Ogļu no Krievijas tikpat kā nav: kravas Ventspils ostā sarukušas 1,7 reizes

© Sputnik / Sergey MelkonovНефтеналивные терминалы в Вентспилсском свободном порту
Нефтеналивные терминалы в Вентспилсском свободном порту - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Ogļu pārkraušana Ventspils ostā šī gada astoņu mēnešu laikā sarukusi par 93% - līdz 325 tūkstošiem tonnu.

RĪGA, 9. septembris — Sputnik. Kravu apgrozījums otrajā lielākajā Latvijas ostā – Ventspilī – šī gada pirmo astoņu mēnešu laikā sarucis 1,7 reizes salīdzinājumā ar analoģisku periodu pērn – līdz 8,7 miljoniem tonnu, vēsta PortNews.

Контейнеры с грузом в порту - Sputnik Latvija
Par pazudušu tranzīta kravu samaksāts no budžeta: vainīgie nav atrasti

Naftas produktu apjoms krities par 13% — līdz 5,5 milj. tonnu, ogļu – par 93%, līdz 325 tūkst. tonnu, graudu – par 68%, līdz 97 tūkst. tonnu, čuguna – par 71%, līdz 451 tūkst. tonnu, amonija – par 48%, līdz  143 tūkst. tonnu, koksnes – par 55%, līdz 274 tūkst. tonnu.

Ostas konteineru kravu apgrozījuma līmenis ir saglabājies un sastādījis 216 tūkst. TEU. Ro-Ro kravu pārvadājumu apjoms arī gandrīz nav mainījies un sastādījis 56 832 vienības.

Pārvadāto pasažieru skaits samazinājies par 39% — līdz 99 984 cilvēkiem.

Ostā iebraukušo kuģu skaits sarucis par 16% — līdz 892 vienībām.

Ostas kravu apgrozījums 2019. gadā sastādīja 20,46 miljonus tonnu.

Iepriekš vēstīts, ka Saeima atļāvusi piešķirt 15,3 miljonus eiro Ventspils ostai, citāti ostas pārvalde saskarsies ar vēlā ņemamiem maksātnespējas riskiem.

Ostai ir četri kredīti par 8,3 miljoniem eiro, līdzekļi bija izmantoti infrastruktūras projektu realizācijai: jaunu ēku būvei Ventspils ostas industriālajā parkā, piebraucamā ceļa izbūvei līdz ostas teritorijai, kanāla krasta nostiprināšanai u.c. Kredītu dzēšanas termiņš bija šī gada jūnijs.

Перевалка угля в Рижском порту - Sputnik Latvija
Ministrs: Latvija tikai pagājušajā gadā saprata, ka Krievija atņems kravas

Tomēr ASV sankciju dēļ, kas sāpīgi skāra ostu un noveda pie pārvaldes modeļa maiņas, bankas atsakās refinansēt kredītus un izsniegt jaunus aizņēmumus. Kravu apgrozījuma un ienākumu samazināšanās apstākļos nav iespēju atdot parādus, un valsts aizņēmums ir vienīgā iespēja.

Vēl 7 miljoni eiro vajadzīgi projektu īstenošanai, kuru līdzfinansējumu īsteno Eiropas Savienība – ceļu būvei, hidrotehnisko būvju atjaunošanai un rūpniecības ēku celtniecībai.

Valsts kredītu plānots izsniegt ar vairākām saistībām: vismaz četri ostai piederošie nekustamie īpašumi būs ieķīlāti. Nākotnē tiks pieņemts lēmums arī par citām saistībām, informēja satiksmes ministrs Tālis Linkaits Saeimas atbildīgās komisijas sēdē.

Ziņu lente
0