RĪGA, 8. marts — Sputnik. Vācijas Apkartējās vides aizsardzības biedrība pieprasījusi apturēt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbus, vēsta izdevums WirtschaftsWoche.
Organizācijas pārstāvji, atsaucoties uz Berlīnes Tehniskās universitātes Tautsaimniecības un jurispridences institūta tiesisko slēdzienu, apgalvo, ka gāzesvada celtniecības atļauja ir jāpārbauda no ekoloģiskās drošības viedokļa.
"Mēs vērsīsimies Kalnu inspekcijas nodaļā Štrālzundē art lūgumu atkārtoti pārbaudīt gāzesvada "Ziemeļu straume 2" būvdarbu atļauju," Apkārtējās vides aizsardzības biedrības vadītāja Sašas Milera-Krennera teikto citēja RIA Novosti.
Viņš piebilda, ka ir jāpārbauda dabasgāzes ietekme uz klimatu un jānoskaidro, kādos apstākļos tiek iegūti šie ogļūdeņraži Krievijā.
Advokāte-ekoloģe Kornēlija Cima, kas gatavoja slēdzienu institūta vārdā Berlīnē, uzskata, ka metāna izmeši gāzes ieguves laikā Krievijā un Eiropā ir "augstāki, nekā norādīja projekta izpildītāji". Viņa gan neprecizēja, kur ieguvusi tamlīdzīgu informāciju.
Tomēr raksta autori atzīmēja, ka izstrādātas dažādas metāna noplūdes mērījumu metodes un ir ļoti sarežģīti aprēķināt tās radītos zaudējumus.
Gāzesvada operatora "Nord Stream 2 AG" pārstāvji uzskata, ka ekologu argumenti ir nepamatoti.
"Projekts "Ziemeļu straume 2" saņēma atļauju pēc plašas tā ekoloģiskās drošības pārbaudes," atgādināja kompānijas pārstāvis.
"Nord Stream 2 AG" norādīja, ka projekta gatavības pakāpe ir ļoti augsta, tā celtniecību atļāvušas piecu valstu valdības un būvdarbi notiek atbukstoši nacionālajām, Eiropas un starptautiskajām tiesiskajām normām.
"Pēc atļauju saņemšanas kompānijai "Nord Stream 2 AG" ir tiesības būvēt un ekspluatēt gāzesvadu," atzīmēja operatora pārstāvis.
Viņš piebilda, ka "Ziemeļu straume 2" un Krievijas insfrastruktūra jaunu glabātuvju pieslēgšanai ir modernākās un ekoloģiski nekaitīgākās iekārtas dabasgāzes ražošanai un transportēšanai.
"Ziemeļu straume 2"
Projekts "Ziemeļu straume 2" paredz divu cauruļvadu izbūvi ar kopējo jaudu 55 miljardu kubikmetru gazes gadā. Jaunais cauruļvads tiks izbūvēts līdzās esošajam - "Ziemeļu straume". Tas vedīs pa Baltijas jūras dzīlēm un šķērsos Krievijas, Somijas, Zviedrijas, Dānijas un Vācijas teritoriālos ūdeņus vai ekskluzīvās ekonomiskās zonas.
Projektu īsteno kompānija Nord Stream 2 AG. Pusi līdzekļu tajā ieguldījis koncerns "Gazprom", parējos investē partneri no Eiropas: Uniper, Wintershall, OMV, Shell un Engie.
Kopš projekta sākuma tas saskāries ar vairāku rietumvalstu kritiku un pretsparu. Īpaši asi pret projektu iebilst ASV – tās cer piegādāt Eiropas tirgū savu SDG. Gāzesvada izbūvi neatbalsta arī Lietuva, Latvija un Polija, kas to uzskata par politisku projektu.
21.decembrī ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja likumu par militāro budžetu, kurā bija iekļauta prasība ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumes 2" un "Turcijas straumes" būvdarbu apakšuzņēmējiem. Pēc tam Šveices kompānija, kas izvilka caurules Baltijas jūrā, paziņoja, ka aptur būvdarbus Dānijas teritoriālajos ūdeņos. Vēlāk Valsts departaments paziņoja, ka apakšuzņēmēji var izvairīties no sankcijām, ja pārtrauks darbus līdz 20.janvārim, taču Allseas nolēma neturpināt darbu projektā.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins informēja, ka Krievija varēs noslēgt gāzesvada būvdarbus bez ārvalstu partneru līdzdalības. Pēc viņa vārdiem, "Ziemeļu straume 2" sāks darbu šī gada beigās vai nākamā gada pirmajā ceturksnī. "Gazprom" vadītājs Aleksejs Millers arī uzsvēra, ka kompānijas rīcībā ir visi līdzekļi, lai patstāvīgi pabeigt projektu, taču šim nolūkam būs nepieciešams ilgāks laiks, nekā bija plānots.
Pirms dažām dienām "Gazprom" piederošais kuģis "Akademik Chersky", kas var pabeigt "Ziemeļu straumi 2", devās no Šrilankas uz Suecas ostu Ēģiptē.
