Eksperts: viens Krievijas "Iskander" atvēsinās Baltijas sapņus par PGA sistēmu

© из личного архива Алексея ЛеонковаАлексей Леонков
Алексей Леонков  - Sputnik Latvija
Sekot līdzi rakstam
НовостиTelegram
Baltijas centieni veidot kopīgu PGA sistēmu ir vienkārši smieklīgi, norādīja militārais eksperts Aleksejs Ļeonkovs.

RĪGA, 21. septembris – Stpunik. Lietuvas prezidenta padomnieks aizsardzības jautājumos Jons Vitauts Žuks ierosinājis izveidot reģionālo PGA sistēmu, vēstīja Sputnik Lietuva. Pēc viņa domām, Baltijas valstis "nerīkojas prātīgi", veidojot gaisa telpas aizsardzību atsevišķi.

Vienotas PGA sistēmas izveides iniciatīva nozīmē patstāvīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un, protams, ne uz Baltijas valstu rēķina, sarunā ar Sputnik Lietuva norādīja militārais eksperts, žurnāla "Arsenal Otečestva" komercdirektors Aleksejs Ļeonkovs.

"Baltijas valstis vēlas, lai "pastāvīgi būtu dislocēti noteikti spēki un līdzekļi, kam piešķirta pretgaisa aizsardzības sistēmas loma. Paliek nenoskaidrots, vai tie būs zenītraķešu līdzekļi, vai aviācija," precizēja Ļeonkovs.

Pēc militārā eksperta domām, tamlīdzīgas sistēmas izveide prasīs vērā ņemamus izdevumus, taču tās efektivitāte cīņā būs minimāla.

"Pēc sava ģeogrāfiskā izvietojuma Baltija robežojas ne vien ar Krievijas kontinentālo daļu (Pleskavas, Novgorodas, Ļeņingradas apgabali), bet arī ar Kaļiņingradas apgabalu. Turklāt līdzās ir arī Krievijas Baltijas flote. Ir visai dārgi tādos apstākļos izveidot nopietnu PGA sistēmu. Arī Baltijā dislocētie dažāda darbības rādiusa kompleksi un radiolokācijas stacijas aptvers Krievijas Federācijas gaisa telpu. Ja Baltijā patiešām parādīsies tādi kompleksi, tiem visiem draudēs, piemēram, "Iskander" trieciens. Tāpēc visas pūles ar mērķi radīt kopīgu PGA sistēmu Baltijā ir vienkārši smieklīgas," paskaidroja Ļeonkovs.

Samitā Varšavā 2016.gadā sakarā ar it kā augošo Krievijas "agresiju" NATO pieņēma lēmumu paplašināt militāro klātbūtni Austrumeiropas valstīs – Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas teritorijā tika dislocēti starptautiskie bataljoni. To kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus karavīru.

Роботизированный комплекс Платформа-М Балтийского флота - Sputnik Latvija
Viedoklis
NATO Baltijā laužas pa logiem un durvīm. Kāda būs Krievijas atbilde?
Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šeoigu norādīja, ka pie valsts robežām ievērojami pieaudzis militāro mācību skaits. Viņš vērtēja, ka NATO kareivju skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā kopš 2015.gada pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, turklāt mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem kareivju. Alianses darbības piespiež Krieviju spert atbildes soļus, lai nostiprinātu drošību, uzsvēra Šoigu.

NATO turpina savilkt spēkus pie Krievijas robežām, lai arī Maskava ne vienu vien reizi norādījusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus ne Baltijā, ne citviet pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pauda viedokli, ka NATO tas ir labi zināms, taču militārie spēki un tehnika joprojām tiek savilkti pie KF robežām, aizbildinoties ar Krievijas "agresiju".

Леонков рассказал, что стоит за идеей о единой системе ПВО в Прибалтике
Ziņu lente
0