Kā jau parasti, uzbrukums nācis no negaidītas puses. Pareizāk sakot, dūriens. Autors ar pseidonīmu Dzirnavnieks portālā Pietiek.com spriež, vai armijas disciplīna nozīmē Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīru automātisku pienākumu bez liekām runām gulties uz vakcinācijas ambrazūras. Un necelties kājās. Vai karavīram tomēr arī varētu būt izvēles iespēja?
Skrejlapiņa ierakumos
Autors patētiskiem vārdiem apraksta armijas nozīmi valstī – tas ir valsts drošības balsts, pašas valsts idejas pamats. Karavīri zvēr ar ieročiem rokās, nesaudzējot savu dzīvību, aizstāvēt valsti. Taču "šobrīd notiek pavisam nepārdomāts un ārkārtīgi riskants eksperiments, kura pamatā ir apšaubāma zvēresta teksta interpretācija un vēl apšaubāmākas politiskas intereses".
Ja karavīrs ir zvērējis ziedot savu dzīvību un veselību, tas nenozīmē, ka viņa dzīvība un veselība jāpakļauj pārmērīgam riskam miera apstākļos, raksta Dzirnavnieks. Viņš runā par NBS piespiedu vakcinēšanu, par ko runāja gan veselības ministrs Pavļuts, gan aizsardzības ministrs Pabriks.
"Latvijas armijas spēks nav tās izmērā vai kādā īpaši modernā bruņojumā, mūsu karavīru vairumam nav reālas kara darbības pieredzes vai speciālo uzdevumu veikšanas prasmes, mūsu armijas spēks ir karavīru sirdīs un galvās, tā ir ticība valsts idejai, pārliecība, ka ir gods ziedot dzīvību savas valsts, tautas labā, tā ir paļaušanās uz karavīru brālību," apgalvo autors.
"Uzspiežot vakcinēšanu, politiskās aprindas un armijas vadība riskē izraisīt ne tikai publiskas diskusijas pārcelšanu armijas iekšienē, bet arī neformālu pretestību un neapmierinātību ar komandieru rīcību, provocē daļu karavīru izvairīties no komandieru pavēles (par potēšanu) pildīšanas, kas savukārt grauj armijas disciplīnu un karavīru brālību. Kareivis, kurš neuzticas savam komandierim un savas valsts vadītājiem, zaudē savu lielāko priekšrocību pret labāk bruņotu, daudzskaitlīgu ārējo ienaidnieku – savu morāli un ticību ideāliem. Un armija zaudē savu karavīru," brīdināja Dzirnavnieks.
Tāda, lūk, antivakcīnas aģitācijas skrejlapiņa, gan ne civila iedzīvotāja pastkastītē, – Latvijas armijas ierakumā. Interesanti, kurā ierakumu pusē ir valdība? Lielākā daļa ministru, arī pieminētais Artis Pabriks un Daniels Pavļuts ir vakcinējušies, tāpat kā bijušie cienījama vecuma prezidenti, deputāts un Saeimas spīkere.
Mirt – profesijas īpatnības
Nesen aktieris Mārtiņš Vilsons izteicās par sabiedrības bailēm no vakcinācijas – sak, it kā viņi plānotu dzīvot mūžīgi. Nē, kur nu mūžīgi. Kaut nu vismaz paspēt samaksāt hipotēku un bērnus izaudzināt.
Kaimiņu Janka taisās vest mēbeles uz vasarnīcu, tiklīdz siltāks paliks. Sofijas tante sapņo vasarā aizbraukt uz Kanādu, uz meitas kāzām, ja atcels ierobežojumus. Bet pirmklasniekam Pēcim tētis apsolīja dzimšanas dienā uzdāvināt īstu dronu. Tātad mirt – nu, jā. Tikai mazliet vēlāk, ne jau pēc minūtes vai nākamotrdien.
Vienkārši ļaudis tādu zvērestu nav devuši. Bet kareivis, dodams zvērestu, it kā sola: ja Dzimtenei vajag, neko nepadarīsi, viņš ir gatavs, būs jāatliek plāni pabeigt studijas, iestādīt koku un izaudzēt alus puncīti.
Tāpēc armijai ir jāparāda piemērs pārējiem, kuri nobijušies (un viņiem uz to ir tiesības). Un pie viena jāpierāda, ka mūsu armija ne no kā nenobīsies.
Piektais pants darbojas!
Pie tam ienaidnieks jau nestāv otrpus frontes līnijai – tas ir aiz plānās stikla kolbas sieniņas. Tas nav redzams optiskajā tēmēkli, tikai mikroskopā.
Skandāli ap AstraZeneca vakcīnām ir pret vakcīnām noskaņotās kustības neliela uzvara, kā arī liela Krievijas un tās vakcīnu "Sputnik V" uzvara, autoritatīvi paziņoja Nacionālās apvienības pārstāvis Jānis Dombrava.
Tātad mūsu karavīriem pienākums ir ne tikai dzimtenes, bet arī sabiedroto priekšā. Viņiem bez šaubu ēnas vajag vakcinēties ar amerikāņu, angļu, vācu, zviedru, francūžu vakcīnām. Spēkā stājas NATO līguma 5. pants! Vakcīna, vēl viena vakcīna! Tikai uz priekšu, pretī uzvarai!
