāns nonācis skandāla centrā, kas pašlaik izvēršas ap valdošo partiju. Izrādījās, ka ministrija pērn nopirkusi vairāk nekā pusmiljonu aizsargmasku no firmas, kurā vadošu posteni ieņem ministra vīrs.
Turklāt tas nav vienīgais miglainais stāsts ap augstu stāvošo viendzimuma pāri.
2020. gada vasarā dzīvesbiedri nopirka elegantu villu – arhitektūras pieminekli – greznā rajonā Berlīnē. Žurnālisti noskaidroja, ka lielāko daļu kredīta pirkumam viņiem piešķīrusi banka, kuras vadībā Špāns pirms vairākiem gadiem strādāja. Kad medijos sacēlās troksnis, ministrs mēģināja aizbāzt tiem mutes, - ar tiesas starpniecību aizliedza publicēt summu, ko viņš samaksājis par nekustamo īpašumu, un uzstāja, ka tā esot viņa personīga darīšana. Nesen viņš cieta sakāvi – saskaņā ar žurnāla Spiegel informāciju, villa izmaksājusi 4,125 miljonus eiro.
Piedevām Vācijā tikai pusgads atlicis līdz federālajām parlamenta vēlēšanām, tāpēc ir skaidrs, ka tādā atmosfērā Angelas Merkeles partijas biedru izredzes analītiķi vērtē visai nelabvēlīgi.
Bet tagad, it kā iepriekšminētā vēl būtu par maz, Vācija – tāpat kā visa ES – ir saskārusies ar jaunu, lai arī sagaidāmu nelaimi. Eiropas politika vakcinācijas jautājumā ir nesusi savus likumsakarīgos augļus – strauji aug sabiedrības neuzticība. Protams, vispirms pa ādu dabūja AstraZeneca. Tā paša dienesta YouGov aptaujas rezultāti liecina, ka Lielbritānijas un Zviedrijas izstrādāto vakcīnu par drošu uzskata tikai 32% vāciešu. Francijā, Spānijā un Itālijā rezultāti ir līdzīgi. Polijas valdība oficiāli konstatēja, ka apmēram 70% valsts pilsoņu atsakās vakcinēties ar šo preparātu.
Būtu grūti cerēt uz citādiem rezultātiem neseno notikumu un daudzo nāves gadījumu fonā, tomēr valdības drudžainie soļi situāciju vēl pasliktina. AstraZeneca lietošana tiek te apturēta, te atkal atsākta. Atsevišķas valstis atbrīvojas no jau iepirktajiem apjomiem, toties Brisele draud aizliegt medikamenta eksportu no ES.
Eiropas Zāļu aģentūra nav atradusi nekādu saikni starp trombozes gadījumiem un vakcināciju. Toties to atradušas veselas divas pētnieku grupas – Norvēģijā un Vācijā. Tagad arī ASV Nacionālais alerģijas un infekcijas slimību institūts pielējis eļļu ugunī, kurā cep AstraZeneca – tur uzskata, ka farmaceitiskā kompānija, iespējams, iesniegusi nepilnīgus datus par sava preparāta rezultātiem.
Skaidros, ka tamlīdzīga haosa galvenais rezultāts ir sabiedrības uzticības krišanās ne tikai pret konkrēto preparātu, bet arī pret oficiālajām struktūrām, kas no vienas galējības krīt otrā.
Veca paruna stāsta, ka skrejošs ģenerālis miera laikā rada smieklus, bet kara apstākļos – paniku. Valsts pārvaldes kontekstā tā ir tikpat pareiza. Krīzes situācijā pat kļūdaini lēmumi, ko īsteno konsekventi un ārēji mierīgi, var nodarīt mazāk ļaunuma, nekā svaidīšanās, kas demonstrē amatpersonu apjukumu un neprofesionālismu.
Jā, ir arī izņēmumi. Nav necik gudri publiski spītīgi turēties pie maldiem, kad visiem skaidrs, cik aplami tie ir. Tomēr ES nav laidusi garām iespēju iesēsties arī šajā pašā peļķē, kad pēc Vācijas kancleres, Itālijas premjera un citu Eiropas valstu līderu paziņojumiem par iespēju iegādāties "Sputnik V", Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons pēkšņi apgalvoja, ka Krievijas vakcīna ES nebūšot vajadzīga.
