Amerikāņu miljardieriem parasti raksturīgs patriotisms un īpašs optimisms, jo tas ir viņu sabiedriskā stāvokļa uzlikts pienākums, taču, kā jau stāstījām, patlaban viņi ir nomākti un ļoti apšauba savas valsts gaišo nākotni, vismaz tuvākajā perspektīvā, portālā RIA Novosti stāsta Ivans Daņilovs.
Tagad skumjajiem, dažkārt pat panikā kritušajiem miljardieriem pievienojušies baņķieri – viens pēc otra viņi iesaka klientiem pavērtēt ne tikdaudz ekonomiskā, cik monetārā rakstura riskus. Neskatoties uz šķietami sekmīgo Federālās rezerves un dolāru drukas mašīnas cīņu ar ekonomisko krīzi, tādām autoritatīvām amerikāņu bankām, kā JPMorgan un Goldman Sachs, nez kāpēc gribas klientiem ieteikt ieguldīt līdzekļus zeltā, ne dolāros.
Runa nav par to, ka dzeltenais metāls pēkšņi būtu kļuvis īpaši pievilcīgs (tā finansiālās īpašības un vispāratzītā vērtība "stabilas valūtas" statusā ir pastāvīga konstante), bet gan par to, ka nebijušo pasaules ekonomikas stimulēšanas pasākumu un smagās ģeopolitiskās turbulences apstākļos, kuros visai pasaulei nāksies dzīvot tuvākajos gados, amerikāņu baņķieri uzskata, ka zelts nav tik trausls kā zaļās banknotes ar ASV prezidentu portretiem.
Jaunākais piemērs, kas demonstrē attieksmi pret visām pasaules valūtām, redzams bankas JPMorgan analītiskajā pētījumā, par ko stāstīja lietišķās informācijas aģentūra Bloomberg: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, nebijušie naudas, kredītu un fiskālie pasākumi, kas veikti visā pasaulē, var novest pie vājas izaugsmes ilgtermiņa periodā un valūtas cenas krituma, uzturot zelta cenas."
Bankas analītiķi uzskata, ka valūtu masveida devalvācijas gadījumā dolārs cietīs pēdējais, un tas ir loģiski, tomēr kā galveno aktīvu klientiem iesaka zeltu, nevis dolāru, kura vērtība nepatīkama scenārija apstākļos tiks uzturēta. Savukārt bezprecedenta fiskālie un kredītu pasākumi, par ko stāsta banka, ir tie paši soļi ekonomikas glābšanai, kas materializējas kā rekordliels budžeta deficīts rietumu valstīs un augošs valsts parādu līmenis. Pārsteidzoši, tomēr oficiālo aprindu ekonomisti Rietumos ir pārliecināti, ka šiem pasākumiem nebūs nekādu nopietnu negatīvu seku. Bet baņķieri vērtējumam nepiekrīt.
Starp citu, negaidītas simpātijas pret zeltu modušās arī citā ietekmīgā amerikāņu bankā – jau marta beigās, kad zelta cena bija aptuveni par 10% zemāka, nekā tagad. Izdevums Financial Times toreiz rakstīja pavisam atklāti: "Goldman Sachs iegalvo klientiem, ka pienācis laiks pirkt zeltu."
Jāpiebilst, ka baņķieri saskata ne tikai inflācijas, bet arī ģeopolitiskos riskus, kas saistīti ar dolāru un amerikāņu finanšu sistēmas trauslajām vietām. Tā pat JPMorgan norāda: ASV konkurentiem un oponentiem starptautiskajā arēnā tagad parādās tehnoloģiskās iespējas, kas apdraud amerikāņu hegemoniju finanšu jomā.
