Jau divus gadu desmitus Vašingtona atbalsta Rīgu militārās palīdzības programmu ietvaros (tie ir simtiem miljonu dolāru). Tādēļ Latvija, tāpat kā citas Baltijas valstis, ir iemācījusies tīri labi nopelnīt uz "Krievijas draudu" rēķina, veikli piesedzot finanšu mahinācijas šajā dīvainajā biznesā ar "valsts noslēpumu". Tomēr misēkļi gadās.
Pēc DĀR un ASV kompāniju protestiem, kas konkursā zaudēja, Iepirkumu uzraudzības birojs neatļāva Latvijas Aizsardzības ministrijai noslēgt līgumu par somu kompānijas Sisu Auto bruņumašīnu GTP 4x4 iegādi. 2019. gada sākumā iepirkuma rezultāti tika atcelti. Domāju, kāds bija spiests atdot kukuli.
Tagad Latvijas militārais resors nolēmis sarīkot jaunu konkursu par 4x4 vieglo un vidējo taktisko bruņumašīnu piegādi, jo "bruņoto spēku vienību mobilitātes nodrošināšanai joprojām ir izšķiroša loma kaujas potenciāla nostiprināšanā".
Rindā gaida vairāk nekā 10 kompānijas, gatavas noslēgt līgumu. Turklāt tā vērtība "netiks fiksēta līgumu līmenī ar somu Sisu Auto". Budžets to ļauj. ASV un NATO nežēlo naudu "Baltijas frontei".
Latvijas militarizācijas vēsturē dīvains ir viss: kompaktās armijas vieglo bruņumašīnu skaita nesamērīgums (jo tanku tai vispār nav), cenas ar sešām nullēm par vienu četru riteņu aparātu (līdz 2 miljoniem dolāru, ņemot vērā apmācības un apkopi), necaurspīdīgās shēmas, raibais tehnikas parka sastāvs. Nerunājot jau par to, ka nekādu kara draudu reģionā nav.
Visu – frontei
Saskaņā ar pasaules militārā spēka reitinga Global Firepower datiem, Latvijas armijas bruņojumā ir trīs simti bruņumašīnu (Armored Fighting Vehicles). Jādomā, ka ar šādu skaitu ir vairāk nekā gana 5500 kareivjiem. Taču tehnikas parks pastāvīgi pieaug, iespējams, ņemot vērā ārzemju ekspedīciju korpusa perspektīvās vajadzības.
Iepriekš Latvijas armija saņēma amerikāņu kompānijas Polaris Government & Defense ražotos kaujas transportlīdzekļus Sportsman Big Boss un MRZR-2.
Sākotnēji bija plānots iegādāties 130 dažādu tipu Polaris visurgājējus, kuru kopējā vērtība sastādīja ap 7 miljoniem eiro (15% no Latvijas budžeta, pārējais – ASV valdības palīdzība). Polaris plaši izmantoja NATO karaspēki misijās Afganistānā, tomēr eksotiskos bagijus un sešriteņu motociklus, kuru konstrukcijā absolūti nav ņemtas bargās ziemas Eiropas ziemeļos, ir grūti nosaukt par kaujas mašīnām.
Simtiem iepērkamo mašīnu it kā paredzētas novecojušās tehnikas aizvietošanai. Taču ir zināms, ka Latvija ir noslēgusi līgumu ar Lielbritāniju par 123 lietotu bruņumašīnu piegādi. Resursu nolietojums tām ir liels. Savukārt līguma summa pāris gadu laikā pieaugusi no 47 miljoniem līdz 250 miljoniem eiro.
Atzīmēsim, ka iepriekš šādu summu Rīga grasījās iztērēt veselas kājnieku brigādes mehanizācijai. Starp citu, Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedāvāja kaimiņvalstīm sarīkot kopīgus bruņutehnikas iepirkumus. Inovatīvi, neordināri, un neatradīsi galus.
Aktuāla izvēle
Pēc trača ar somu bruņumašīnām Rīga izturas piesardzīgi. Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons paziņoja, ka valdība diez vai izvēlēsies konkursa uzvarētāju tuvākajā laikā.
Sākumā notiks piedāvātās tehnikas izmēģinājumi, tiks izskatīti piedāvājumu par sadarbību ražošanā un bruņumašīnu apkalpošanu valsts teritorijā, "lai izvairītos no riskiem militāra konflikta gadījumā". Un tomēr, ja ne "cilvēciskais faktora", absolūti mūsdienīgā somu bruņumašīna SISU GTO normāli kalpotu Latvijas armijai jau no pirmā iepirkuma.
Sešus metrus garais un 14 tonnas smagais apvidus automobilis ir aprīkots ar sešu cilindru dīzeļdzinēju ar automātisko pārnesumkārbu. Bruņumašīnai ir augstas manevrēšanas spējas, tā attīsta ātrumu virs 100 km/h. Modulārā konstrukcija, izmantojot papildu bruņu plākšņu komplektu vai maināmās komponentes, ļauj pielāgot mašīnu plašam uzdevumu spektram. SISU GTP var uzņemt līdz 16 bruņotus kareivjus.
Bruņu automobiļiem 4x4 (vieglie bruņutransportieri un izlūkošanas mašīnas ar pretmīnu aizsardzību) kaujas laukā ir sava niša, un tās ir pieprasītas dažādu valstu karaspēkos. Vieglo bruņumašīnu pārdošanas apjomi pastāvīgi pieaug – uz planētas trīs gadu laikā pārdoti 3400 kaujas bruņumašīnu par kopējo summu gandrīz divu miljardu dolāru apmērā. Turklāt pirmā vieta jauno kaujas bruņumašīnu piegādātāju reitingā no 2010. līdz 2017. gadam pieder Krievijai –pārdotas 1206 mašīnas par kopējo summu 1,5 miljardu dolāru apmērā.
Ikgadējais pieprasījums pasaulē – aptuveni 1000 mašīnas. Baltijas valstu vēlme neatpalikt no kaimiņiem un vecākajiem partneriem ir saprotama.
Latvija, Igaunija un Somija sākušas tehnoloģisko izrāvienu un paziņojušas, ka plāno kopīgiem spēkiem izstrādāt sauszemes bezpilota kompleksu kareivju atbalstam kaujas laukā. Finansējums – uz Eiropas Aizsardzības fonda rēķina. Galvenais, lai šajā projektā virsroku gūst veselais saprāts, inženieru pieeja, nevis ierastā budžeta "apgūšana"
