RĪGA, 28. jūlijs — Sputnik. Eiropas Komisija (EK) īstenojusi pasākumus katastrofas novēršanai Baltijas jūrā, ko, pēc apkārtējās vides komisāra Karmenu Vella vārdiem, radītu mencas krājumu izsīkšana, vēsta Bb.lv.
Mencu populācija strauji samazinās, tāpēc EK aizliegusi šo zivju zveju Baltijas jūrā. Embargo varētu ilgt līdz 2019. gada 31. decembrim.
Vella uzsvēra, ka patlaban galvenais uzdevums ir tūlītēji pasākumi krājumu atjaunošanai "gan zivju, gan zvejnieku interesēs". Viņš uzsvēra, ka ar ārkārtas pasākumu EK reaģē uz tiešiem draudiem.
Iespējams, zivis šie soļi glābs, taču tagad ar "tiešiem draudiem" saskārusies zvejniecības nozare Lietuvā un Polijā – mencu nozveja šajās valstīs veidoja vairāk nekā pusi loma. Pie tam mencu nozvejas kvotas iepriekš izmisīgi aizstāvēja arī Latvija.
2019. gadā kvotas mencu nozvejai Baltijas jūras austrumu daļā veidoja 24 112 tonnas – par 15% mazāk nekā 2018. gadā. Baltijas jūras rietumu daļā bija ļauts nozvejot 9 515 tonnas mencu – par 70% vairāk nekā 2018. gadā.
Pie tam ES gribēja samazināt mencu zvejas kvotas par 28%. Toreizējais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs lepni paziņoja, ka ES ministrus izdevies pārliecināt: nav vajadzības tik krasi samazināt mencu nozvejas kvotas.
Jāpiebilst, ka strīdi par mencu zvejas kvotām ES ilgst jau sen. Gan Latvija un Vācija, gan Dānija kategoriski iebilda pret kvotu samazināšanu un paskaidroja, ka šādam solim būs negatīvas sociālekonomiskās sekas piekrastes reģionos, kuri ir atkarīgi no zvejniecības.
Taču acīmredzot 2019. gada vidū krīze kļuva tik jūtama, ka mencu zvejas kvotas, lai kādas tās būtu, vairs nespēj palīdzēt šīs sugas saglabāšanā.
Roņi un ķimikālijas
Mencu populācija Baltijas jūrā pastāvīgi samazinās. Zinātnieki jau norādījuši, ka mencu zveja ir jāaizliedz līdz tās atjaunošanās brīdim. Pie tam zivs ir vajadzīga ne tikai cilvēkiem, bet arī jūras dzīvniekiem, kuri tāpat pārtiek no mencām. Zinātnieki lēš, ka roņi gadā apēd vismaz divas Latvijas mencu zvejas kvotas.
Iepriekš Latvijas Zivsaimniecības asociācijas vadītājs Inārijs Voits pastāstīja, ka sarūk Baltijas mencu izmēri, zivs izzūd. Patlaban zivs sešu gadu laikā nepaspēj izaugt tikpat liela, kā agrāk divu gadu laikā. Baltijas mencu nevar ne salīdzināt ar mencām Barenca un Ziemeļu jūrā, kur tās sasniedz pat 15 kg svaru.
Voits apgalvoja, ka tam par iemeslu ir kaujas indīgās vielas – iprīts un sinepju gāze, kas tika nogremdētas Baltijā Otrā pasaules kara gados. Reņģes un ķilavas, kas mīt un nārsto ūdens vidējos slāņos, tās nav bīstamas, bet menca ir dzīļu zivs, un pakļauta ķimikāliju ietekmei.
