RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varasiestādes pirmās Eiropas Savienībā izsludināja sankcijas pret Aleksandru Lukašenko un citiem augstākā līmeņa valsts ierēdņiem, raksta Konstantīns Sevastjanovs portālā RIA Novosti.
Minskā apsolīja veikt "adekvātus pasākumus". Un tie nav tukši vārdi: Latvijas un it sevišķi Lietuvas ekonomika ir atkarīga no Baltkrievijas tranzīta.
Piekļuve jūrai
Baltkrievijas ģeogrāfiskā stāvokļa stratēģiskais trūkums ir piekļuve jūrai, kuras tai nav. Transportēt preces nākas caur kaimiņiem. Tā, pērn Klaipēdas osta apkalpoja 14,1 miljonu tonnu Baltkrievijas kravu – tā ir trešā daļa no kopējās kravu plūsmas. Tostarp caur Klaipēdu izgāja 9,8 miljoni tonnu "Belaruskaļij" minerālmēslu.
Tomēr Lietuva neatzina 9. augusta prezidenta vēlēšanu rezultātus, ieviesa sankcijas pret Lukašenko un izmitināja pie sevis Baltkrievijas opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku. Atbildes kārtā Lukašenko apsolīja attiekties no Lietuvas ostu izmantošanas.
Baltkrievijas tranzīta pārvešanu no Baltijas valstīm un Krieviju apsprieda arī iepriekš. 2012. gadā tikšanās laikā ar Ļeņingradas apgabala gubernatoru Aleksandru Drozdenko Lukašenko atzīmēja, ka šī reģiona rīcībā ir jaudīgs transporta un loģistikas potenciāls – četras jūras ostas.
"Mēs principiāli pieņēmām lēmumu par lielu kravas apjomu, tostarp kālija minerālmēslu, pārorientēšanu no Baltijas valstu ostām uz jūsu ostām. Mums vajag nopietni izstrādāt šo tematiku," sacīja tolaik Baltkrievijas prezidents.
Taču drīzumā politiskā konjunktūra mainījās, un Baltkrievijas tranzīta pārvešanas projekts no Baltijas uz Krieviju kļuva neaktuāls. Tagad ir pienācis laiks nopūst putekļus no senā plāna.
Lietuva pazaudēs
Klaipēdas osta skaitās visdinamiskāk attīstītākā Baltijā un nodrošina darbu katram trešajam pilsētas iedzīvotājam. Tādēļ vietējos politiķus šādas ziņas uztrauc.
"Ja Baltkrievija patiešām pārtrauks tranzītu caur Klaipēdu, tad Lietuvā cietīs Ne viens vien uzņēmums. Mūsu osta, Lietuvas dzelzceļš saskarsies ar milzīgu ekonomisko krīzi, pēc kā sāksies atlaišanu vilnis. Valsts budžets nesaņems vismaz 30% nodokļu no kravu plūsmas. Piemēram, Lietuvas dzelzceļam Baltkrievijas kālija minerālmēsli – tā šodien ir galvenā krava," uzsver bijušais Klaipēdas pilsētas padomes deputāts Vjačeslavs Titovs.
Līdz 2006. gadam Baltkrievija izmantoja Ventspils un Rīgas ostu, taču Minskā nolēma, ka ceļš caur Klaipēdu ir ērtāks un lētāks. Klaipēdas osta ātri pārorientējās uz Baltkrievijas kravām un investēja infrastruktūrā: paplašināja krasta līniju, padziļināja kanālus, uzbūvēja termināli. Izveidojās savstarpēji izdevīga sadarbība.
"Paliekot bez Baltkrievijas kravām, Lietuva, neapšaubāmi, cietīs zaudējumus, un tas radīs triecienu ne tikai Klaipēdai. Lietuvas dzelzceļš, pārvadātāji, ekspeditori, kuģu aģenti, remontētāji, kuģu inventāra piegādātāji, autotransporta sektors, terminālu aprīkojuma piegādes būvuzņēmumi – visi saņem ienākumus no Baltkrievijas kravu pārvadājumiem," stāsta Viļņas pilsētas padomes deputāte Romualda Poševecka.
Latvija neiegūs
Savukārt Latvijā līdz pēdējam brīdim plānoja pārvilināt kaut vai daļu Baltkrievijas tranzīta. Vēl nesen Lukašenko gaidīja Rīgā – vizīti plānoja pavasarī, taču koronavīrusa pandēmijas dēļ pārcēla uz septembri.
Jūlijā Latvijā viesojās Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs, kurš sarunās ar vietējām amatpersonām pauda īpašu interesi sadarbības attīstībā ar ES kopumā un atsevišķi ar Latviju – sevišķi transporta nozarē, loģistikā, tranzītā, lauksaimniecībā un augsto tehnoloģiju nozarē.
Oficiālā Rīga vilcinājās ar viennozīmīgu Lukašenko rīcības nosodīšanu arī pēc vēlēšanām. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs pat izteicās, ka sankcijas pret Baltkrieviju ir nevēlamas, jo tas tikai vēl ciešāk sasaistīs Minsku ar Maskavu.
Taču beigās izvairīties no dalības kopējā nosodījumā Latvijai neizdevās. Rinkēvičs paziņoja, ka Lukašenko vizīte uz Rīgu, "ņemot vērā aktuālos notikumus, nav iespējama un ir izslēgta no darba dienas kārtības".
Uzvarēs Krievija
"Pārorientācija neliks sevi ilgi gaidīt, sevišķi Krievijas virzienā, kur muitas procedūras nav nepieciešamas," brīdināja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministrs Rimants Sinkēvičs.
Patiešām, tas kompensēs to, ka ceļš caur Krievijas Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala ostām ir par 100-200 kilometriem garāks. Jāsaka, ka pārvadājumi paši par sevi ir mazāka izdevumu daļa: svarīgākas ir ostu, tranzīta, investīciju nodevas, kravu noformēšanas cena, muitas nodevas.
Jāpiebilst, ka jau 2017. gadā Krievijas prezidents Vladimirs Putins uzdeva vienoties ar Minsku par Baltkrievijas naftas produktu, kuri tiek iegūti no Krievijas naftas, transportēšanu caur Krievijas ostām un dzelzceļiem.
Tagad šis plāns var kļūt par realitāti.
