Nākamā gada budžeta apspriešanas laikā no katras rozetes Latvijā skan sūdzēšanās par to, cik sabiedriskie mediji ir nabadzīgi. Tik nabadzīgi, ka nespēj izveidot kvalitatīvu saturu. Un vajag steidzami atbrīvot tos no apkaunojošā pienākuma pelnīt naudu reklāmas tirgū un iedot vairāk nodokļu maksātāju naudas. Citādi…
Man, kas visu dzīvi nostrādājusi Latvijas komercmedijos, kuri ir nolemti cīnīties par izdzīvošanu tirgū, pilnveidojot saturu konkurences apstākļos, samazināt algas un darbinieku skaitu, šāda vaidēšana izskatās pēc liekulības kalngala.
Nesen mans kolēģis no Sputnik Latvija iesita septiņas naglas latviešu žurnālistes zārkā, uzskaitot septiņus iemeslus, kādēļ latviešu neatkarīgā žurnālistika atrodas uz nāves robežas vai arī vispār, tai atlicis pavisam nedaudz.
Tiesa, autors ar krievu uzvārdu šajā valstī ar lielu varbūtības daļu automātiski nonāk neuzticamo un "Putina propagandas" zombēto sarakstā. Lūdzu. Nesen avīzē Neatkarīgā divi cienījami latviešu publicisti arī uzstājās sakarā ar latviešu sabiedrisko mediju kvalitāti un pastāvēšanas nepieciešamību, sevišķi budžeta deficīta nosacījumos.
Smagas sekas
"Latvijas mediju telpa tās kopumā mani šodien neapmierina. Jo manā uztverē tā neveic savu misiju," raksta Viktors Avotiņš.
Pēc viņa domām, tā ir vienveidīga un īpatnēja mediju telpa. Dažādu uzskatu un viedokļu profesionālās konfrontācijas vietā tā izvēlas atsevišķu sociālu vai etnisku grupu uztveres stereotipu atzīšanu un atbalstīšanu. Pamatā te ir nevis viedokļu apmaiņa un vienam otra bagātināšana diskusiju laikā, bet gan poza.
Iespējams, tieši dēļ tā, ka ceturtā vara šodien ir tik ļoti noniecinājusi un vienkāršojusi savu misiju, ir pieaudzis ne vien bezdibenis starp dažādām, dažādi domājošām sabiedrības grupā, bet arī aukstums starp varu un sabiedrību. Mediju telpā notiek izvairīšanās no viedokļu sadursmes, kura varētu izcelt dažādu grupu attieksmi daudz labāk, nekā kaut kāda tolerance.
Tēmu turpināja Juris Paiders. Viņš bija vēl kategoriskāks, uzskatot, ka varasiestāžu meli ir izgājuši ārpus visām robežām un ar mediju palīdzību apmuļķo Latvijas tautu. Pēc viņa domām, varasiestāžu finansētie mediji nav sabiedriski, bet gan tieši valsts mediji.
"Sekojot līdzi Brexit norisēm, es šogad vairākus simtus stundu vēroju britu BBC. Ja salīdzinām LTV ar BBC, tad LTV ir varas medijs. Ministri un valdošie politiskie līderi ir galvenie viesi un galvenie viedokļu paudēji LTV," raksta Paiders.
Tālāk publicists norāda: "Tas, ka Latvijas valsts īpašumā esošie un ļoti ietekmīgi mediji darbojas kā varas rupori, radīja smagas un grūti pārvaramas negatīvas sekas. (…) Liela daļa Latvijas sabiedrības tagad svēti tic dogmai, ka, jo vairāk naudas tiks iekasēts valsts kasē, jo tas būs labāk visiem. Tāpēc, lūk, ir svarīgi palielināt valsts ienākumus jebkurā veidā - paaugstinot jau esošos nodokļus un izgudrojot jaunus."
Tēvzeme briesmās! Dodiet naudu!
Taču maz jau tā, ka sabiedriskie mediji, ja tic augstāk minētajām autoritātēm, veic acīmredzami kaitīgu nodarbošanos. Viņiem vēl pietiek nekaunības pieprasīt šim nolūkam naudu un draudēt! Ar ko tad?
"Valdība iznīcina Latvijas informatīvo telpu!" ar tik baisu virsrakstu Latvijas Avīze publicēja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktora Andra Ķēniņa uzrunu.
Sākums dramatisks. Tālāk seko smalka virāža, kuras mērķis ir, vispirms nobiedējot, likt varasiestādēm atvērt plašāk makus mediju vajadzībām: "Latvijas valdības rīcība un bezdarbība rada reālus draudus Latvijas valsts drošībai!" Tālāk autors skaidro, ka tikko Ministru kabinets un Saeima paši apstiprināja Latvijas Nacionālās drošības koncepciju, kurā par galveno draudu šai drošībai nosaukta "Krievijas rosinātā informatīvā politika".
"Galvenie ārējie faktori, kas negatīvi ietekmē iekšējo drošību un konstitucionālās iekārtas aizsardzību, ir Krievijas īstenotā informatīvā, kā arī tautiešu politika," raksta Ķēniņš. Un tā tālāk. Lūk, kādēļ Latvijas sabiedriskajiem medijiem steidzami ir jāiedod nauda.
Maku vai neatkarību
Tātad tas nav Latvijas politiķu un ierēdņu zaglīgums, tā nav viņu absolūtā atsvešinātība no tautas, par kā rezultātu kļūst fakts, ka valsts joprojām ir vien no nabadzīgākajām Eiropas Savienībā, savukārt tās iedzīvotāji gandrīz visi neuzticas varasiestādēm un likumdevējiem. Nē. ja šī te vara padalīsies budžeta pīrāgā ar mums, mēs arī tālāk rakstīsim un stāstīsim ēterā par to, ka visā vainīga Krievija! Izrādās, tieši tā cenšas "sašķelt mūsu sabiedrību un padarīt latviešus neapmierinātus ar savu valsti"! Liekas, tas ir tieši tas, par ko runāja latviešu publicisti.
Neraugoties uz to, latviešu žurnāliste bieži tiecas parādīt sevi sterili godīgu, kura ievēro kaut kādus augstus profesijas standartus un kurai pieder taisnības licence.
Atsevišķi latviešu žurnālisti ar svarīgām sejām nekaunīgi atļaujas pamācīt savus krievvalodīgos kolēģus, kā un kas ir jāraksta, vienlaikus informējot reklāmdevējus par to, ka viena vai otra krievu avīze vai Interneta portāls ir Latvijai nedraudzīgi un nodarbojas ar propagandu. Un dot tiem reklāmu ir "noziegums valsts priekšā". Ar tādām, lūk, metodēm viens otrs latviešu medijs konkurē reklāmas tirgū.
Nezinu. Manuprāt, visnotaļ apkaunojoši. Otrās senākās profesijas pārstāvjiem. Kaut gan, pirmajai viss ir pieklājības robežās.
