RĪGA, 19. marts - Sputnik. Piektdien Latvija tiks atsākta vakcinācija ar AstraZeneca preparātu pret Covid-19, ziņots Valsts zāļu aģentūras (NVA) mājaslapā.
Pirmdien Latvija apturējusi šīs vakcīnas izmantošanu. Lēmumu pieņēma Slimību profilakses un kontroles centrs, Imunizācijas valsts padome, NVA un Veselības inspekcija.
Ceturtdien Latvijas veselības ministrs Daniels Pavļuts paziņoja, ka vakcinācija ar preparātu "AstraZeneca" tiks atsākta piektdien, 19. martā.
Eiropas Zāļu aģentūra (EZA) ceturtdien pēc papildu pētījumu veikšanas uzstājās ar ieteikumu turpināt izmantot AstraZeneca ražošanas Covid-19 vakcīnu. Tāpat EZ uzsver, ka ieguvumi no AstraZeneka vakcīnas, aizsargājot cilvēkus no Covid-19 un ar to saistītajiem nāves un hospitalizācijas riskiem, atsver iespējamos riskus.
Iepriekš dažas Eiropas Savienības valstis paziņoja par lēmumu apturēt koronavīrusa profilaksei paredzētās vakcīnas problemātiskās partijas lietošanu. Pirmā preparāta lietošanu apturēja Austrija pēc incidenta – viena no vakcinētajām personām mirusi, otrai izveidojusies plaušu artērijas trombu embolija (asinsvadu aizsprostojis atrāvies trombs – red.).
EZA savā paziņojumā norada, ka veic incidentu izmeklēšanu ar pacientiem vairākās ES valstīs, kuri vakcinējušies ar AstraZeneca preparātu, un kuriem vēlāk tika reģistrēti veselības sarežģījumi, tostarp trombembolijas gadījumi, taču uzsver, ka pagaidām nav nekādu norādījumu tam, ka tieši vakcīna varētu izraisīt šādus sarežģījumus, un uzskata, ka vakcinācija izmeklēšanas laikā var tikt turpināta. Regulators uzsvēra, ka priekšrocības no vakcīnas izmantošanas ievērojami pārsniedz ar to saistītos riskus. EZA piebilst, ka esošā informācija norāda uz to, ka trombembolijas gadījumi, var tikt novēroti iedzīvotāju vidū dažādu iemeslu dēļ, neatkarīgi no zaļu lietošanas vai vakcinācijas, jo to iemesli var būt dažādi.
EZA tāpat paskaidroja, ka runa ir par AstraZeneca vakcīnas partiju ar sērijas numuru ABV5300, kas tika nogādāta 17 Eiropas valstīs (Austrijā, Bulgārijā, Kiprā, Dānijā, Igaunijā, Francijā, Grieķijā, Islandē, Īrijā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Spānijā, Nīderlandē, Polijā, Spānijā, Zviedrijā).
Patlaban Eiropas Savienības tirgū apstiprinātas četras vakcīnas: kompāniju Pfizer/BioNTech (iepirkums – līdz 600 miljoni devu), Moderna (divi līgumi par iepirkumu līdz 460 miljonu devu apmērā), AstraZeneca (līdz 400 miljoni devu) un Johnson&Johnson (iepirkums – 400 miljoni devu ar iespēju papildus iegādāties vēl 200 miljonus).
Turklāt EK ir noslēgusi līgumus par vakcīnu piegādēm ES ar "Sanofi-GSK" un "CureVac". Taču Sanofi-GSK un CureVac vēl nav iesniegušas pieteikumus. 12. februārī Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteja ir sākusi vērtēt uzņēmuma CureVac izstrādāto vakcīnu pret Covid-19 pakāpeniskas ekspertīzes procedūras (rolling review) ietvaros..
Pie tam Eiropas Komisija veic sarunas ar Francijas un Austrijas kompāniju "Valneva" (iespējamais iepirkums līdz 60 miljoniem vakcīnas devu) un amerikāņu Novavax (iespējamais iepirkums līdz 200 miljoniem devu).
Kopumā, pateicoties Eiropas Komisijas līgumiem, ES valstīm ir garantēta pieeja gandrīz 2,6 miljardiem Covid-19 vakcīnu devu. Pēc mediju datiem, vakcīnas devas cena atkarībā no ražotāja svārstās aptuveni no diviem līdz piecpadsmit eiro. ES sagaida, ka septembra vidū Eiropā tiks vakcinēti 70% iedzīvotāju.
Pēdējās nedēļās ES saskārās ar vairākām problēmām, kas attiecās uz Eiropas Savienībā apstiprināto vakcīnu piegādēm, proti, Pfizer/BioNTech, Moderna un AstraZeneca. Aizkavēšanās piegādēs var izjaukt Briseles ambiciozu vakcinācijas plānu.
