RĪGA, 30. aprīlis – Sputnik. Amerikas sašķidrinātā gāze ir kļuvusi pārāk dārga ārzemju pircējiem. Lielas kompānijas, lielākoties Eiropas, atceļ SDG piegādes. Tāl ir lētāk vienkārši samaksāt par līgumiem un nevest "brīvības gāzi" pāri okeānam, raksta RIA Novosti autors Maksims Rubčenko.
"Brīvības gāze" mūsdienās ir dārga
Aģentūra Reuters paziņoja, ka "Shell", "Total", "British Petroleum", "Enel" un "Uniper" nepieņems Amerikas SDG, par kuru ir parakstīti līgumi uz jūniju.
Tas nevienu nav izbrīnījis, jo jau martā spāņu "Repsol SA" un "Endesa" atteicās no 200 miljoniem kubikmetru aizjūras SDG. Analītiķi nešaubījās, ka tas ir tikai sākums.
Šobrīd jau desmit kompānijas atcēlušas 22 gāzes kravas: 17 – no SDG termināļa "Cheniere", piecas – no rūpnīcas "Freeport". Par līgumiem nāksies norēķināties pilnībā, taču eiropiešus tas nemulsina.
Lieta tajā, ka "Cheniere" un "Freeport" pārdot ne tik daudz pašu gāzi, cik tās sašķidrināšanas pakalpojumus. Klientiem ir pienākums tos apmaksāt neatkarīgi no tā, paņems viņi SDG vai nē. Tad nu lūk, šodien nepaņemt ir izdevīgāk.
"Cheniere" tarifs ir trīs dolāri par miljonu britu siltuma vienību (MBTU), jeb 105 dolāri par tūkstoti kubikmetru. Pati gāze Amerikas biržā "Henry Hub" šobrīd tiek tirgota par aptuveni 67 dolāriem, piegāde uz Eiropu maksā aptuveni 36 dolārus.
Rezultātā "brīvības gāze" izmaksātu Eiropas pircējiem 207 dolārus par tūkstoti kubikmetru. Savukārt Eiropas gāzes biržā TTF zilā degviela pašlaik ir gandrīz trīs reizes lētāka – 87 dolāri. Sašķidrināšana vien ir pusotru reizi dārgāka.
Apmaksājot to un atsakoties no piegādes, eiropieši ietaupa aptuveni 20 dolārus no katra tūkstoša kubikmetru. Un tā kā runa ir par simtiem miljonu, iznāk diezgan paprāva summa. Nav brīnums, ka nosūtīšanas apjomi ASV SDG rūpnīcās, saskaņā ar Bloomberg datiem, aprīlī samazinājušies gandrīz par 30%, salīdzinot ar martu.
"Tā kā cenu priekšrocības ir praktiski zudušas, atteikšanās no Amerikas piegādēm bija tikai un vienīgi laika jautājums," konstatē Amerikas Stratēģisko un starptautisko pētījumu centra analītiķis Nikoss Cafoss.
Pārgāzēja
Eksperti ir pārliecināti, ka šī tendence pastiprināsies. Cenu starpība starp Amerikas un Eiropas tirgu turpinās augt. Galvenais iemesls – ieguves samazināšana ASV. Pērnā gada kotējumu kritums noveda pie urbšanas iekārtu apturēšanas gāzes atradnēs – šobrīd tās strādā divas reizes mazāk, nekā 2019. gada sākumā.
Situāciju apgrūtina naftas nozares krīze. Būtiska daļa (aptuveni 15%) zilās degvielas Amerikas tirgū ir pavadgāze, kas tiek iegūta naftas atradņu izstrādes laikā. Melnā zelta cenu krituma dēļ naftas ieguve ir samazinājusies – attiecīgi, samazinājies arī pavadgāzes apjoms.
Tādēļ, kamēr naftas tirgus nebūs stabilizējies, amerikāņu SDG tikai un vienīgi sadārdzināsies. Un eiropieši diez vai gribēs to pirkt.
