Oficiālais iemesls – reģistrētie trombozes gadījumi pēc vakcinācijas.
Savukārt Pasaules Veselības organizācija, pēc būtības, nostājusies kompānijas pusē – tā paziņoja, ka "nekas neliecina par to, ka incidentus būtu izprovocējusi vakcīna" un aicināja turpināt vakcinācijas kampaņu, "lai glābtu dzīvības un apturētu slimības smagās formas". Tiesa, PVO apliecināja, ka iepazīsies ar saņemtajiem ziņojumiem un publicēs rezultātus, portālā RIA Novosti stāsta Irina Alksnis.
Diemžēl ir bezjēdzīgi izskatīt situāciju ar AstraZeneca no medicīnas un objektīvu zinātnisko pētījumu viedokļa. Farmakoloģija pasaulē jau sen ir pārvērtusies par dziļi korumpētu un sev visapkārt korupciju sējošu Klondaiku, dziļi saaugusi ar planētas svarīgākajām politiskajām struktūrām un aktuālajām problēmām. Pandēmija šo procesu ir tikai padziļinājusi.
Tātad atliek tikai minēt, cik lielā mērā PVO viedoklis ir saistīts ar AstraZeneca drošības reālo līmeni un kādā mērā to nosaka politiskie apsvērumi. Tiesa, tas pats attiecas arī uz ES. Ziņas par smagu blakus parādību rašanos vakcinētajiem cilvēkiem un pat nāves gadījumiem regulāri tiek saņemtas kopš paša vakcinācijas sākuma, tomēr tik radikālu soli, kā preparāta lietošanas apturēšana, Vācija, Francija un citas vadošās Eiropas valstis spēra tikai tad, kad radās atbilstoši politiskie apstākļi.
Vakcinācija ES faktiski izgāžas, par to saērcināti raksta vadošie pasaules mediji, runā ietekmīgi politiķi. Lielākā vaina, protams, gulstas uz Briseles, Berlīnes un citu Rietumeiropas valstu pleciem, kas aktīvi piedalījās atbilstošo lēmumu pieņemšanā, un viena no viņu galvenajām kļūdām bija likme uz AstraZeneca. Tas vēl būtu tīrais nieks, ka kompānija mazliet aizkavējās ar gatavā produkta izvešanu tirgū, tādējādi vien mainījās ražošanas grafiks. Pats galvenais ir tas, ka kompānija principā nespēj izpildīt savas saistības.
Pirmais skandāls izcēlās jau janvārī, kad AstraZeneca paziņoja Briselei: ražošanas un loģistikas problēmu dēļ tā tuvākajos mēnešos spiesta samazināt piegādes par 60% no līgumā paredzētā apjoma.
Situāciju pasliktina tas, ka Lielbritānija noslēgusi pati savu līgumu ar AstraZeneca un saņēmusi prioritāras tiesības uz valsts teritorijā ražoto preparātu. Rezultātā Londonai izdevās daudzkārt labāk segt vakcīnas pieprasījumu nekā kontinentā. Skaidrs, ka Brexit fonā aina neveidojas par labu ES.
Tā nu pēdējās nedēļās Eiropa likusi lietā visus iespējamos instrumentus, lai piespiestu kompāniju ievērot vienošanos.
Rezultātā problēma vēl padziļinājās.
Pagājušajā piektdienā aģentūra Reuters paziņoja, ka AstraZeneca vēl samazinājusi savas vakcīnas piegādes ES valstīm. 25. februārī kompānijas vadītājs Paskāls Sorio apsolīja Eiropas Parlamentam, ka viņi pacentīsies piegādāt ES 40 miljonus devu pirmajā ceturksnī – agrāk plānoto 90 miljonu vietā. Pagājušās nedēļas nogalē kļuva skaidrs, ka rādītājs tikko sasniegs 30 miljonus.
Pirmdien Eiropas valstis, ieskaitot ES līderus, sāka draudzīgi apturēt AstraZeneca lietošanu, aizbildinoties ar preparāta drošības pārbaudēm.
Vakcīnas reputācijai tas ir ļoti smags trieciens, lai arī ne liktenīgs – domājams, AstraZeneca pusē nostāsies lielās starptautiskās struktūras un citas ietekmīgas rietumvalstis. Pie tam runa nav tikai par Lielbritāniju, kurā pārsvarā tiek izmantots pašmāju preparāts. Aizvakar kompānija laida klajā informāciju presei, kurā ziņoja: panākta vienošanās ar ASV valdību par preparāta papildu piegādēm.
Visa šī situācija ir ļoti interesanta – tā kārtējo reizi apstiprina augošās nepārvaramās pretrunas Rietumos. Tikai pirms dažām nedēļām jebkādas transatlantisko partneru domstarpības bija pieņemts skaidrot ar Donalda Trampa kaitīgajām darbībām. Taču Tramps Balto namu jau ir pametis, bet ASV un Eiropas konflikti nerimstas, vienalga, vai runa ir par "Ziemeļu straumi 2" vai aizsardzības izdevumiem. Skandāls ap AstraZeneca ir principiāli jauns faktors, un par to ASV eksprezidentu nu nekādi nevar vainot.
Lieta tāda, ka objektīvi pieaug resursu deficīts un cīņa par tiem kļūst aizvien niknāka. Visiem atliek tikai aizvien intensīvāk vilkt segu uz savu pusi un aizvien biežāk izmantot "nekonvencionālus" paņēmienus. Un tas viss – ierasto mantru pavadījumā par Rietumu solidaritāti.
Diez vai tik skumju patiesību tur atzīs. Ticamāk, kārtējo reizi tiks ieslēgta nodrillētā plate par "Maskavas roku", kas sēj naidu savos mērķos un vērtībās saliedēto Rietumu rindās.
Šajā gadījumā tas būs gana viegli – pēc tik naidīga izlēciena pret AstraZeneca Eiropai ir daži rezerves varianti, ar ko nomainīt britu vakcīnu. Un variantu sarakstā pirmajā vietā stāv Krievijā izstrādātais "Sputnik V".
