16:42 07 Decembris 2019
Tiešraide
  • USD1.1094
  • RUB70.7441
Menca. Foto no arhīva

Kurp aizpeld zivis no Baltijas jūras

© Flickr / Vladislav Bezrukov
Latvijā
Saņemt īso saiti
122

Par to, kādas valstis pērk reņģes no Baltijas, kāpēc kļūst sīkākas un pazūd Baltijas mencas, kas iedzinis naglu lašu zvejas zārkā.

RĪGA, 31. oktobris — Sputnik. Par to, kas notiek ar zivīm Baltijas jūrā, portālam Press.lv pastāstīja zvejnieki, zivju pārstrādātāji un zinātnieki.

Kāpēc mencas kļuvušas sīkākas, un pazūd laši

— Reņģu mīļotājus nomierināšu: reņģu Baltijas jūrā pietiek. Tai izmiršana noteikti nedraud, - stāsta Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits. — Nav nejaušība tas, ka Baltijā tradicionālo zivju zvejas kvotas pieaug…

Liela daļa Baltijā zvejoto reņģu tiek eksportēta uz 41 pasaules valsti. Tiesa, tur tā visbiežāk nenonāk galdā – zivtiņas paredzētas lopbarībai. Piemēram, Dānijā no reņģēm ražo zivju miltus cūku barībai.

Citāda ir situācija ar mencām.

— Baltijas mencas kļūst sīkākas un izmirst... Svaru, ko agrāk tā sasniedza divu gadu laikā, tagad nesasniedz ne sešu gadu laikā. Vārgi kilogramu smagi eksemplāri. Vai tad to var salīdzināt ar mencām Barenca jūrā, Ziemeļu jūrā, pie Kanādas, Islandes krastiem? Tur mencas sasniedz 15 kilogramus! Bet mūsu mencas nav jēgas zvejot. Maz un mazas... – stāsta Voits.

Lasis
© Sputnik / Валерий Шустов

Pēc viņa domām, pie tā vainīgas indīgās vielas, kas nogremdētas Baltijā Otrā pasaules kara gados, - iprīts un sinepju gāze. Reņģēm un ķilavām, kas mīt un nārsto ūdens vidējos slāņos, tas nav bīstami, bet menca mīt dibenā.

Savukārt problēmas ar Baltijas lašiem sākušās jau agrāk, uzskata Voits. Reiz Latvijas zvejnieki ķēra 400 tonnas laša gadā, pēc tam – 200 tonnas, un 2008. gadā Eiropas Komisija aizliedza Baltijas laša zveju ar dreifējošajiem tīkliem.

— Patiesībā toreiz Baltijas laša zveja tika aprakta. Vai tikai populācijas saglabāšanas labad? Kā tad! Lai pilnībā pavērtu ceļu vietējā tirgū Norvēģijas lasim. Protams, tas ir skaistāks nekā baltais Baltijas lasis. Taču Baltijas lasis dzīvo dabiskajā vidē, pārtiek no reņģēm, tāpēc tas ir balts. Norvēģu lasis ir mākslīgs, audzēts mākslīgi, piebāzts ar stimulatoriem, - sašutis Voits.

Patlaban par Baltijas laša zveju rūpnieciskā apjomā runāt, pēc viņa domām, nav vērts.

Ziemeļvēja gaidās

Spriežot pēc tā, ka kilograms ceptu zušu maksā 30 eiro, arī tie pamet Latviju.

— Pēdējo desmit gadu laikā zušu skaits ir sarucis, taču izmiršana tiem nedraud, - paskaidroja uzņēmējs no Carnikavas Jānis Kartupelis, kurš vairāk nekā 40 gadus nodarbojas ar zušu apstrādi. – Zuši mīt Rīgas līcī un Baltijas jūrā, reizi trijos gados rudenī iepeld upēs, kur tos ķer – līdz 170 tonnas gadā. Taču šogad ūdens ir sekls un silts. Lai zuši ienāktu upēs, vajadzīgi apstākļi: ziemeļvējš, lietus, ūdens līmenis... Pērn apstākļi bija piemēroti, zušu bija daudz, pirms diviem gadiem – ne. Taču vēlā rudenī zivis parādīsies, un cenas kritīsies...

Pagaidām zvejnieki pārdod pārstrādātājiem noķertos zušus par 13-14 eiro par kilogramu. Cena veikala plauktos – 30 eiro – veidojas pēc apstrādes, cepšanas un piegādes veikalos.

— Pērn zvejnieki dzīvus zušus mums pārdeva par 10 eiro kilogramā, tagad – par 4 eiro dārgāk. Tā pieaug cenas… - paskaidroja Kartupelis.

Baltijas jūras bēdas

BIOR institūta darbinieks ihtiologs Mārcis Ziņģis uzskata, ka daudzu problēmu saknes saistītas ar sāls satura samazināšanos Baltijas jūras ūdenī.

— Rezultātā samazinās tradicionālo zivju, piemēram, mencas populācija. Un, gluži otrādi, aizvien biežāk līcī  parādās upju, ezeru iemītnieki: karūsa un pat sams…

BIOR institūta nodaļas vadītāja Ruta Medne tāpat uzskata, ka problēmas saistītas ar ekoloģiju. Taču nozīmīgākais ir Baltijas jūras piesārņojums.

— Aizvadītajā gadā zvejnieki vērsās pie mums pēc palīdzības, jo uz Baltijas laša liemeņiem bieži bija redzamas čūlas un pelējumam līdzīgi plankumi. Pagaidām nav zināmi ne vīrusi, ne sēnītes, ne baktērijas, kas tos rada. Patlaban pētījumi notiek visā Baltijas jūras reģionā, taču pagaidām visas valstis strādā atsevišķi. Baidāmies, ka tas var samazināt laša resursus kopumā…

Pēc temata

Eiropas Komisija rosina aizliegt zušu zveju Baltijas jūrā
Baltijas jūrā trūkst zivju: Polija vēlas pirkt mintajus Krievijas Tālajos Austrumos
Lielbritānija slēgs savus ūdeņus "svešiem" zvejniekiem
Ne zivju, ne gaļas: no karstuma cietušas arī Latvijas zivsamniecības
Iepriekšējie ienākumi tikai sapņos rādās: kā izdzīvo Latvijas zivju rūpnīcas un viesnīcas
Tagi:
zvejniecība, zivjrūpniecība, ekonomika, Latvija

Galvenie temati