RĪGA, 24. novembris — Sputnik. Lielākais ASV ārvalsts kreditors – Japāna atbrīvojusies no Savienoto Valstu valdības obligācijām par gigantisku summu, gandrīz 30 miljardiem dolāru. Vērtspapīrus aktīvi pārdod arī Pekina. Par to, kāpēc Centrālās bankas atsakās no ieguldījumiem ASV obligācijās un ar ko tas draud – materiālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Rekordliels pārdošana
Pēdējos gados Ķīna bija ASV ekonomikas vadošā ārvalstu kreditore, taču tirdzniecības kara dēļ sākusi izpārdot ASV valsts obligācijas. Rezultātā šī gada jūnijā līdera vietu obligāciju turētāju sarakstā ieņēma Japāna. ĶTR Tautas bankas rīcībā palika obligācijas par 1,11 triljoniem dolāru, Japāna Bankas portfelī – par 1,12 triljoniem.
ASV Finanšu ministrijas statistika liecina, ka septembrī ārvalstu investori joprojām izveduši līdzekļus no ASV obligācijām: aizplūdums sasniedzis 34,32 miljardus dolāru.
Tagad galvenā pārdevēja bija Japāna – mēneša laikā tā atbrīvojusies no ASV valdības obligācijām par 28,9 miljardiem. Lielāks rezultāts Tokijai bija tikai pērnā gada februārī - 36,68 miljardi dolāru.
Izpārdošanu turpina arī Ķīna – sešu mēnešu laikā Pekina samazinājusi ieguldījumus obligācijās līdz minimālam rādītājam kopš 2017.gada maija – 1,102 triljoni dolāri. Galu galā, atzīmēja Reuters, pašreizējais līdzekļu aizplūdums no ASV valsts parāda sasniedzis rekordu nepilna gada laikā.
Eksperti skaidro: centrālās bankas pārdod dolāru aktīvus, lai atbalstītu nacionālās valūtas. Turklāt tirdzniecības karš, ko Vašingtona sākusi pret Pekinu, rada tirgū bažas par obligāciju masveida noplūdi, kā rezultātā neizbēgami kritīsies to cena. Nervozitāti vairo Trampa pastāvīgās prasības ASV Federālajai rezervei novājināt dolāru un pāriet pie negatīvām likmēm, kā rezultātā krasi samazināsies dolāru aktīvu ienesīgums. FRS jau sākusi piesātināt ekonomiku ar nenodrošinātu naudu, izpērkot tirgū obligācijas. Līdz nākamā gada otrā ceturkšņa beigām šim nolūkiem tiks atvēlēts pustriljons dolāru.
ASV FRS vadītājs Džeroms Pauels apliecināja, ka regulators tikai cenšas kontrolēt īstermiņa likmes un neplāno stimulēt ekonomisko izaugsmi kā tas notika 2008.-2014.gg.
Tas pārsteidzis analītiķus un tirgus dalībniekus. Visi bija vienisprātis – FRS vienkārši nevēlas saukt lietas īstajos vārdos.
Masveidīgā naudas iepludināšana ekonomikā, izpērkot vērtspapīrus nozīmē, ka FRS drukas mašīna, kas piecus gadus stāvēja dīkstāvē, atkal tiks ieslēgta. Lai kādus terminus šiem nolūkiem izdomātu FRS, būtībā obligācijas finanšu tirgū tiks izpirktas par simtiem miljardu dolāru, kas "radušies no gaisa".
Parādījuši piemēru
Krievija jau pērn pārdeva gandrīz visus ASV aktīvus. Tagad CB portfelī esošo ilgtermiņa obligāciju summa nepārsniedz 3 miljardus, īstermiņa – aptuveni 7 miljardus dolāru.
Jau 2018.gada beigās Maskava atbrīvojās no šiem papīriem par summu aptuveni 100 miljardu dolāru vērtībā. Minimizējot sankciju un dolāru riskus, CB pievērsās zeltam starptautiskajās rezervēs, turklāt daļu līdzekļu ieguldīja eiro un juaņos. Šai stratēģijai sekoja arī Ķīnas Tautas banka, kas atbrīvojās no obligācijām un uzkrāja zeltu.
Jau gada sākumā eksperti brīdināja: ja Maskavas piemēram sekos Pekija un Tokija, no krīzes parādu tirgū izvairīties neizdosies. Patlaban tāda situācija patiešām ir izveidojusies.
Novērotāji uzskata, ka Pekina varētu atbrīvoties no ASV obligācijām par summu līdz 700 miljardiem dolāru. Tirgus jau ir pieradus pie neliela obligāciju apjoma parādīšanās, taču pārdošanas apmēra krass pieaugums radīs paniku.
"Profesionālajiem treideriem tūlīt radīsies aizdomas, ka Pekinas pacietība ir beigusies, - sprieda Džaspers Lo, Eddid Securities and Futures galvenais investīciju stratēģis. – Tas ātri pāraugs bažās par valsts vērtspapīru un dolāru aktīvu cenu. Sāksies obligāciju masveida izmešana, kā rezultātā kritīsies to vērtība, radīsies panika, un strauji mazināsies dolāra kurss."
