Pasaule pārdzīvo krīzi. Koronavīruss novedis ne tikai stingras karantīnas vairākās valstīs, un cilvēki spiesti mainīt savu dzīvesveidu. Mēs vērojam arī būtiskus ekonomiskos efektus. Naftas un gāzes tirgū vērojamas spēcīgas svārstības, kas negatīvi ietekmē ogļūdeņražu ražotājus. Pie tam primārā problēma tirgū nebija epidēmija – tā tikai pasliktināja situāciju.
No 1.aprīļa – cik vien sirds kāros
Ogļūdeņražu cenas kritušās pārprodukcijas rezultātā. Gāzes tirgū sakrituši vairāki faktori:
1) 2019. gadā darbu sāka rekordliels skaits gāzes sašķidrināšanas rūpnīcu;
2) Eiropas kompānijas un Krievijas "Gazprom" gatavojās pārtraukt gāzes piegādes no Krievijas caur Ukrainas teritoriju, ko Krievijas valsts koncerns konfliktēja ar Ukrainas "Naftogaz", tāpēc Eiropas pazemes glabātavās tika iesūknēts rekordliels gāzes apjoms;
3) 2019./20. gada ziema bija ļoti silta gan Eiropā, gan Āzijā. Rezultātā pēc apkureses sezonas Eiropā ir lielas rezerves glabātavās, bet Krievijas gāzes tranzīts caur Ukrainu turpinājās. Gāzes cenu krituma dēļ Āzijā virknei SDG piegādātāju bija izdevīgāk pārdot to Eiropā;
4) februāra beigās, kad koronavīruss sāka izplatīties pa Ķīnu, Pekina ieviesa karantīnu, kas apturēja transporta satiksmi un bloķēja virkni uzņēmumu. Rezultātā naftas un gāzes patēriņš Ķīnā kritās, tā samazināja ogļūdeņražu importu. Piegādātājiem atlika tikai novirzīt šos apjomus uz citiem tirgiem. Rezultātā Eiropā radās pārlieks piedāvājums un lielāka cenas krišanās.
Pārprodukcijas krīzi pārdzīvo arī naftas nozare. No 2016. gada pastāv OPEC+ darījums, kura ietvaros OPEC, Krievija un virkne citu valstu samazināja naftas ieguvi. Tāpēc cena pieauga.
To izmantoja arī valstis, kas nav iekļāvušās kartelī. Piemēram, ASV slānekļa naftas ražotājiem cenas bija izdevīgas, un viņi palielināja ieguvi. Normālā situācijā ieguves pieaugums ASV novestu pie cenas krituma līdz līmenim, kura apstākļos saglabātos to pašu slānekļa projektu rentabilitāte. Prakse liecina, ka pie cenas 50 dolāru apmērā par barelu slānekļa naftas ieguve ASV vairs nepieauga.
Taču, kā jau atzīmēts, koronavīrusa rezultātā krasi samazinājās naftas patēriņš Ķīnā. Ieguves apjomi pasaulē saglabājās, tāpēc strauji auga pārprodukcija, un cenas kritās.
6. martā OPEC+ locekļiem neizdevās vienoties par ieguves lielāku samazināšanu situācijas stabilizācijas apstākļos. Tas radīja šoku tirgū, jo tagad no 1.aprīļa visas valstis var iegūt naftu pēc sirds patikas. Praksē tas nozīmē, ka ieguvi audzēs visi, kas to var paveikt.
Ne agrāk kā jūnijā
Ogļūdeņražu lielajiem ražotājiem pašreizējā situācija rada virkni negatīvu seku. Virkne ilgtermiņa gāzes eksporta līgumu ir piesaistīti naftai, tas ir, gāzes cenas krītas līdz ar naftas cenām. Problēmas rodas ne tikai Krievijai. Azerbaidžāna sāka gāzes piegādes Turcijai pa gāzesvadu TANAP. Tālāk tā ies uz Grieķiju un Bulgāriju (pa 1 miljardam kubikmetru), un 2020. gada beigās vajadzētu pabeigt gāzesvadu TAP līdz Itālijai. Tagad rodas jautājums par piegādes rentabilitāti un pieprasījumu šajās valstīs. Šahdenizas atradnes (TANAP resursu bāze) izstrādē tika ieguldīti vairāk nekā 46 miljardi dolāru. Baku vajadzīgas jaunas investīcijas, jo virkne atradņu ir dabiski izsmeltas: 2017.-2018. gg. Azerbaidžāna jau bija spiesta iepirkt gāzi Krievijā.
Ogļūdeņražu cenu kritums sagādā rūpes arī Kazahstānai. Samazinoties ienākumiem no naftas un gāzes eksporta, valsts saskārusies ar gāzes pieprasījuma kritumu Ķīnā. Tā ir pagaidu problēma, un gada nogalē Kazahstāna var sasniegt agrāk plānotos piegāzu apjomus.
Naftas un gāzes cenu krituma rezultātā divējādu efektu izjūt Baltkrievija. No vienas puses, Minska ir ogļūdeņražu importētājs, tāpēc zemā cena dod priekšrocības. Taču Krievijas gāzes cenas ir fiksētas visam 2020. gadam 127 dolāru apmērā par tūkstoš kubikmetriem. Pie tam importējamā nafta tiek ne tikai patērēta valstī – ogļūdeņražu eksports sastāda aptuveni 11 milj. tonnu. Taču degvielas cena Eiropas tirgū krītas, tāpēc Baltkrievijas peļņa no eksporta samazinās.
Pašreizējai situācijai raksturīgas ne tikai turbulences. Domājams, visu otro ceturksni pasaule dzīvos nežēlīgas konkurences apstākļos, un naftas cena, domājams, nepārsniegs 35 dolārus par barelu, jo galvenie ražotāji nevar vienoties par jaunām kvotām.
Tomēr līdz jūnijam noskaidrosies virkne jautājumu: 1) cik ātri Ķīna atjaunos ekonomiku pēc koronavīrusa; 2) cik dziļi krities energonesēju pieprasījums Eiropā; 3) cik ātri krītas slānekļa naftas ieguve ASV un analoģiskos projektos (piemēram, naftas smiltis Kanādā).
Kad šie parametri būs zināmi, OPEC+ valstis varēs noslēgt jaunu darījumu. Tad naftas cenas celsies.
