RĪGA, 14. oktobris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Budžeta 2020 projekts 14. oktobrī tika iesniegts izskatīšanai Saeimā. Tradicionāli finanšu ministrs atnesa to parlamentā pats personīgi. Opozīcijai ir virkne labojumu šim projektam, taču, visticamāk, tie visi tiks noraidīti.
Tradīcija, saskaņā ar kuru finanšu ministrs pats personīgi nodot portfeli ar dokumentiem, kas attiecas uz budžeta projektu, Saeimas spīkerim, pastāv kopš 1997. gada. Esošais ministrs Jānis Reirs izpilda šo procedūru jau ceturto reizi: neliela pastaiga no Finanšu ministrijas līdz Saeimas ēkai – 300 metri pa Vecrīgas ielām ar portfeli rokās, kurā atrodas "10 miljardu dolāru vērti" dokumenti. Protams, tehnoloģijas virzās uz priekšu - "papīra versija" – tas, drīzāk, ir pienesums tradīcijām. Visa dokumentācija apstrādei tiek nodota jau ar elektronisku datu nesēju palīdzību.
Notikumam veltītajā preses brīfingā Saeimas spīkere Ināra Mūrniece norādīja, ka projektu plānots apstiprināt līdz novembra svētkiem (11. un 18. novembrim – red.). Pirmajā lasījumā, kā tiem gaidīts, Saeima izskatīs projektu jau 30. oktobrī, savukārt otrais, noslēdzošais, lasījums nozīmēts 13. vai 14. novembrī. Mūrniece norāda, ka "2018. gadā bija aizsardzības budžets, 2019. gadā – veselības budžets, šobrīd varētu teikt, ka lielā prioritāte ir sociālā labklājība".
To pašu domu, par budžeta sociālo ievirzi, izteica arī finanšu ministrs Jānis Reirs.
"Lielākā daļa no budžeta pieauguma, kas ir 610 miljoni eiro, tiek novirzīta vai nu sociālajai jomai, vai algu pieaugumam," pateica ministrs.
Darbs pie budžeta projekta valdībā tika pabeigts 11. oktobrī. Budžeta ienākumi noteikti 9,89 miljardu eiro līmenī, izdevumi sastādīs 10 miljardus eiro. salīdzinot ar budžetu 2019, ienākumi pieauguši par 717,1 miljonu eiro, izdevumi palielinājušies par 610,1 miljonu eiro. IKP apmērs faktiskajās cenās 2020. gadā noteikts 33,154 miljardu eiro apmērā. Valsts parāda apmērs – 11,75 miljardi eiro.
Tik saspiesti termiņi darbam pie budžeta, būtībā, piedāvājumu un izmaiņu apspriešanai piešķirts ne vairāk par divām darbdienām pirms katra lasījuma – nozīmē, ka opozīcijas idejās valdība un koalīcijas partijas, visticamāk, negrasās ieklausīties. Jau iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars norādīja, ka budžeta projektu Saeimā plānots pieņemt atbilstoši valdības izstrādātajam plānam.
Saeimas deputāts no opozīcijas partijas "Saskaņa" un Saeimas Budzēta un finanšu komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis jau kritizēja budžeta projektu.
"Sevišķi izbrīna, kā tika sadalīti brīvie līdzekļi, un tie ir ap 700 miljoniem eiro, jo lēmumi valsts budžeta projekta pieņemšanā nav virzīti uz Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanu… Manuprāt, ir pieņemti vairāki “truli” lēmumi, jo nevarēs izpildīt nevienu politisko solījumu, “uzmestas” pašvaldības un nav radīts iespaids, ka mēs kā valsts 30 gadu pastāvēšanas laikā neesam neko sasnieguši," paziņoja politiķis.
Opozīcijas Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko pauda sašutumu par to, ka valdība sola palielināt skolotāju algas tikai tādā gadījumā, ja izdosies pārsniegt "netīrās naudas" konfiskācijas plānu.
"Var jau arī protams sākt vienkārši laupīt garāmgājējus kādā tumšā vārtrūmē, vai ierīkot nevis čeku, bet sodu loteriju: katrs 100. nodokļu maksātājs saņem uzrēķinu vienkārši tāpat," sarkastiski norāda Stepaņenko.
Atgādināsim, ka valdības saistības palielināt skolotāju un mediķu algas tika nostiprināti attiecīgos likumos. Komentējot faktu, ka valdība, sastādot budžetu, neizvairījās no likumu ievērošanas, Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tie vienkārši ir jāatceļ.
"Mums ir jāatceļ visi likumi, kurus mēs nevaram izpildīt, lai mūs nevaino par to, ka mēs tos neizpildām. Pret mums pastāvīgi skan apsūdzības par to, ka netiek izpildītas kaut kādas likuma normas… Tad, varbūt, tās ir jāatceļ, lai darbs norit bez lieka trokšņa, bet pēc būtības. Es nevēlos nodarboties ar to, ko mēs nevaram īstenot," paziņoja valdības vadītājs.
