RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvija pēdējā pusotra gada laikā pazaudēja gandrīz 10 miljardus eiro tā dēvētajās nerezidentu naudā. Tādi ir starprezultāti sacīkstēs par sekošanu Moneyval rekomendācijām, kamēr pilnā sparā norit, pēc premjerministra Krišjāņa Kariņa sacītā, Latvijas finanšu sistēmas kapitālremonts. Šī "remonta" mērķus un, galvenais, sekas vēl būs jānovērtē.
FKTK vārds
"Kopš brīža, kad Latvija iesāka aktīvi apkarot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, no valsts bankām aizgāja aptuveni 10 miljardi eiro tā dēvētās nerezidentu naudas," paziņoja Kristīne Černaja-Mežmale, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pagaidu vadītāja.
Viņa norādīja, ka tik liela līdzekļu aizplūšana lika bankām, kas saistītas ar nerezidentu biznesu, pārskatīt sava darba modeli. Pēc Černajas-Mežmales sacītā, šobrīd ir grūti prognozēt, cik finanšu un kredītiestāžu spēs izturēt konkurenci un strādāt jaunos apstākļos.
Nu un kā tad te bez Moneyval: "Galvenais uzdevums FKTK pagaidu vadītāja amatā ir turpināt iesākto darbu, tostarp īstenot Moneyval ekspertu sniegto rekomendāciju īstenošanu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā," paziņoja Černaja-Mežmale.
Atmazgāšanas riski
No citātiem, ko Moneyval iesaka darīt Latvijai, var izsecināt, ka "netīrās naudas" skaits valstī vienkārši krīt gar malām. Taču, saskaņā ar Bāzeles naudas atmazgāšanas pretošanās indeksa datiem par 2018. gadu, Latvija šajā ziņā ir drošāka valsts, nekā, piemēram, Vācija, Polija, Austrija, Lielbritānija, Norvēģija, Francija un Dānija.
2017. gadā Latvija vispār bija pasaules valstu desmitniekā ar vispilnvērtīgāko likumdošanu naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumos. Taču 2018. gadā tā nedaudz zaudēja pozīcijas, atrodoties 117. vietā no 129 vietām reitingā (šeit jo zemāka ir vieta, jo labāk). Kaimiņu Lietuva un Igaunija nedaudz apsteidza Latviju, ierindojoties attiecīgi 127. un 128. vietā.
Sasteigta likumu pārrakstīšana
Sekošana Moneyval rekomendācijām ļāva Latvijas valdībai un parlamentam izstrādāt rekordlielu skaitu risinājumu un grozījumu likumos, kuri regulē finanšu jomu. Tās uzskaita savā rakstā, kurš publicēts žurnālā "Otkritij gorod", Saeimas deputāte, Saeimas Budžeta un finanšu komisijas locekle Ļubova Švecova.
FKTK likuma grozījumi ievieš izmaiņas komisijas vadības modelī. Noteikts FKTK darbības mērķis – veicināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.
Kredītiestāžu likuma grozījumi paplašina FKTK pilnvaras likvidācijas (pašlikvidācijas) procesa atbilstības likumam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un izplatīšanās uzraudzībā, kā arī kredītiestādes likvidatora atbildību par likvidējamā subjekta metodoloģijas izstrādi un tās atbilstību augstākminētajām prasībām, kā arī sniedz FKTK tiesības norīkot savu pilnvaroto, konstatējot pārkāpumu pašlikvidācijas procesā.
Kriminālprocesa likumā paredzēta saīsinātas naudas izcelsmes legalitātes pierādījumu kārtības regulēšana attiecībā pret pierādījumu standartiem, jeb tā dēvētie prezumpcijas priekšnosacījumi noziedzīgi iegādātā īpašuma konfiskācijā.
Krimināllikumā plānots noteikt, ka tiesa nevar piemērot nosacītu sodu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, ko pastrādājusi persona grupas sastāvā ar iepriekšēju nodomu, vai lielā apmērā, vai organizētā grupā.
Grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas" apstiprina pienākumu deklarēt skaidru naudu, šķērsojot ne vien ES valstu ārējās robežas, bet arī iekšējās, ja skaidras naudas summa pārsniedza 10 tūkstošus eiro, pēc kompetentās iestādes ierēdņa prasības, ja rodas aizdomas par personas iespējamām nelikumīgām darbībām.
Grozījumi likumā par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu ievieš proliferācijas terminoloģijas, precizē "čaulu bankas" definīciju, paplašina prasības likuma subjektiem, sevišķi brīvo profesiju pārstāvjiem, apstiprina par likuma subjektiem maksātnespējas procesa administratorus, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riska samazināšanu, uzlabo informācijas apmaiņas regulēšanu starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm.
Kontroles dienests maina nosaukumu uz Finanšu izlūkošanas dienestu. Likumā tiks precizēti tā pienākumi un tiesības, sadarbība ar operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu, VID un informācijas apmaiņa Konsultatīvās padomes ietvaros.
