RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Ziemeļatlantijas alianses paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus valsts drošībai, paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins sapulcē, kas bija veltīta valsts aizsardzības iepirkumam JKF vajadzībām Sočos, vēsta RIA Novosti.
Sapulces ievada daļā Krievijas prezidents atzīmēja, ka patlaban Londonā notiek NATO samits. Alianse tika izveidota pirms 70 gadiem, un tolaik to veidoja 12 valstis. Patlaban bloks paplašinājies līdz 29 valstīm, un tagad to kopējais militārais budžets sastāda 70% no visas pasaules aizsardzības izdevumiem.
Vladimirs Putins atgādināja, ka Ziemeļatlantijas alianse tika radīta pretsparam Padomju Savienībai, taču PSRS jau sabrukusi. Nav Varšavas līguma, tomēr NATO ne tikai pastāv, bet arī attīstās un pieņem jaunus locekļus. Krievijas prezidents pauda viedokli, ka agrāko gadu bloku domāšanas stereotipi nenodrošina mūsdienām piemērotus instrumentus efektīvu risinājumu meklējumiem.
"Šodien mums jāvadās no tā, ka NATO paplašināšanās un militārās infrastruktūras pieaugums pie Krievijas robežām rada potenciālus draudus mūsu valsts drošībai," teica Putins.
Krievijas līderis piebilda, ka Maskava vairākkārt demonstrējusi gatavību konstruktīvai sadarbībai ar NATO – sadarbībai cīņā ar reāliem draudiem: terorismu, masu iznīcības ieroču nekontrolētu izplatīšanos, lokāliem bruņotiem konfliktiem, taču pēc 2008. gada alianse faktiski izbeigusi konstruktīvu darbu aktuālajos jautājumos.
Putins uzsvēra, ka attiecībās ar Krieviju NATO rīkojusies "nekorekti, lai neteiktu – rupji", neņemot vērā Maskavas intereses.
"Es runāju par mūsu piedāvāto partneru sadarbību. Tomēr ceru, ka kopējās drošības, planētas stabilas un mierīgas nākotnes intereses gūs virsroku," piebilda Putins.
Viņš paziņoja, ka Krievija ir veltījusi lielu uzmanību armijas tehniskā nodrošinājuma uzlabošanai un turpinās to darīt nākotnē.
NATO – 70
NATO samits, kas turpinās Londonā, tika ieplānots kā svinības par godu alianses 70. gadu jubilejai. Bija iecerēts, ka dalībvalstu līderi apstiprinās sabiedroto vienotību, apspriedīs mūsdienu izaicinājumus un gatavību kolektīvi meklēt adekvātas atbildes uz tiem. Starp "izaicinājumiem" figurē Ķīnas "pacelšanās", Krievijas "augošā pārliecība" par sevi, terorisms, jaunās tehnoloģijas un kiberdrošība, raķešu bruņojuma kontroles problēmas periodā pēc Līguma par vidēja un maza darbības rādiusa raķešu likvidāciju iziršanas.
Taču sabiedroto starpā sakrājušās domstarpības: ASV un Turcija nav atrisinājušas pretrunas jautājumos par Ankaras lēmumu iepirkt Krievijas S-400 un situāciju Sīrijā, Eiropas aizsardzības izdevumi nepieaug tik ātri, kā vēlētos ASV, turklāt Francijas prezidenta Emanuela Makrona vārdos par NATO "smadzeņu nāvi" pat tika saskatīta spēle Krievijas pusē. Pie tam, zināmā mērā ar Francijas atbalstu, tiek apspriests jautājums par ES stratēģisko autonomiju aizsardzībā. Par "odziņu" uz pretrunu tortes kļuva Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana nesenie izteikumi par to, ka Turcija neatbalstīs Baltijas valstu un Polijas aizsardzības plānu, ja alianse neatzīs par teroristiskiem formējumiem Sīrijas kurdu "Tautas pašaizsardzības spēku" vienības, ar kurām ASV sadarbojās Sīrijā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, komentējot jautājumus par domstarpībām, kas izveidojušās, viņaprāt, "sekmīgākajā" aliansē, nemainīgi min argumentu: strīdi "starp demokrātijām" padara sabiedrotos stiprākus un saliedētākus, jo ļauj izrunāt problēmas, meklēt risinājumus un pilnveidoties. Taču, neskatoties uz Stoltenberga apgalvojumiem, tikšanās nav viegla.