Bloomberg citēja dolāru un sankciju risku vērtējumu: "Pēc JPMorgan Chase & Co. domām, plešoties plašumā centrālo banku idejai par digitālajām valūtām, šai situācijai vajadzētu pievērst uzmanību arī Savienotajām Valstīm, pretējā gadījumā tas riskē zaudēt savas ģeopolitiskās varas galveno aspektu. "Digitālās valūtas graujošā potenciāla dēļ lielākie zaudējumi draud ASV, - savā analītiskajā pārskatā apgalvoja Džošs Jangers, procentu likmju derivatīvu stratēģijas virziena vadītājs, un Maikls Feroli, bankas vadošais speciālists ASV ekonomikas jautājumos. – Pārsvarā viss grozās ap amerikāņu dolāra hegemoniju. Globālās rezerves valūtas un apmaiņas līdzekļa laišana klajā, kas tiek izmantots starptautiskajā tirdzniecībā un pakalpojumos, dāvā milzīgas priekšrocības."
Banku analītiķi atgādina: ja Ķīnai un Eiropas Savienībai izdosies gūt panākumus un un izstrādāt "digitālā juaņa" un "digitālā eiro" (tas ir, jau esošu valūtu ekvivalentus, kas praktiski darbojas ārpus tradicionālās banku sistēmas – uz elektronisko maciņu pamata konkrētas centrālās bankas vai tās pilnvaroto struktūru darbu bāzē) tehnoloģijas, radīsies milzīgs risks – gan ES, gan Ķīna nopietni centīsies izspiest dolāru no starptautiskās tirdzniecības. JPMorgan analītiķi loģiski atzīmēja: lai arī pat tādām digitālajām valūtām ir vajadzīga sistēma SWIFT (atslēgšanu no tās ASV izmanto kā sankciju pret ģeopolitiskajiem pretiniekiem), tā jau ir liela problēma no amerikāņu globālā finansiālā pārspēka viedokļa. Atzīmēsim, ka šī scenārija apstākļos nepārprotami cietīs ne tikai Vašingtonas diplomātijas iespējas, saruks arī dolāra pieprasījums. ASV ekonomika (no pirktspējas paritātes viedokļa, Statista dati par 2019.gadu) sastāda tikai 15% no visas pasaules apjoma, bet dolārs tiek izmantots vairāk nekā pusē starptautisko tirdzniecības operāciju, ASV dolāra pieprasījuma lejupslīde būs ilga – līdz tiks sasniegts "dabiski pamatotais" līmenis. Tas nenozīmē, ka problēma materializēsies jau rīt, tomēr, ja jau "digitālā" eiro un juaņa draudi pievērsuši lielas amerikāņu bankas uzmanību, domājams, problēma pastāv, un tā ir pietiekami nopietna.
Likteņa ironija: tie, kas pasaules inflācijas šoka rezultātā var zaudēt visvairāk (vienkāršie amerikāņi un dolāru iekrājumu piekritēji citās valstīs), par risku izzinās pēdējie. Žurnāls Forbes noskaidrojis, ka banka Goldman Sachs organizēs speciālu sapulci ar bagātajiem klientiem par "inflāciju, zeltu un bitkoinu", taču vienkāršajiem mirstīgajiem tā būs slēgta.
Protams, daudziem ASV ģeopolitiskajiem oponentiem nav jēgas noklausīties, ko runā amerikāņu baņķieri – viņi jau iepriekš paši ir aplēsuši visus riskus. Ar to skaidrojams fakts, ka jau ilgi pirms amerikāņu drukas iekārtas palaišanas un ķīniešu pirmajiem eksperimentiem ar "digitālo juaņu" centrālās bankas, pat dažu ASV sabiedroto centrālās bankas sāka iepirkt zeltu vai repatriēt ārzemēs uzlabotos stieņus. Kad un kādā formā notiks pasaules finanšu sistēmas pārbūve, ir grūti teikt, tomēr neapšaubāms fakts: lielie ģeopolitiskās spēles dalībnieki jau aktīvi gatavojas tādai pārbūvei un ar to saistītajiem riskiem.
