RĪGA, 20. augusts — Sputnik. Pēc vairāk nekā pusotru gadu kopš darbības apturēšanas pašlikvidācijas procesā esošā ABLV Bank gatavojas septembrī sākt izmaksāt arī lielos noguldījumus.
Klientu un to naudas izcelsmes pārbaudes vēl turpinās, taču jau skaidrs, ka daļa klientu tuvākajā laikā naudu nesaņems – Finanšu izlūkošanas dienests iesaldējis aptuveni 90 miljonus aizdomīgas izcelsmes eiro.
Bezprecedenta pārbaude
Jau vairākus mēnešus bankas likvidatori pārbauda katru klientu, kuru ieguldījumi pārsniedza 100 tūkstošus eiro, lai no bankas neaizplūstu nelegāli iegūti līdzekļi. Pārbaude rit saskaņā ar šī gada martā apstiprināto 400 lpp. biezo metodoloģiju
Bankas pārstāvis Artūrs Eglītis atzina, ka procesi rit lēnāk nekā gribētos.
"Bankā bija ļoti augstas prasības klientu pārbaudēm, kad klients varēja ar mums sākt darbu, un maksājumu, utt., bet šīs pārbaudes ir daudzkārt detalizētākas, daudzkārt stingrākas, un es domāju, – tādas Latvijā un Eiropā vispār nekad nav notikušas," norāda Eglītis.
Tāda stingrība saistīta ar smagām apsūdzībām par naudas atmazgāšanas shēmām un amatpersonu kukuļošanu – tās izvirzīja ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas tīkls FinCEN.
Naudu cer sagaidīt aptuveni trīs tūkstoši bagātu klientu, kas bankai pieteikušas prasības par 2 miljardiem eiro. Šobrīd apjoms mainās tikai valūtas kursa svārstību dēļ. Jūnijā klientu naudai fiksēts vērtības zudums par 3,8 miljoniem eiro.
Pirmās izmaksas banka sola septembrī.
Piekrāpt neizdosies
Jāpiebilst, ka Finanšu izlūkošanas dienests nedaudz pārsteigts, jo vēl nav saņēmis no bankas likvidatoriem nevienu ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem.
"Finanšu izlūkošanas dienests bija gatavs jau 1.jūlijā saņemt ziņojumus no bankas likvidatoriem, faktiski bijām, tā teikt, zemajā startā, lai sāktu strādāt," – atklāja Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.
Bankā šo situāciju nekomentē
1. Znotiņa konstatēja, ka tas, iespējams, saistīts ar likvidatoru izvēlēto pieeju – sākt izmaksas zemāka riska klientiem, bet naudu, par ko ziņots dienestam, izmaksāt nedrīkst. Tiesa, izrādījās, arī līdz šim bankai bijušas problēmas ar ziņojumiem, kas ir svarīgi aizdomīgas naudas identifikācijai.
"Diemžēl esam spiesti teikt, ka ABLV Bank ziņojumi reti bija ļoti kvalitatīvi, un līdz ar to bija, protams, jāstrādā sarežģītos apstākļos. Arī vēsturiski sarežģītos apstākļos. Šie ziņojumi saturēja ļoti skopas ziņas.
Mērķtiecīgi sniegti kļūdaini ziņojumi, dažreiz pavisam primitīvi kļūdaini," norādīja Znotiņa.
Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja cer, ka likvidatori būs godprātīgi un norāda, ka šobrīd apzināti apmuļķot dienestu esot grūtāk. FID vienlaikus turpina analizēt bankas vēsturiskos un ar tiem saistītus esošos bankas klientus un to darījumus kopš 2013. gada.
Līdz šim dienests jau iesaldējis aizdomīgus līdzekļus aptuveni 90 miljonu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad iesaldēto naudas līdzekļu apjoms audzis vairākkārt.
"Mēs tikai esam faktiski sākuši, jo mēs tādu šā brīža datu apjomu, ko esam pieprasījuši, mēs saņēmām tikai jūnija beigās. Process nebija vienkāršs, sākām martā jau saņemt atsevišķas ļoti niecīgas informācijas druskas," paskaidroja Znotiņa.
Šobrīd dienesta rīcībā ir ļoti liels informācijas apjoms, kura izpēte varētu ilgt divus līdz trīs gadus.