(Ir pareizi atgādināt par pilnu galveno personu aizvietošanu uzraudzības sistēmā – Latvijas Bankas vadītājs, acīmredzot, atstās savu amatu šī gada rudenī: FKTK vadītājs un viņa vietnieks jau ir atstājuši savus amatus; iepriekš amatu atstāja ilgus gadus bijušais Kontroles dienesta direktors).
Lietuva un Igaunija klusi nogaidīja
Un rezultātā Latvijas bankas pazaudēja 10 miljardus eiro noguldījumu veidā. Vēl pavisam nesenajā pagātnē šādu naudas līdzekļu aizplūšana nozīmētu, ka valsts bankas vispār palikušas bez noguldījumiem. Un nevajag novērtēt par zemu problēmas mērogu. Depozīts – tas ir galvenais un lētākais resurss banku darbības finansēšanai (jeb sekojoša šīs naudas tālākpārdošana kredīta veidā). Pateicoties procentu starpībai banka arī eksistē.
Šodien depozītu bāze ir samazinājusies, un tas nozīmē, ka banku resursi ir kļuvuši dārgāki. Starpību kompensēs klienti. Tie, kam ir iespēja, aiziet pie citām bankām, kur nauda ir "lētāka".
Laikam citām Baltijas valstīm arī notiek smaga cīņa ar nerezidentu noguldījumiem? Laikam arī viņu bankas cieš, pazaudējot, kā tas notika mūsu gadījumā, pusotra gada laikā trešdaļu depozītu līdzekļu? Ja kas tāds arī pastāv, tad statistika to neapstiprina.
Saskaņā ar Lietuvas Bankas 2019. gada pirmā ceturkšņa datiem, privātpersonu noguldījumi vien valsts bankās sastādīja 13,8 miljardus eiro.
Uzņēmumu-rezidentu noguldījumi sastādīja vairāk nekā 6 miljardus eiro.
Saskaņā ar Igaunijas Centrālās Bankas datiem 2019. gada aprīļa beigās, kopējā noguldījumu summa pārsniedza 18 miljardus eiro.
Tātad Latvija, kura nesen bija Baltijas finanšu nozares līdere, savas pozīcijas nodevusi abām kaimiņvalstīm. Ne vienā no kaimiņvalstīm grafiki neuzrāda tika strauju noguldījumu apjomu kritumu dažu pēdējo gadu laikā. Kaut gan ar naudas atmazgāšanas apkarošanas problēmām tur protams nodarbojās aktīvi, vērts atcerēties kaut vai Bāzeles reitinga datus.
Līdz ar to var secināt: tik asa naudas atmazgāšanas apkarošana rada zaudējumus tieši Latvijas bankām, kamēr kaimiņvalstīs likumdevēji veiksmīgāk finanšu statistikas ziņā izpilda pasaules uzraugošo iestāžu rekomendācijas.
Kas notiek tirgū? Ekspertu viedokļi
Eksperti uzdodas ar jautājumu – vai pēdējie notikumi pakāpeniskā skandināvu kapitāla aizstāšanā banku tirgū uz amerikāņu nav saistīti? Citedele bankas pastiprināšanās (ar amerikāņu kapitālu), Svenska Handelsbanken un Danske Bank aiziešana no tirgus. Gaidāmā iespējamā PNB (bijusī Norvik banka) un Privatbank apvienošanās.
Bez nerezidentu līdzekļiem bankas tiks nostādītas asas konkurences nosacījumos cīņā par vietējiem klientiem. Bet to skaits ir pavisam neliels. Turklāt compliance cena – papildu pakalpojumi maksā naudu, un to nāksies maksāt klientiem. Runa ir par praktiski neizbēgamu tarifu kāpumu.
Ir vēl kādas sekas, ja jau uzraudzības vadība koncentrējas uz lielu starptautisku struktūru interesēm, tad arī procedūras būs tādas, kādas ir pieņemamas tieši tām, nevis vietējiem, "lokāliem" spēlētājiem. Ar attiecīgām sekām.
Un visbeidzot, divi ekspertu-praktikantu citāti. Viktors Krasovickis, bijušais Parex bankas īpašnieks, novērtēja piespiedu ABLV bankas pašlikvidāciju un nerezidentu-noguldītāju miljardu eiro izvešanu šādi: "Domāju, ka sakarā ar ASV varasiestāžu uzsākto cīņu par finanšu plūsmas caurspīdīgumu un Latvijas iestāšanās OECD, ir loģiski, ka šāds biznesa modelis ar nerezidentiem bija jāmaina. Mēs, starp citu, to pakāpeniski darījām."
Pjotrs Avens, Alfa Bank prezidents, komentārā sakarā ar procesiem Latvijas banku sistēmā paziņoja: "Es labi saprotu eiropiešu un ikviena uztraukumu sakarā ar compliance, ar tīru bankas sistēmu – tai ir jābūt tīrai. Es to atbalstu, mēs paši saskaramies ar nepieciešamību cītīgāk pārbaudīt klientus, vairāku kontu slēgšanu un tā tālāk. Bet ļoti negribētos, lai šīs tīrīšanas rezultātā valstī neatliek nacionālo bankas institūtu. Tā ir liela nelaime."
