RĪGA, 30. jūlijs — Sputnik. Banku nozares reforma, ko uzsākušas Latvijas varasiestādes pēc ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCen pretenzijām, turpina "pļaut" vietējos uzņēmumus. Kontu slēgšana bez iemeslu skaidrojuma un neizpildāmas prasības atklāt kotraģentu beneficiārus – tādas ir galvenās grūtības, ar ko nākas saskarties biznesam, vēsta avīze Dienas Bizness.
Kontu slēgšana un pārbaudes
Banku ieviestie jaunie noteikumi rada grūtības lielajiem uzņēmumiem, mazajiem draud slēgšana – nebūt ne visiem ir konti vairākās bankās, un vienīgā konta slēgšana vienkārši atņem tiem iespēju turpināt darbību, pastāstīja Igors Rozanovs, poligrāfijas uzņēmuma PNB Print valdes priekšsēdētājs. Arī šis uzņēmums saskāries ar konta slēgšanu Swedbank.
Pēc Rozanova domām, bankai, iespējams, nav paticis kompānijas gala beneficiārs, bankas PNB bijušais īpašnieks Grigorijs Guseļņikovs, kurš nesen pārdevis savas akcijas.
"Taču varbūt viņiem nepatika tas, ka kompānijai ir pasūtītāji Krievijā, un to skaits ir visai liels – 30%. Tagad iedomāsimies, ka ar tādu pašu situāciju saskarsies uzņēmums, kam konts bankā ir vienīgais?" teica Rozanovs.
Viņš norādīja, ka šis piemērs uzskatāmi ilustrē nacionālo banku nepieciešamību Latvijā, jo visas Swedbank mērogā nodaļas Baltijā ir tikai filiāles, un pat tad, ja tās slēgs visu klientu kontus, tas bankai nebūs kritisks zaudējums.
"Taču Latvijas mērogā Swedbank aizņem pusi banku tirgus. Un konta slēgšana pie viņiem rada ķēdes reakciju citās bankās. To reakcija var būt tāda: ahā, ja jau jums tur slēdza kontu, tad mēs katram gadījumam neko jums neatvērsim. Ko darīt tādā gadījumā? Pašlikvidēties?" bija neizpratnē Rozanovs.
Viņš atzīmēja, ka Latvijas varasiestādes neaizstāv biznesu, neviens nevaicā, kāpēc iedzīvotāji glabā naudu Swedbank, bet banka nevēlas strādāt ar Latvijas uzņēmumiem.
Grūtības biznesam jaunajos apstākļos sagādā arī partneru obligātās pārbaudes no naudas atmazgāšanas viedokļa.
"Iedomājieties, ka. piemēram, es zvanu lielākajām izdevniecībām Dānijā un saku: pastāstiet man par saviem beneficiāriem. Pirmais ko man teiks: "Kāpēc mums būtu tas jāatklāj?"" atzīmēja Rozanovs.
Pie tam, pēc viņa domām, patlaban biznesam ir ļoti liela slodze nelegālo līdzekļu legalizācijas risku vērtējuma jomā.
"Ja šī problēma atzīta par svarīgu valsts līmenī, tad radiet ministriju atmazgāšanas apkarošanai un tur lai skaidro, kurš ir tīrs, kurš – ne. Bet bankas vienkārši lai tehniski sūta viņiem visu informāciju. Tad es – uzņēmējs un bankas klients – ieradīšos šajā ministrijā, vienā kabinetā pierādīšu, ka esmu balts un pūkains, un man vairs nebūs problēmu ar bankām. Bet tagad es ierodos vienā bankā, man turp jānes kaudze dokumentu, ierodos otrā – tur tāda pati aina," atzīmēja Rozanovs.
Ekonomiku cīņa
Viņš paskaidroja, ka Latvijas eksporta uzņēmumi nav vitāli nozīmīgi tirgos, kuros tie strādā, viņiem vienmēr var atrast aizstājēju citās valstīs.
"Tagad jau rit sacensības nacionālo ekonomiku līmenī, kur apstākļi ir labāki, turp iet pasūtījumu plūsma. (..) Un ekonomiku sacensībās virsroku gūst kapitāls: kam tas lielāks, tas arī uzvarējis. Piemēram, brīvprātīgie pensiju uzkrājumi Latvijas pensiju fondos veido aptuveni 4 miljardus eiro, Zviedrijā – aptuveni 400 miljardus. Tāpēc Zviedrija var atļauties lielas investīcijas un uz mēroga rēķina var nolikt uz lāpstiņām jebkuru vietējo konkurentu," paskaidroja uzņēmējs.
Rozanovs uzsvēra: tas, kas pašreiz notiek Latvijā, pārsvarā ir neizdevīgi valsts ekonomikai.
"Bizness vienmēr rīkosies, ņemot vērā pārdošanas attīstības loģiku, peļņu. Birokrātu loģika ir citāda, tā drīzāk vērsta uz viņu varas un ietekmes paplašināšanu. Es neidealizēju biznesu, tam neapšaubāmi vajadzīga sabiedriskā kontrole, svarīgs līdzsvars starp sabiedrības un kapitāla interesēm. Cits jautājums, cik lielā mērā pašreizējā birokrātija adekvāti izprot un aizsargā sabiedrības intereses. Pēc būtības, bizness vienmēr būs situācijas ķīlnieks, tā stāvoklis ir trausls, tam var kaut ko atņemt. Un noteikti atņems, ja jau var atņemt," ir pārliecināts Rozanovs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Latvijas uzņēmēji, publicisti un daži politiķi kritizē Latvijas varasiestādes par lēmumu slēgt ABLV banku un "izdzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, kaut gan šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamu peļņu, daļa no kuras nodokļu veidā papildināja arī valsts budžetu.