RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Otrdien Latvijā ir stājušies spēkā grozījumi Enerģētikas likumā, kas paredz noteikt "enerģētiskās nabadzības" definīciju, vēsta "Naša gazeta".
Tagad mājsaimniecības iedzīvotājs var tikt atzīts par enerģētiski nabadzīgu, ja viņa ienākumu līmenis neļauj norēķināties par energoapgādes komersantu sniegtajiem pakalpojumiem vai faktiski tos izmantot.
Kritēriji, saskaņā ar kuriem tiks vērtēta enerģētiskā nabadzība, ir:
- zemie ienākumi;
- augstas energopakalpojumu izmaksas;
- zema mājokļa energoefektivitāte;
Enerģētiskās nabadzības pazīme ir, ja mājoklī iestājies vismaz viens no minētajiem kritērijiem.
Enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību identificēšanas galvenā pazīme ir ģimenes jeb personas ienākumu līmeņa atbilstība trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes jeb personas statusam.
"Enerģētiskā nabadzība" ir ES izplatīta problēma. Saskaņā ar 2017. gadā veikto aptauju 8% ES iedzīvotāju nevarēja atļauties apkuri. Rumānijā tādu bija 11,3%, Lietuvā - 29%, bet Bulgārijā - 37%.
Pēc Eiropas Vides aģentūras datiem, mantiskā nevienlīdzība saasina globālās sasilšanas sekas, jo katrs piektais eiropietis nevar atļauties atdzesēt savu mājokli vasaras karstuma laikā.
2017. gadā Eiropas Komisija piedāvāja vienotu "enerģētiskās nabadzības" definīciju, bet ES un Eiropas Parlamenta valstis nespēja vienoties. Tika nolemts, ka katra valsts izveidos savu definīciju un patstāvīgi izstrādās problēmas risināšanas metodes.
Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2017. gadu, vidēji Latvijas mājsaimniecību izdevumi mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citas degvielas apmaksai veido 15,6% no ģimenes budžeta, taču piektajai daļai iedzīvotāju tie veido 19,2%.
