Vašingtonas vēlme stingri un nepavisam ne pašaizliedzīgi kontrolēt katru sabiedroto soli – vienalga, vai tā būtu gāzesvada izbūve vai PGA sistēmu iegāde – vairo konfliktsituācijas starptautiskajā arēnā. Šodien smagu pārbaudi pārcieš ASV un Turcijas sabiedroto attiecības, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
ASV kongresmeņi vēlas sodīt Ankaru par lēmumu iegādāties Krievijas zenītraķešu sistēmas (ZRS). Neskatoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas iebildumiem, Senāta Starptautisko lietu komiteja apstiprināja likumprojektu, kas paredz sankcijas pret Turciju par ZRS S-400 iegādi un militāro iebrukumu Sīrijas ziemeļos. Likumprojektu atbalsta gan demokrāti, gan republikāņi abās Kongresa palātās. Ja Senāts atbalstīs sankcijas, ASV prezidents būs spiests ieviest ierobežojumus pret Turcijas nacionālās aizsardzības ministru Hulusi Akaru, citām personām un organizācijām, kas saistītas ar militāro operāciju Sīrijā. Piedevām administrācija būs spiesta ieviest sankcijas par ZRS-400 iegādi – saskaņā ar likumu "Par pretestību Amerikas pretiniekiem ar sankciju starpniecību". Perspektīvā aizliegums var attiekties uz plašu spektru preču, pakalpojumu un aizsardzības noūkiem paredzētu tehnoloģiju. Iepriekš Vašingtona jau svītroja Ankaru no iznīcinātāju F-35 ražošanas un iegādes programmas.
Donalda Trampa pozīcijas sankciju jautājumā ir ieturētas, viņš atzīmē, ka Ankaras darbības ir likumīgas. ASV prezidents atgādināja, ka Turcija vēlējās iegādāties amerikāņu PGA sistēmu Patriot, taču Baraka Obamas administrācija šādu iespēju liedza.
Turcija sola atbildēt uz sankcijām un nedomā atteikties no S-400, ja likums tiks pieņemts. Gaisā jaušama ģeopolitiskā vētra.
ASV Senāta atriebība
ASV uzskata, ka Krievija spēj izmantot Turcijas teritorijā dislocētās sistēmas S-400, lai izpētītu amerikāņu 5.paaudzes iznīcinātāju-bumbvedēju F-35 vājās vietas. Tāpēc Vašingtona uzskata, ka Ankara ir nodevusi ASV intereses, un sola sankcijas. Sākumam atzīts armēņu genocīds.
Pēc trim neveiksmēm ASV Senāts ir apstiprinājis rezolūciju, kurā atzīst par genocīdu armēņu masveida slepkavības Osmāņu impērijā 1915.gadā.
Turcijas prezidenta administrācijas pārstāvis Fahretins Altuns atzīmēja: "Rezolūcija nenesīs neko labu Turcijas un ASV attiecībām. Tā ieies vēsturē kā dažu ASV Kongresa locekļu bezatbildīgas un neracionālas darbības pret Turciju."
Komentējot iespējamās sankcijas, valsts ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja: "ASV Kongresa locekļiem ir jāsaprot, ka nav iespējams uzspiest svešu gribu Ankarai." Jau otro reizi sešu mēnešu laikā diplomāts brīdināja, ka Turcija var apsvērt iespēju atņemt ASV iespēju izmantot Indžirlikas un Kiredžikas aviobāzes Turcijas teritorijā.
Tamlīdzīga projekta īstenošanas iespējas ir augstas, jo Ankara nedomā atteikties no Krievijas ZRS S-400 un līdz 2020.gada aprīlim plāno noslēgt jaunās PGA sistēmas izvēršanu savā teritorijā (Turcijas lēmums iegādāties divus ZRS S-400 "Triumf" divizionus par 2,5 miljardiem dolāru ir nopietns ieguldījums aizsardzības jomā).
