RĪGA, 26. februāris – Sputnik. Igaunijas lielākie alus darītāji prognozē Latvijas pierobežas alkohola tirdzniecībai klusu nāvi, raksta Postimees.
Pērnā gada jūlijā Igaunijas valdība ar aktīvu finanšu ministra Martina Helmes dalību par ceturtdaļu samazināja akcīzi alum un stiprajiem dzērieniem. Un lai arī Latvijas pusē alkohols joprojām maksā lētāk, cenas starpība ir tik maza, ka vairs nav nekādas jēgas braukt uz Latviju.
Līdz 2019. gada vidum katru mēnesi pierobežas tirdzniecība auga plašumā, taču pēc nodokļu izmaiņām vasaras vidū liela alus rūpnīcas "Saku" piegādes uz Latvijas un Igaunijas robežu pakāpeniski sāka samazināties: pirmajos mēnešos – par 20-30%, savukārt gada beigās – jau par 40-45%. Šobrīd aptuveni uz pusi samazinājās arī gada piegādes apjomi, pastāstīja "Saku" vadītājs Jāns Hērms.
"Es neteiktu, ka svētki pilnībā beigušies, taču šis virziens ir kļuvis daudz garlaicīgāks un vieglāks. Puse ballītes dalībnieku to ir pametuši," uzskata viņš.
Un tomēr, sarunas par neatgriezenisko pierobežas tirdzniecības nāvi, pēc viņa teiktā, ir pāragras. "Un lai arī kritums bija liels, mēs joprojām pārdodam uz robežas tikpat daudz, cik tirdzniecības tīklā "Selver" visā Igaunijā, un tie ir vērā ņemami apjomi."
Viņš uzskata, ka pēc Latvijas Saeimas lēmuma pacelt akcīzi alkoholam pierobežas tirdzniecība vēl kādu laiku noturēsies.
Cits lielākais alus ražotājs, rūpnīca "A. Le Coq", arī pārdot Latvijas dzērienu veikalos "Alko1000" un "Superalko" gandrīz uz pusi mazāk preču, nekā pirms gada, pastāstīja rūpnīcas vadītājs Tarmo Nops.
Arī Nops uzskata, ka alkotūrismu sagaida lēna nāve. Pēc viņa teiktā, ja starpība kastes alus cenā, kura sastāv no 0,33 litru bundžām, dažādās robežas pusēs sasniedz 3 eiro, tad pierobežas tirdzniecība nomirs, ja starpība nokritīs zem 2 eiro. Šobrīd kaste alus Igaunijas veikalā maksā vidēji 12,90-13,90 eiro, savukārt uz Latvijas robežas – 10-11 eiro, savukārt martā tas kļūs vēl dārgāks.
Iepirkšanās kritums uz Latvijas robežas nozīmē arī to, ka palielinās pirkumi arī uz Somijas robežas. Piemēram, "Saku" alus darītavas pārdošanas apjomi veikalos, kas atrodas Tallinas ostā, kā arī uz kuģiem, pēdējo mēnešu laikā palielinājušies par 30-50%. Hērms uzskata, ka nopietnam kāpumam jānotiek šovasar.
Pati Latvijas pierobežas tirdzniecība sūta pretrunīgus signālus.
Piemēram, janvāra vidū Ainažu dzērienu veikals "Go alco" paziņoja, ka slēdzas ciet, jo alkohola tirdzniecība vairs neattaisno uz to liktās cerības. Taču Einars Visnapū, nozares pioniera – "Alko1000" tīkla" – vadītājs, tajā pašā dienā paziņoja, ka straujas izaugsmes laiki ir pagājuši, pārdošanas ir stabilizējušās, taču baumas par pierobežas tirdzniecības nāvi ir stipri pārspīlētas. Savukārt pierobežas veikalu "Superalko" īpašnieks Riho Maures pat apgalvoja, ka viņa veikalu apgrozījums gada sākumā drīzāk pieaudzis.
Maurers pievērsa uzmanību interesantai tendencei: igauņu alus pārdošanas apjomi patiešām ir stipri kritušies, toties ievērojami palielinājusies alus daļa, kas tiek importēts no Lietuvas un Vācijas.