Runa ir par nelabvēlīgu periodu divu-trīs gadu garumā – kamēr tirgus neizjutīs daudzu gāzes projektu iesaldēšanas sekas. Tiks apturēta jaunu SDG rūpnīcu būvniecība, un nelīdzsvarotība starp pieprasījumu un piedāvājumu samazināsies.
Kempbels Folkners, starptautiskās tirdzniecības kompānijas "OTC Global Holdings" galvenais analītiķis, vispār ir pārliecināts, ka gāzes cenas atjaunosies tikai pēc daudziem gadiem – pēc tam, kad pie tās pāries vairums ogļu elektrostaciju pasaulē.
"ASV un ārzemēs ir jābūvē vairāk gāzes elektrostaciju, lai atvieglotu esošo degvielas pārpalikumu. Līdz tam brīdim tirgū vienkārši nepietiks vietas visiem piegādātājiem," paziņoja viņš aģentūrai Bloomberg.
Uzvarētāji un zaudētāji
Visvairāk šajā situācija ir cietušas nelielas Eiropas kompānijas, kuras noslēdza ilgtermiņa līgumus par amerikāņu SDG piegādēm. Pirmām kārtām – Polijas valsts kompānija PGNiG.
2018. gada novembrī poļi parakstīja līgumu ar "Cheniere Energy" par 0,73 miljardiem kubikmetru gāzes gadā, pie tam, sākot ar 2023. gadu, iepirkumi palielinās trīs reizes – līdz 1,95 miljardiem. Turklāt PGNiG noslēdza līgumu par diviem miljoniem tonnu SDG gadā no 2022. gada un piegāžu paplašināšanu no Amerikas SDG termināļa "Plaguemines" 2023. gadā.
"Kopumā mēs saņemsim 3,5 miljonus tonnu SDG no amerikāņu ražotājiem Luiziānas štatā, Meksikas līcī, kas sastāda aptuveni 4,73 miljardus kubikmetru pēc regazifikācijas," ziņoja kompānija pērnā gada jūnijā.
Tagad tas viss draud poļiem ar milzīgiem zaudējumiem, pie tam, PGNiG nevar sekot to pašu "Shell", "Total", BP un "Enel" piemēram un vienkārši atteikties no amerikāņu piegādēm. Jo līgumus noslēdza tikai un vienīgi politisku apsvērumu dēļ, un to pārkāpšanu Vašingtona vērtēs kā Varšavas nelojalitāti.
Rietumu analītiķi atzīst, ka vismazāk problēmu radīsies Krievijas kompānijām. "Gaprom" ļoti veiksmīgi ieviesa darbībā elektronisko tirdzniecības platformu, kas būtiski paaugstinājusi vietu tūlītēju pārdošanas darījumu elastīgumu, un tādējādi piesaistījusi jaunu pircējus," atzīmē kompānijas " S&P Global Platt" analītiķis gāzes jautājumos Samers Mosiss.
Savukārt Krievijas sašķidrinātā gāze, kuru piegādā "Novatek", Eiropā tiek tirgota "par vienu no zemākajām SDG cenām uz planētas" – aptuveni 70 dolāri par tūkstoti kubikmetru. "Rezultātā Krievija pērn kļuvusi par otru lielāko piegādātāju Eiropā pēc Kataras," atgādināja Mosiss.
"Krievijas gāzi Eiropas tirgū jūtas pārliecināti un tai ir būtiskas konkurences priekšrocības," pārliecināts žurnāla European and Atlantic Basin LNG redaktors Desmonds Vongs. Un tas ir spēcīgāk par politiķu demagoģiju, kuri aicina eiropiešus atteikties no lētām piegādēm no Krievijas par labu dārgai amerikāņu SDG.
"Briselē vienmēr atradīsies politiski motivēti ierēdņi, kas pieprasa pirkt vairāk amerikāņu SDG," saka Vongs. "Taču patērētāji, investori un tirgotāji vadās pēc ekonomiskā saprātīguma, kurš liks viņiem izvēlēties lēto Krievijas gāzi."
