No šīs dienas visas KF BS raķešu brigādes ir apbruņotas ar operatīvi taktisko raķešu kompleksu (OTRK) "Iskander M". Šie kompleksi pastāvīgi dislocēti arī Kaļiņingradas apgabalā. Par pārapbruņošanās noslēgumu stāsta militārais eksperts Aleksandrs Hroļenko.
Krievijas raķešu spēku bruņojuma uzlabošana - "Točka U" nomaiņa pret mūsdienīgo OTRK ir pabeigta. Rietumu militārā apgabala 20. gvardes armijas 448. raķešu brigādei šodien poligonā "Kapustin Jar" Astrahaņas apgabalā svinīgi nodots OTRK komplekts "Iskander M".
2019. gadā Rietumu militārā apgabala raķešu spēki uzlaboja kaujas prasmes 50 raķešu apšaudes kontroles treniņos, piedalījās 300 dažāda mēroga taktiskajās mācībās. Raķešu spēku un artilērijas speciālisti iztērējuši aptuveni 40 tūkstošus dažāda kalibra raķešu un munīcijas. Līdz ar "Iskanderiem" militārajās mācībās piedalījušās haubices "Msta S", "Msta B", "Gvozdika", "Akacija", prettanku lielgabali "Rapira" un zalves uguns reaktīvās sistēmas "Smerč", "Grad M", "Uragan" un "Tornado G". Puse mācību notika naktīs – tas liecina par īpašu profesionālismu un nevainojamām prasmēm rīkoties ar ieročiem un tehniku.
NATO bloka aktivitāte Krievijas robežu tuvumā, ārvalstu karaspēka koncentrēšana Lietuvā, Latvijā un Igaunijā automātiski nostāda objektus šo valstu teritorijā (kontingenti, bāzes, arsenāli un lidlauki), prioritāro mērķu kategorijā – paredzama to tūlītēja iznīcināšana – pirmajās varbūtējā militārā konflikta stundās. Nevar būt ne runas par kaut kādām ilūzijām.
Krievijai ir vismaz 12 raķešu brigādes, kas saņēmušas jaunos kompleksus. Dažas no tām dislocētas Rietumu militārajā apgabalā. Katrai brigādei ir dučiem palaišanas iekārtu, transporta un pielādēšanas, kā arī štāba mašīnas. Proti, Rietumu stratēģiskajā virzienā Krievijas intereses un teritoriju aizsargā simtiem ballistisko un spārnoto OTRK raķešu "Iskander M". Tiesa, runa gan nav par kvantitāti, kvalitāte ir svarīgāka: esošās un perspektīvās PGA un PRA sistēmas ir bezspēcīgas pret Iskanderu. Militāra konflikta apstākļos varbūtējā pretinieka priekšējās pozīcijas Baltijas valstīs un Polijā ir pilnīgi neaizsargātas. Turklāt jaunie kompleksi plaša militāra konflikta gadījumā nodrošina Krievijai iespēju apspiest PRA sistēmu, kā arī dot atbildes triecienu ar starpkontinentālajām ballistiskajām un hiperskaņas raķetēm.
Militārais pielietojums
Augstas kvalitātes mobilais raķešu komplekss "Iskander M" var iznīcināt mērķus līdz 500 kilometru attālumā. Parastais sagatavošanās laiks kaujas gatavībai ir 16 minūtes, bet no augstākās gatavības pakāpes – 4 minūtes. Raķešu palaišanas intervāls – 1 minūte.
Katra raķete sver 3,8 tonnas. Pēc stealth tehnoloģijas izgatavotā kaujas galviņa ar masu līdz 480 kg lidojumā izmanto augstumu no 20 līdz 50 kilometriem. Tās ātrums – līdz 1800 m/s. Radiālā novirze no mērķa nepārsniedz 7 metrus. Divu raķešu izvietošana katrā palaišanas iekārtā ievērojami palielina divīziju cīņasspēju un atdevi.
Informācija par mērķi tiek nodota no satelīta, izlūklidmašīnas vai bezpilota lidaparāta. Lidojuma uzdevums tiek aprēķināts informācijas sagatavošanas punktā un pārraidīts uz štāba mašīnām un palaišanas iekārtām. Inerciālā sistēma kontrolē "Iskandera" aeroballistiskās raķetes visā lidojuma trajektorijā. Raķete manevrē ar lielām pārslodzēm, kas padara trajektoriju neprognozējamu, bet pārtveršana praktiski nav iespējama. Sarežģītā automātiskās tēmēšanas principa pamatā ir kaujas galviņas optiskās aparatūras spēja "iegaumēt un atpazīt" teritorijas objekta apvidu.
Komplekss ir paredzēts komandpunktu un pretinieka infrastruktūras objektu, sakaru mezglu, pretraķešu un pretgaisa aizsardzības komponentu, lidmašīnu un helikopteru lidlaukos, zalves uguns reaktīvo sistēmu iznīcināšanai. Ne velti OTRK "Iskander M" Rietumos uzskata par bīstamākajiem KF sauszemes armijas ieročiem, kas vienotā konfigurācijā ar ZRS S-400 "Triumf" un krasta pretkuģu kompleksu "Bastion" kļūst par "piekļuves aizliegšanas zonas" (Anti-Access/Area Denial, A2/AD) galveno elementu, kuras būtība ir nepieņemama zaudējuma nodarīšana NATO karaspēkam aizliegtajā zonā.
Pirms pieciem gadiem Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu brīdināja par sekām, ko nesīs NATO paplašināšanas uz austrumiem.
Starp citu, stāsts turpinās. Šodien Kremlī Krievijas prezidents Vladimirs Putins ar Drošības padomi pārrunāja Krievijas Federatīvo spēku attīstības perspektīvas līdz 2030. gadam. Drīzumā arī Baltijas flote (organizatoriski ietilpst Rietumu militārajā apgabalā) saņems jauno hiperskaņas pretkuģu raķeti "Cirkon" (izmēģinājumi notiek Ziemeļu flotē). Trieciens Krievijas Federācijai nepaliks nesodīts.
