Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni

© Sputnik / Sergey MelkonovЖенщина-инвалид просит милостыню в Риге
Женщина-инвалид просит милостыню в Риге - Sputnik Latvija, 1920, 21.03.2021
Neskatoties uz kopējo pesimismu attiecībā uz ekonomikas stāvokli, naudas ziņā Latvijas iedzīvotājiem pagaidām klājas ne tik slikti, kā tas bija iepriekšējā krīzes laikā. Kā Latvijas iedzīvotāji vērtē esošo situāciju valstī un tās attīstības perspektīvas?

RĪGA, 21. marts — Sputnik, Andrejs Solopenko. Saskaņā ar Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS datiem, kopējais iedzīvotāju noskaņojums turpina pasliktināties – cilvēki negaida neko labu ne valsts ekonomikai kopumā, ne savam makam. Tiesa, cerība uz situācijas uzlabošanos nav vēl nav zudusi: Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka grūtības ir īslaicīgas un kādreiz beigsies.

Pesimisms pieaug

Ik mēnesi centrs SKDS veic Latvijas iedzīvotāju aptauju pētījumam "Latvijas barometrs". Saskaņā ar februāra aptaujas datiem, sabiedrības kopējā noskaņojuma indekss mēneša laikā pasliktinājies par 4 punktiem, proti, no -29 līdz -33 punktiem. Sliktāks nekā janvārī izrādījās arī tagadnes vērtējums indekss – februārī tas pasliktinājies par 6 pozīcijām un sastādīja -41 punktu. Ievērojami pasliktinājies arī kopējās situācijas attīstības virziena vērtējums valstī – par 8 punktiem, turklāt tās kritums turpinās kopš 2020. gada septembra, kas norāda uz dziļām problēmām.

Мужчина проверяет систему отопления - Sputnik Latvija, 1920, 18.02.2021
Jaunie nabagi: tiem, kas nespēj samaksāt par gaismu, izdomāja nosaukumu

Tikai 19% respondentu uzskata, ka Latvija attīstās pareizajā virzienā, taču vēl janvārī tādu bija 26%. Aptaujāto daļa ar pretējo viedokli ir pieaugusi, un tagad sastāda 54%. Kas ir loģiski, jo ārkārtējā situācija ilgst jau piecus mēnešus, ierobežojumi neļauj atgriezties pie normālās dzīves, bet vakcinācija izgāzusies. Tas neliek cilvēkiem justies optimistiskāk.

Šādi noskaņojumi ietekmē arī attieksmi pret valdību, kuras atbalsts turpina krist. Februārī to darbu pozitīvi novērtēja tikai 18% respondentu, bet 79% izteica neuzticību. Turklāt 38% respondentu ļoti negatīvi novērtēja esošā Ministru kabineta darbību, tāda novērtējuma sen jau nebija mūsdienu Latvijas politiskajā vēsturē. Zemāks vērtējums bija tikai Ivara Godmaņa valdībai un Valda Dombrovska pirmajam kabinetam, kas darbojās 2009. -2011. gada ekonomiskās krīzes laikā.

Tagad valdības darba vērtējuma indekss ir -48 punkti, un, lai arī pēdējo pusgadu šis rādītājs arvien samazinās, tam ir vēl tālu līdz Godmaņa un Dombrovska kabinetu darbības vērtējumam. Taču, ja otrajā ceturksnī nesāksies iedzīvotāju masveida vakcinācija, kā to sola premjers, bet, pretēji, tiks ieviesti stingrāki ierobežojumi, ko neizslēdz infekcionists Uga Dumpis, tad Krišjāņa Kariņa valdība var uzstādīt nepopularitātes rekordu.

Trauksmes zvani

Viens no galvenajiem šīs nepopularitātes iemesliem ir problēmas ekonomikā, jo pašreizējie ierobežojumi stipri skar tautsaimniecību, līdz ar to iedzīvotāju labklājību. Absolūtais vairākums respondentu – 78% uzskata, ka Latvijas ekonomiskais stāvoklis pasliktinās, un tikai 3% domā, ka tā uzlabojas. Šādi pesimistiski uzskati par ekonomiku Latvijā netika novēroti kopš 2009. gada, proti, saskaņā ar iedzīvotāju sajūtām, pašreizējā ekonomiskā krīze var ne tikai sasniegt, bet arī pārsniegt iepriekšējo.

Здание Сейма Латвии - Sputnik Latvija, 1920, 06.12.2020
Mediji raksta: Valsts latviešiem jau atņemta, tagad ņems īpašumu!

