Kam un kāpēc ir nepieciešama pasaules līgumbāzes sagraušana atbruņošanās jomā? Lasiet ārpolitikas maģistres, tiesību zinātnieces Olgas Suharevskas materiālā Sputnik.
Vidējas un mazākas darbības rādiusa raķešu līgums
Par starptautisko līgumu pirmdzimto, kuri skar "kodola gadsimta" stratēģisko bruņojumu ierobežojumus, kļuva Līgums par Kodolieroču izmēģinājumu aizliegšanu atmosfērā, kosmosā un zemūdens teritorijās, ko 1963. gada augustā parakstīja Lielbritānija, Padomju Savienība un ASV. Pēc tam bija daudz citu, divpusēju un daudzpusēju līgumu. Daļu no tiem puses ievēro, daļa novecoja un tika aizstāta ar atjaunotām redakcijām, savukārt daļa lauzta.
Vislielāko troksni radīja Vidēja un mazāka darbības rādiusa raķešu likvidācijas līguma laušana, ko 1987. gadā parakstīja Mihails Gorbačovs un Ronalds Reigans. Pie tā noslēgšanas noveda ASV attiecīgo raķešu izvietošana Eiropā, kas tika notēmētas uz objektiem visapdzīvotākajā PSRS Eiropas daļā, savukārt raķetes Padomju Savienībā bija notēmētas uz Eiropu.
INF Līguma nosacījumi aizliedza izstrādāt jaunas raķetes ar darbības rādiusu no 500 līdz 5000 kilometru. Taču Līgums neskāra jūras bāzešānas raķetes, tostarp spārnotās. Piemēram, amerikāņu "Tomahauki" pilnībā varēja aizstāt "sauszemes kolēģus", palaižot tās no Vidusjūras, Baltijas jūras un Norvēģu jūras akvatorijas.
Par iemeslu ASV iziešanai no INF Līguma, par ko tika paziņots 2019. gada 1. februārī, kļuva nepamatota Krievijai izvirzīta apsūdzība par Līguma nosacījumu pārkāpumiem sakarā ar spārnotās raķetes 9M729 parādīšanos kompleksa "Iskander" sastāvā. Taču pašas ASV vēl pirms diviem gadiem oficiāli piešķīra budžeta līdzekļus gaisa bāzēšanas spārnoto raķešu izstrādei ar vidējo darbības rādiusu 1000 km.
Atbildes kārtā uz šo ASV soli arī Krievija apturēja savu dalību INF Līgumā, un 2. augustā Līgums zaudēja spēku.
Turklāt, kā paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, līdzvērtīgas atbildes kārtā saistībā ar ASV rīcību Krievija uzsāk vidēja un mazāka darbības raķešu izstrādi. Taču, globālā prognozējuma saglabāšanas nolūkos raķešu jomā, Krievija neizvietos sauszemes raķetes nekur – līdz brīdim, kamēr vienā vai otrā reģionā neparādīsies Amerikas vai Eiropas vidēja un mazāka darbības rādiusa raķetes.
"Atvērtās debesis"
Līdzīgs liktenis sagaida arī Atvērto debesu līgumu – atkal Amerikas iniciatīvas pēc. Šī vienošanās paredz speciāli aprīkotu lidmašīnu inspekcijas lidojumus virs valstu teritorijām militārās darbības kontrolei.
Par iemeslu lidojumu aizliegumam virs ASV kļuva KF lūgums sertificēt divu jaunu "Atvērto debesu" sērijas lidmašīnu iekārtas. Amerikas kongresmeņi nolēma, ka inspekcijas lidojumi virs viņu teritorijas uzskatāmi par "spiegu lidojumiem", "kas kaitē nacionālajām interesēm". Taču izstāšanās no Atvērto debesu līguma ir izdevīga tieši ASV: saglabājot iespēju iegūt informāciju no saviem NATO partneriem, kuri neizstājas no šīs vienošanās, tās novērš Krievijas iespēju īstenot kontroli virs savas teritorijas.
Kaut arī daļu informācijas, kura tiek iegūta Krievijas lidojumu laikā, var "nofilmēt" ar satelītu palīdzību, kontroles pilnvērtīgums tomēr cieš.
Nevaram uzvarēt – mainām noteikumus?
Uzmanīgāk palūkojoties tajā, kad un kādi tieši līgumi un vienošanās tika noslēgtas un lauztas, nevar nepamanīt likumsakarību: pārrunas guva panākumus tad, kad ASV un viņu sabiedrotie zaudēja cerību iegūt acīmredzamu priekšrocību citādi, kā vien atņemot PSRS vai Krievijai iespējas panākt tehnisko pārspēku. Taču tiklīdz amerikāņi izraujas priekšgalā, viss tiek uzreiz sagrauts. Tāpat kā tas notika ar INF Līgumu.
Tagad ar ANO starpniecību tiek īstenoti mēģinājumi aizliegt hiperskaņas ieročus, kuru izstrādē ASV atpaliek no Krievijas, kurai tādi jau ir. Un nav ne mazāko šaubu par to, ka šāda aizlieguma nepieciešamība zudīs, kolīdz Savienotajām Valstīm pašām izdosies izveidot kaut ko līdzīgu.
Tas viss pārsteidzošā veidā atgādina džentlmeņa no anekdotes rīcību - jāmaina spēles noteikumi, ja uzvarēt neizdodas
New START, jeb starptautiskās drošības atlikumi
Šodien vienīgais spēkā esošais līgums ieroču ierobežošanas jomā starp Krieviju un ASV ir Līgums par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu (START). Un tikai tā pagarināšana palīdzēs izbēgt neatgriezenisku kontroles mehānismu sabrukumu kodolraķešu jomā.
"ASV likumsakarīgi velk visas esošās, gan parasto, gan kodolieroču ierobežošanas līgumu sistēmas demontāžas līniju. Pēc izstāšanās no INF līguma šobrīd pilnā gaitā apspriež jautājumu par New START līguma darbības izbeigšanu pēc 2021. gada. Un ASV dažādos līmeņos jau paziņo, ka vai nu Līgums tiks lauzts, jo tas nav izdevīgs Amerikai, vai arī Baltais nams piedāvās Krievijai un Ķīnai noslēgt līgumu ar jauniem, Savienotajām Valstīm izdevīgākiem nosacījumiem," uzskata militāro lietu eksperts Boriss Rožins.
Pēc Rožina domām, šādas ASV rīcības dēļ starptautiskās drošības sistēmas atliekas var tikt pilnībā demontētas.
Savukārt KF ĀM vadītāja vietnieks Sergejs Rjabkovs Maskavas ieroču neizplatīšanas konferences laikā, kas norisinājās novembra sākumā, paziņoja, ka Krieviju ļoti uztrauc situācija saistībā ar New START līgumu, kura termiņš beidzas 2021. gada februārī. Viņš uzsvēra: "Esošajos apstākļos New START pagarināšana, acīmredzot, ir vienīgais saprātīgais solis, kurš ļautu nepieļaut galēju degradāciju stratēģiskās stabilitātes jomā, izvairīties no kontroles mehānismu sabrukuma kodolraķešu jomā un iegūt laiku, lai apdomātu jaunas to kontroles metodes."