Konfliktā iesaistīto pušu apņēmība un nevēlēšanās pieļaut kompromisu sola ASV un Turcijas attiecību tālāku pasliktināšanos– ne velti lielākā amerikāņu avīze "The New York Times" nesen iznāca ar virsrakstu "Turcija ar Krieviju rada lielākus draudus ASV spēkiem Sīrijā, nekā ISIS".
"Kirdik" Indžirlikai un Kiredžikai
Sāpīgākā Ankaras atbilde uz Vašingtonas cinisko spiedienu būtu lēmums slēgt ASV bāzes Turcijā – tas neizbēgami novestu pie ģeopolitiska satricinājuma Tuvo Austrumu reģionā un aiz tā robežām. Ja Ankara patiešām slēgs Indžirlikas un Kiredžikas aviobāzes ASV Gaisa spēkiem, vispirms radīsies nepieciešamība evakuēt pussimtu kodolbumbu B-61, kas pieder amerikāņiem. Pentagons kontrolē šos ieročus Indžirlikas bāzē un to lietošanai nepieciešamos divpadsmitzīmju kodus kopš aukstā kara laikiem. Aviācijas bumbu B-61 izvešana no Turcijas teritorijas ir saistīta ar virkni tehnoloģisku grūtību, turklāt nozīmēs faktisku Vašingtonas un Ankaras alianses noslēgumu. "The New York Times" atzīmēja, ka nestabilā situācijā B-61 var kļūt par prezidenta Erdogana "ķīlniekiem".
Indžirlika ir lielākā Turcijas un ASV bāze Tuvajos Austrumos, tai ir liela nozīme ASV militārajām operācijām Irākā un Sīrijā. Šeit, Adanas provincē atrodas štābi, arsenāli, radionavigācijas iekārtas, šeit pastāvīgā kaujas dežūrā strādā ASV GS taktiskās aviācijas lidmašīnas. Vairāk nekā 3000 metrus garā pacelšanās un nolaišanās josla ļauj izlietot stratēģiskos bumbvedējus.
Kiredžikas bāzē (Turcijas dienvidaustrumi, Malatjas province) atrodas daļa NATO pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā – raķešu trieciena agrīnas konstatācijas radars, ko apkalpo Pentagona speciālisti. Turcijā dislocēti desmitiem amerikāņu militāro objektu, kuri var ciest pēc "domino principa".
Ankarā atrodas ASV apvienotās militārās misijas un aviācijas grupas štābi. Kopā Turcijā ir aptuveni 2700 ASV karavīru, kurus nāksies pārvietot. Tātad Vašingtonai ir gandrīz noteikti garantētas milzīgas militāri politiskās un lietišķas tehnoloģiskās problēmas.
Grieķija jau paudusi gatavību dislocēt ASV kara bāzes savā teritorijā, ja tās būs spiestas pamest Turciju. Tomēr nebūs viegli radīt jaunu infrastruktūru liela skaita karavīru un objektu dislokācijai, darbs būs ilgs un izmaksās dārgi. Piemēram, ASV kara bāze Sudā, Krētas salā, ir šauri specializēta – tas ir viens no galvenajiem ASV un NATO jūras kara spēku atbalsta punktiem Vidusjūrā. Pie tam Sudas bāze un Grieķijas kontinentālā teritorija atrodas 1000 kilometru attālumā uz rietumiem no Indžirlikas bāzes, un nav iespējams kompensēt šo neērtību.
Toties nav grūti sameklēt alternatīvu amerikāņu 5. paaudzes iznīcinātājiem. 11.decembrī Turcijas ārlietu ministrs Mevluts Čavušoglu paziņoja, ka Krievija var nodrošināt alternatīvu F-35, ja ASV atteiksies tos pārdot. Pēc ZRS S-400 iegādes Turcijas militāri politiskā vadība izvērtē Krievijas daudzfunkcionālo "4++" paaudzes iznīcinātāju Su-35 un 5.paaudzes lidmašīnu Su-57 iespējas.