Esošo Latvijas ekonomikas stāvokli 70% iedzīvotāju vērtē kā sliktu vai ļoti sliktu. Par labu vai ļoti labu to uzskata tikai 5%, bet 24% – par viduvēju. Tiesa, 2009. gadā, kā negatīvu situāciju tautsaimniecībā novērtēja aptuveni 90% respondentu. Acīmredzot iedzīvotāji uzskata, ka Latvijas ekonomika tomēr vēl nav sasniegusi zemāko punktu, un pagaidām bizness var noturēties.

Bet acīmredzot tas nevar turpināties ilgi, jo, pēc aptaujāto domām, atrast labu darbu kļūst arvien grūtāk. 61% respondentu novērtē savas izredzes atrast labu darbu kā sliktas vai ļoti sliktas, un mēneša laikā šis rādītājs palielinājies par 4%. Savukārt optimistu īpatsvars ir samazinājies par 3%, un tikai 9% iedzīvotāju ir pārliecināti, ka ar labu darbu valstī problēmu nav. Tas viss norāda uz to, ka ar iedzīvotāju nodarbošanos ne viss ir tik gludi, kā gribētos, un cilvēki noteikti gatavojas tam, ka nāksies savilkt jostas.

Tiesa, pagaidām iedzīvotājiem vēl paliek kādi resursi – tikai 27% kritiski novērtē savu materiālo stāvokli, savukārt 49% uzskata to par vidēju. 23% iedzīvotāju kopumā ir vairāk vai mazāk apmierināti ar to, un pēdējo četru mēnešu laikā šādu cilvēku īpatsvars ir ievērojami pieaudzis. Iespējams, ka te savu lomu nospēlēja valdības piešķirtā palīdzība un izdevumu samazināšana. Ja valsts valdība turpinās subsidēt iedzīvotājus arī tālāk, tad varbūt no lielas neapmierinātības izdosies izvairīties.

Cerība uz labāku

Valsts iedzīvotājiem vēl joprojām ir cerība, ka šīs grūtības ir īslaicīgas un drīz dzīve sakārtosies. Pēdējo četru mēnešu laikā ir pieaugusi to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka pēc divpadsmit mēnešiem viņu materiālais stāvoklis nedaudz uzlabosies, salīdzinot ar tagadējo. Iedzīvotāju materiālā stāvokļa prognozes indekss lai gan nedaudz, tomēr pieauga un februārī sasniedza atzīmi – 1. Tas norāda uz to, ka ar naudu Latvijas iedzīvotājiem pagaidām vēl nav tik grūti, kā tas bija iepriekšējās krīzes laikā.

Tāpat respondentiem ir cerība uz ekonomikas izaugsmi. Pēc 26% iedzīvotāju prognozēm, pēc gada Latvijas ekonomika uzlabosies, turklāt šādu respondentu īpatsvars pastāvīgi pieaug. Tiesa, vairums iedzīvotāju domā, ka valsts ekonomiskais stāvoklis turpinās pasliktināties – šāds viedoklis ir 52% iedzīvotāju. Pesimistiskie noskaņojumi tikmēr prevalē: Latvijas ekonomikas prognozes indekss ir -19 punkti. Tomēr pēdējos trīs mēnešos tas arī nedaudz pieauga, proti, Latvijas iedzīvotāji tīc, ka pandēmija drīz beigsies.

Nākotnes vērtējuma indekss, ko aprēķina kā vidējo rādītāju no Latvijas ekonomikas stāvokļa attīstības prognozēm un ģimenes materiālā stāvokļa attīstības prognozēm, kopumā rāda pārliecinātu izaugsmi. Februārī tas sastādīja -10 punktus, uzrādot uzlabojumu par vienu punktu. Šāda dinamika vērojama jau ceturto mēnesi, kas liecina par to, ka iedzīvotāju vidū pieaug optimistisks noskaņojums. Lai arī pagaidām pesimisms turpina dominēt sabiedrībā, dati liecina, ka līdz kritiskajai vērtībai vēl ir tālu.

Андрей Клементьев - Sputnik Latvija, 1920, 02.10.2020
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu

Nākotnes vērtējuma indekss vēl nav sasniedzis -30 punktu atzīmi, kas bija novērota 2009. gada vasarā, kad Latvija pārdzīvoja smagāko ekonomisko krīzi. Tas nozīmē, ka pagaidām valstī viss nav tik slikti, kā kādreiz bija, un cilvēkiem izdevies pielāgoties situācijai.

Lai gan krīze Latvijā acīmredzami pastāv un ir skaidrs, ka no tās cieš daudzi cilvēki, taču nevar apgalvot, ka stāvoklis ir kritisks. Iedzīvotāji cer, ka gaisma tuneļa galā jau ir redzama, un atliek ticēt, ka tā arī būs, citādi iedzīvotāju noskaņojums turpinās krist, un stāvoklis valstī var kļūt neprognozējams.

Ziņu lente
0
Vispirms jaunieVispirms vecie
loader
LIVE
Заголовок открываемого материала