RĪGA, 2. septembris — Sputnik. Klaipēdas osta bieži saskaras ar apdraudējumiem, Baltkrievijas kravu zudums nav patīkamākais notikums, tomēr uzņēmēji cer, ka stāvoklis labosies, konstatēja Klaipēdas ostas mārketinga direktors Arturs Drungils, vēsta RŽD-Partner.
1. septembrī Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko pastāstīja, ka Minska izstrādā ekonomiskos lēmumus atbildei uz Baltijas valstu sankcijām, un cita starpā tiek izvērtēta Baltkrievijas kravu tranzīta pārorientēšana uz Krieviju. "Mēs necīnīsimies par to, lai mūs tur ielaistu. Mēs vienkārši mēģināsim atrisināt šo problēmu ekonomiski. Stāsta, ka tas būs dārgāk Baltkrievijai (pārorientēt savas kravas no Baltijas ostām uz Krieviju – red.). Protams, mums būs mazliet neizdevīgi. Taču mēs taču varam vienoties ar Krieviju par tarifiem, un viņi no mūsu kravu pārkraušanas apjomiem tik un tā gūs labumu," atzīmēja Lukašenko.
Komentējot situāciju, Klaipēdas ostas pārstāvis Arturs Drungils paskaidroja, ka ostai atliek tikai censties saglabāt reputāciju.
"Mēs gana bieži saskaramies ar draudiem ostai. Šajā situācijā mūsu spēkos ir tikai saglabāt reputāciju un uzturēt darba un savu pakalpojumu kvalitāti augstākajā līmenī. Nevaru teikt, ka stāvoklis būtu katastrofāls, tomēr kravu daļas zudums nav patīkamākais ostai un stividoriem. Mēs tomēr ceram, ka stāvoklis izlīdzināsies," konstatēja Drungils.
Neoficiāli dati liecina, ka no 40 miljoniem tonnu kravu apgrozījuma gadā Klaipēdas ostā aptuveni 8 miljonus tonnu sastāda kālija minerālmēsli, kas tiek piegādāti no Baltkrievijas pa dzelzceļu un aptuveni 4-5 miljoni tonnu – naftas produkti. Minerālmēsli cita starpā tiek pārkrauti arī caur Klaipēdas termināli "Biriu kroviniu terminalas", no kura 70% daļu pieder uzņēmējam Igoram Udovickim, bet 30% - "Belaruskalij".
RŽD-Partner informācijas avots tirgū konstatēja, ka Ventspils ostas terminālis "Kālija parks" varētu pārņemt apjomus no Klaipēdas. Tomēr Baltijas valstis uzstājās vienotā frontē pret Baltkrieviju, tāpēc diezin vai kravu plūsma varētu pavērsties Ventspils virzienā.
Savukārt bankas "Luminor" ekonomists Žigimants Maurics, komentējot Lukašenko paziņojumu, pauda pārliecību, ka Baltkrievija nenovirzīs visas kravas no Klaipēdas, ka to nav iespējams paveikt īsā laikā, tomēr ostai vajadzētu mazāk rēķināties ar kravu plūsmu no austrumiem uz rietumiem.
"Nevajag likt visus investīciju līdzekļus uz šo (Baltkrievijas – red.) kārti, un, iespējams, tas būs labs stimuls Klaipēdas ostai – padomāt par savu nākotni un konkurētspējas nodrošināšanu citiem paņēmieniem," teica Maurics.
Ekonomists uzskata, ka Baltijas jūras reģionā konkurence ir liela pat bez politiskā aspekta, jo gan Krievija, gan Polija piešķir lielus līdzekļus savu ostu infrastruktūras attīstībai. Tāpēc Klaipēdai jāpārdomā, kā palielināt savu konkurētspēju,
"Paraugs ir SDG terminālis, kas ķēries pie citām blakus nozarēm. Lietuva daudz ko ir panākusi konteineru sadales centra lomā. Domāju, tādi projekti ir perspektīvāki un drošāki nekā atkarība no kravām no austrumiem uz rietumiem," viņš teica.
